Par Briseles ietekmi Eiropas Savienības dalībvalstu iekšējās lietās publiskajā telpā ir daudz spekulāciju. Nereti Eiropai pārmet "pārāk liberālu vērtību popularizēšanu". Mītu popularizētāji nesnauž, un šonedēļ vairākās Latvijas "Telegram" grupās izplatīts apgalvojums, ka Brisele diktējot Latvijai budžeta noteikumus un valsts budžeta projektu vispirms apstiprinot Briseles birokrāti. Portāls "Delfi" skaidro, ka apgalvojums ir daļēji patiess, taču maldinošs, jo tam trūkst konteksta.
Augstāk redzamais attēls ar paziņojumu atrodams vairākās Latvijā populārās "Telegram" grupās ar pāris tūkstošiem lietotāju katrā. Ikdienā tajās visbiežāk publicējas labi zināmi dezinformatori un apspriež dažādas tēmas, sākot no pandēmijas līdz pat notikumiem ārvalstīs. Šoreiz publikācija skar valsts budžetu. Vēstījuma autors apgalvo, ka "Brisele diktē Latvijai budžeta noteikumus". Proti, Latvijas budžeta projektu vispirms apstiprinot "Briseles birokrāti". Autors atsaucas uz finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (Jaunā Vienotība).
Valsts budžeta veidošana ir sarežģīts process. Valsts budžeta projekts tiek veidots, balstoties uz Vispārējo valdības budžeta plāna projektu, kurš parasti apstiprināts kopā ar iepriekšējā gada budžetu. Tomēr 2023. gada budžeta plāns tika apstiprināts pēc pēdējām vēlēšanām pērnā gada oktobrī parlamenta un valdības maiņas dēļ. Plāns paredzēts budžeta izstrādes procesa koordinēšanai un uzraudzīšanai.
Tajā noteikts gan budžeta izstrādes laika ietvars, gan vienoti budžeta principi, kā arī tas satur nozīmīgu informāciju par ekonomisko situāciju iepriekšējā gadā, gan budžeta ietvaru nākamajiem trīs gadiem. Tiesa, šāda plāna esamību pieprasa Eiropas Parlamenta un Padomes regula. Bez tam, Eiropas Komisija (EK) tiešām izvērtē ES dalībvalstu budžeta plānus.
2023. gada budžets tika pieņemts 9. martā, taču pirms galējā lasījuma Saeimā EK sniedza budžeta plāna izvērtējumu. Finanšu ministrijā portālam "Delfi" skaidro, ka šis novērtējums parlamentiem ir jāņem vērā, pieņemot valsts budžetu galīgajā lasījumā.
"Eiropas Komisija 24. februārī atzinīgi novērtēja iesniegto Latvijas budžeta plāna projektu un konstatēja, ka 2023. gada valsts budžetā ieplānotais izdevumu pieaugums sasniedz maksimālo pieļaujamo līmeni," skaidro ministrijā. Tātad EK vērtē, vai budžets atbilst ES regulām, kā arī ekonomiskajai situācijai eirozonā.
Valsts budžetu vērtē arī Fiskālās disciplīnas padome. "Nacionālā fiskālā likumdošana Latvijā vienmēr bijusi striktāka nekā ES, tāpēc bieži esam disciplinēti uz citu ES valstu fona," portālam "Delfi" skaidro padomē. "Mums kā ES dalībvalstij ir solidāri jāietur vienots ekonomiskās attīstības kurss ilgtermiņā un tas nav iespējams, neievērojot kopīgi pieņemtos ES normatīvos aktus. Tomēr šī prakse nekādā mērā nenozīmē, ka pastāv tādi mītiski tēli kā "Briseles birokrāti", kas apstiprina katras suverēnas ES dalībvalsts budžetu."
Tātad publikācijas autoram taisnība, ka budžetu skata arī Briselē, konkrēti – Eiropas Komisijā –, taču tas nenozīmē, ka šīm amatpersonām ir tieša ietekme uz budžeta sadalījumu vai naudas izlietojumu. Šajā kontekstā EK pilda uzraudzības funkciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
