Piecas dienas pēc traģiskās zemestrīces, kuras divi epicentri atradās Turcijā, bet smagi skāra arī daļu Sīrijas teritorijas, portālā "nra.lv" tika publicēts raksts "Arī Latvijā ir iespējama spēcīga zemestrīce". Par pamatu šim apgalvojumam un pārējam tekstam ņemts Valsts civilās aizsardzības plāns, kura otrais pielikums vēsta par zemestrīces risku un rīcību tās laikā. Savukārt plānā ietvertais riska izvērtējums ņemts no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā 2016. gadā ievietotas publikācijas "Par seismoloģiskajiem novērojumiem Latvijā un Baltijas reģionā".
Īsumā tekstā skaidrots, kā rodas zemestrīces un kāda situācija ir Baltijas reģionā. Piemēram, minēts fakts, ka Latvijas zemes garozā ir relatīvi daudz tektonisko lūzumu. Taču, lai rastos zemestrīce, lūzumiem ir jābūt aktīviem. Tā kā Latvijas tuvumā nav aktīvo lūzumu, seismiskā aktivitāte ir relatīvi zema. Tomēr, publikācijas autors, vērtējot zemes garozas sastāvu, secina, ka tehniski spēcīgas zemestrīces ir iespējamas.
Tālāk tekstā teikts, ka pēc seismiskās bīstamības pētījumu rezultātiem, ir pamats uzskatīt par ticamu spēcīgas zemestrīces rašanās scenāriju ar ne mazāk kā 5.2 magnitūdām pēc Rihtera skalas. Noslēgumā gan autors secina, ka Latvijā zemestrīces apdraudējums novērtēts ar ļoti zemu varbūtību un zemām sekām.
Tātad spēcīga zemestrīce ir iespējama, bet varbūtība, ka tāda notiks, ir zema. To portālam "Delfi" 14. februāra raidījumā "Spried ar Delfi" apgalvoja arī Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas vadītājs Jānis Karušs.
"Tektoniskie lūzumi ir sastopami teju visās vietās uz zemeslodes. Latvijas gadījumā mēs esam tektoniski stabilos apstākļos. Mūsu tuvumā nav neviena aktīva robeža, kur lielās tektoniskās plātnes virzās viena gar otru. Tāpēc varbūtība, ka sagaidīsim zemestrīci, kas pārsniedz trauku šķindoņu, ir tuvu nullei," skaidroja Karušs.
Viņš arī uzsver, ka seismoloģija ir statistikā balstīta zinātne. Pētnieki uzkrāj datus un pēc tiem rēķina seismiskās aktivitātes risku dažādos reģionos. Piemēram, Turcija ir tāds reģions, kur zemestrīce spēcīgāka par 6,5 magnitūdām pēc Rihtera skalas vidēji notiek reizi desmit gados.
Latvijas teritorijā nav reģistrētu tik spēcīgu zemestrīču. Piemēram, 2016. gadā tika konstatēta seismiskā aktivitāte 2,5 magnitūdas pēc Rihtera skalas, bet 2004. gadā pazemes grūdieni Liepājā sasniedza 3,8 magnitūdas.
Tātad pēc pieejamajiem datiem un ekspertu vērtējumiem var secināt, ka Latvija atrodas tektoniski stabilos apstākļos un spēcīgas zemestrīces iespējamība ir ļoti, ļoti zema. Līdz ar to, "nra.lv" publicētajā rakstā iekļautā informācija ir patiesa, taču virsraksts ir tendenciozs un tam trūkst konteksta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
