Ieraksts publicēts kādā no Latvijas "Telegram" grupām, kurā ir vairāk nekā 5,5 tūkstoši dalībnieku. Tajā regulāri tiek apcerēta pandēmija, Covid-19 vakcīnas, klimata pārmaiņas, Krievijas karš Ukrainā un citi globāli temati. Ieraksta autors raksta, ka pie mirstības pieauguma Eiropā vainojamas esot vakcīnas, un mediji to slēpjot. Portāls "Delfi" noskaidroja, ka lai arī pagājušā gada mirstības dati vēl tiek pētīti, nekas neliecina, ka par to ka pie vainas varētu būt vakcīnas.
Ja runājam par mirstības pieaugumu Eiropā, ir jāsaprot termins "excess mortality" jeb pārmērīga mirstība. Šis rādītājs ir starpība starp konkrētajā laikā reģistrētajiem nāves gadījumiem un mirstības normu, kas ir nāves gadījumi periodos, kad nav izteiktu ietekmējošu blakus apstākļu kā pandēmija vai kāda dabas stihija. Nav melots, ka kopš pandēmijas sākuma kopumā ik gadu Eiropā tiek reģistrēta mirstība virs normas.
2022. gads gan aizvadīts pavisam nesen, tāpēc visaptveroši dati gan par gadījumiem, gan nāves cēloņiem vēl nav pieejami. Tomēr zināms, ka, piemēram, 2022. gada novembrī virs normas tika reģistrēti 6,7% nāves gadījumu Eiropā, tā liecina "Eurostat" dati. Tas ir krietns pandēmijas mirstības pieauguma samazinājums. 2020. gadā reģistrēja 40% nāves gadījumu virs normas, bet 2021. – 26,5%. Tātad novembrī, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bija daudz zemāka mirstība. Mirstības norma tiek aprēķināta pēc vidējā rādītāja no 2016. līdz 2019. gadam.
Pēc "Eurostat" publicētās informācijas portāls "Delfi" secina, ka kopumā 2022. gadā mirstība Eiropas valstīs tuvojusies normai. Tā paaugstinājusies vasaras mēnešos. Jūlijā reģistrēti par 16,8% vairāk nāves gadījumu nekā vidēji 2016,–2019. gadā. Taču pētnieki secina, ka visticamāk šo pieaugumu izraisīja karstuma viļņi. Arī "Delfi" ziņoja, ka jūlijā Eiropas dienvidos plosījās karstuma izraisīti mežu ugunsgrēki. Piemēram, jūlija vidū Portugāles varasiestādes ziņoja par vienas nedēļas laikā bojā gājušiem vismaz 238 cilvēkiem. Pasaules Veselības organizācija lēš, ka Eiropā karstuma viļņu dēļ bojā pērn gāja vismaz 15 000 cilvēku.
Mirstības rādītāju joprojām tieši un netieši ietekmē arī Covid–19. Pirmkārt, pērn joprojām reģistrēja nāves, kuru tiešais cēlonis bija šis koronavīruss. Kopumā Eiropā pērn reģistrēja aptuveni 38 000 Covid–19 nāvju. Otrkārt, daļai cilvēku, kuri vīrusu izslimoja, paaugstinājās risks dažādu citu kaišu saasinājumam. Vairākos pētījumos secināts, ka pāris nedēļas vai mēnešus pēc saslimšanas ar Covid–19 palielinās sirds slimību un sirdstrieku risks. Jāņem vērā arī veselības aprūpes noslogotība – pēdējos gados pandēmija krietni palielinājusi ārstu pacientu loku, kas nozīmē, ka daļa cilvēku netiek uz izmeklējumiem vai ļoti ilgi gaida rindā, kas arī rada papildu riskus veselībai.
Arī Latvijā situācija ir līdzīga kā Eiropas valstīs. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka arī Latvijā pērn kopējās mirstības rādītājs bija augstāks nekā pirmspandēmijas periodā. Vienlaikus tas bija būtiski zemāks nekā 2021. gadā.
Arī Latvijā vakcinācijas saistība ar augstāku mirstības rādītāju nekā pirmspandēmijas periodā neapstiprinās. SPKC informē, ka nevakcinēto populācijā mirstība ir būtiski augstāka nekā vakcinēto. Turklāt šie dati salīdzināti "visu nāves cēloņu katlā" – tātad nevakcinētie biežāk mira arī citu iemeslu dēļ, ne tikai saslimšanas ar Covid–19. Tas zemāk redzams arī centra veidotajā infografikā
Maldinošā ieraksta autors izteicis nepatiesus apgalvojumus bez pamatojuma. Pašlaik pieejamie dati un speciālistu secinājumi liecina, ka mirstība Eiropā pieauga vien salīdzinājumā ar laika posmu pirms pandēmijas, taču tā bija zemāka nekā 2020. un 2021. gadā. Turklāt pie galvenajiem nāves cēloņiem noteikti nav pieskaitāma vakcīna pret Covid–19 vai kāda cita pote.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
