Maldinošais video vietnē "Youtube" ievietots decembra otrajā pusē. Kanāls ir acīmredzami prokrievisks, jo profila attēlā tam ievietots Krievijas karogs. Kanālam kopumā ir seši tūkstoši sekotāju, bet video vairāk nekā deviņi tūkstoši skatījumu. Tajā izteikti vairāki melīgi apgalvojumi. Piemēram, ka Baltijas valstu ekonomika pašlaik esot norietā un strauji sarūkot iedzīvotāju skaits. Tāpat Baltijai klājoties ļoti grūti bez Krievijas gāzes un kaimiņvalsts arī negrasoties palīdzēt. Vēl video autors apgalvo, ka sašķidrinātās gāzes terminālis Klaipēdā, Lietuvā, nedarbojoties un tā darbību ietekmējot Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacija. Taču šie apgalvojumi ir melīgi.
Kopumā videoklipā dzirdami vairāki populāri Krievijas propagandas naratīvi. Piemēram, par Baltijas valstu ekonomikas norietu. Tiesa, ka šobrīd pasaules ekonomikām ir sarežģīti laiki, jo pēc Covid-19 pandēmijas, kas tās stipri ietekmēja, Krievija uzsāka karu Ukrainā. Pēc tam Rietumi atteicās no Krievijas gāzes un tas izraisīja energoresursu cenu kāpumu. Līdz ar to, sekoja inflācija arī citās nozarēs. Tiesa, ka karš Ukrainā ir trieciens arī Baltijas ekonomikai, taču vēl smagāk cieš sankcionētā Krievija.
Medijs "The Washington Post" ir izpētījis, kā sankcijas ietekmē Krievijas ekonomiku. Pretēji Krievijas prezidenta Putina teiktajam, ka sankcijas agresorvalsti neskar, vairāki ekonomiskie rādītāji rāda citu ainu. Piemēram, oktobrī nodokļu ieņēmumi visos sektoros kritās par 20% salīdzinot ar gadu iepriekš. Taču IKP otrajā un trešajā gada ceturksnī krities attiecīgi par 4,1% un 4%, taču Krievijas Centrālās bankas prognozes vēsta, ka ceturtajā ceturksnī ekonomika piedzīvos 7,1% kritumu.
Tikmēr arī Baltijas valstu ekonomikas cieš, taču mazākā apmērā. Trešajā ceturksnī Igaunijas IKP samazinājās par 1,8%, taču gada beigās prognozēts 0,4% samazinājums. Turpretī Lietuvā IKP joprojām aug, taču lēnāk nekā iepriekš. Trešajā ceturksnī tas pieauga par 0,5%, tādu pašu kāpumu prognozē arī gada beigās. Tikmēr Latvijā 3. ceturksnī IKP samazinājās par 1,7%, taču gada beigās prognozē 0,2% kritumu. Tātad stāsti par Baltijas "ekonomisko norietu" un to, ka tikai Krievija tai spēj palīdzēt ir meli.
Arī apgalvojums par LNG termināli Klaipēdā nav patiess. 2014. gadā pie Lietuvas pilsētas Klaipēdas jūrā ekspluatācijā nodeva peldošu sašķidrinātās gāzes termināli, kas ir ļoti svarīgs solis reģiona enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā. Video autors apgalvo, ka šis terminālis nedarbojas un tā darbību ietekmē Astravjecas AES Baltkrievijā. Tā nav tiesa, jo terminālis darbību kopš nodošanas ekspluatācijā nav pārtraucis un darbojas arī šobrīd. Turklāt Astravjecas atomelektrostacija tiek nepārtraukti remontēta un tā nekādi neietekmē Lietuvas energosistēmu.
Video autors ir publicējis vairākus melīgus apgalvojumus, tādā veidā izplatot populārus Krievijas propagandas naratīvus un maldinot par patieso ekonomisko un enerģētisko situāciju Baltijas valstīs. Turklāt autors slēpj savu identitāti un visā videomateriālā izmantojis mākslīgā intelekta ierunātu skaņu celiņu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
