Lai arī pandēmija no ziņu virsrakstiem jau teju pazudusi, dezinformācijas vidē temats joprojām ir aktuāls. Dažādās sazvērestību piekritēju domubiedru grupās aktīvi tiek izplatīti gan maldi par vakcīnām un Covid-19 izcelsmi, gan cīņu ar dezinformāciju pandēmijas laikā. Pagājušajā nedēļā kādā no Latvijā populārām "Telegram" grupām tika publicēts apgalvojums, ka Stenforda Universitāte ASV esot strādājusi roku rokā ar vairākiem sociālajiem medijiem, lai cenzētu un ierobežotu informāciju par pandēmiju. Portāls "Delfi" skaidro, ka tā nav patiesība.
Pagājušajā nedēļā "Telegram" grupā ar vairāk nekā pusotru tūkstoti dalībnieku tika publicēts ieraksts, kura autors apgalvo, ka vairākas sociālo mediju kompānijas – "Facebook", "Twitter", "Youtube" un "Google" – esot sadarbojušās ar Stenforda Universitāti, lai "ierobežotu un cenzētu patieso informāciju par Covid–19". Tas esot darīts projekta "Virality" ietvaros. Turklāt kompānijas cenzūras nolūkos esot sadarbojušās arī ar ASV valdību. Ieraksta autors atsaucies uz kādu rakstu Turcijas ziņu aģentūras portālā "Anadolu Agency". Portāls "Delfi" secināja, ka sadarbība starp kompānijām tiešām notikusi, taču projekta mērķis nebija cenzēt informāciju.
Maldinošā ieraksta autors stāsta par projektu "Virality Project", kuru pamatā īstenoja Stenforda Universitāte ASV. Tā mērķis bija izpētīt un apkopot datus par to, kā izplatās ar pandēmiju, īpaši vakcīnām, saistīta dezinformācija. Sadarbībā ar vairākām sociālo mediju platformām un tehnoloģiju uzņēmumu "Google" tika apkopota informācija, lai ik nedēļu sniegtu ziņojumu par to, kādi ir galvenie dezinformācijas par Covid–19 naratīvi un kā tā tiek izplatīta internetā.
Kopumā projekta vietnē publicēti 32 šādi apkopojumi, no kuriem pēdējais plašākai sabiedrībai atrādīts 2021. gada 3. augustā. Viens no to tematiem ir par to, kā daži ASV nacionālās futbola līgas spēlētāji izplata maldus par vakcīnām sporta fanu un galēji labējo sociālo mediju lietotāju vidū. Piemēram, viens no aktīvākajiem vakcīnu noliedzējiem šī sporta veida pārstāvjiem bija Kols Bīzlijs (Cole Beasley), kurš pats atteicies potēties, un tas aizsācis plašu publisku diskusiju internetā. Pētnieki arī secināja, ka ieraksti "Facebook" saistībā ar futbola līgas vakcinācijas politiku nedēļas laikā saņēma vairāk nekā 767 tūkstošus lietotāju reakciju.
Šādā veidā pētnieki ievākuši informāciju par to, kā veidojas ar vakcīnām saistītais dezinformācijas tīkls internetā un kas ir tā galvenie aktīvisti. Projekta ietvaros notika arī plaša iegūtās informācijas apmaiņa starp ASV sabiedrības veselības organizācijām, valdību un sociālo mediju platformām. Taču projekts nekādā veidā nav saistīts ar "cenzūru vai patiesās informācijas slēpšanu".
Dezinformācijas izplatītāji par cenzūru un informācijas ierobežošanu nereti sauc arī darbu, ko veic faktu pārbaudītāji, kas tostarp iekļauj ziņošanu sociālo mediju platformām par melīgiem ierakstiem internetā. Ieraksti vai personas, kuru darbība tiek atzīta par bīstamiem, nereti tiek bloķēti no sociālā medija. Taču projektam nav tiešas saistības ar šo procesu.
Lai arī iknedēļas datu apkopojumi netiek publicēti kopš 2021. gada augusta, projekts pētniekiem devis pietiekami daudz informācijas, lai analītika un dezinformācijas tīklu pētniecība turpinātos joprojām. Projekta interneta vietnē pieejami arī vēlāk publicēti raksti, piemēram, "Kā izplatās atmaskotā zinātne", kura autori skaidro, kā dezinformatori sēj šaubas par faktiem un institūcijām.
Maldinošā ieraksta autors atsaucās uz rakstu Turcijas ziņu aģentūras portālā "Anadolu Agency". Taču jāņem vērā, ka tā ir valsts uzturēta aģentūra un valdībai uz to ir liela ietekme. Arī medijs "Media Bias/Fact Check", kurā tiek publicēti izvērtējumi par dažādu mediju brīvību un uzticamību, ziņo, ka turku ziņu aģentūrai uzticēties var vien daļēji, ņemot vērā tās atkarību no valdības un arī publikācijās pausto atbalstu pašreizējai valsts varai. Pērn Turcija ierindojās vien 149. vietā pasaules mediju brīvības indeksā no 180 valstīm.
Tātad nav pamata teikt, ka Stenfordas universitātes pētnieki pandēmijas laikā būtu cenzējuši informāciju un slēpuši kādu patiesību no plašākas sabiedrības. Ierakstā minētais projekts patiesībā pētīja dezinformatorus un to izmantotās tehnikas maldu izplatīšanā. Arī autora izmantotais avots nav uzticams.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
