Pagājušā gada septembra beigās medijus pāršalca ziņas par noplūdēm no "Nord Stream 1" un "Nord Stream 2" gāzes cauruļvadiem Baltijas jūrā. Vēlāk secināts, ka cauruļvadi bojāti spēcīgu sprādzienu rezultātā. Šo gadījumu pašlaik izmeklē gan Zviedrijas, gan Vācijas, gan Dānijas prokuratūras – pastāv aizdomas, ka sprādzienu izraisīja sabotāža. Par notikumu internetā cirkulē ne mazums versiju, taču maldu izplatītāji ir pārliecināti, ka sprādzienus izraisījusi ASV, sadarbībā ar Norvēģiju un NATO – tā kādā populārā Latvijas "Telegram" grupā apgalvo kāds tās dalībnieks. Šāda informācija nereti izskan arī no prokrieviskiem informācijas kanāliem. Portāls "Delfi" skaidro, ka joprojām trūkst pierādījumu, lai notikušajā vainotu kādu valsti.
Kādā no Latvijas "Telegram" grupām, kurā ik dienas ar dažādiem visbiežāk maldīgiem un ar sazvērestību teorijām saistītiem apgalvojumiem apmainās vairāki tūkstoši dalībnieku. Ieraksta autors apgalvo, ka esot "arvien vairāk pierādījumu, ka teroristiskās valstis ASV un Norvēģija kopā ar NATO uzspridzināja "Nord Stream" gāzes vadu". Turklāt šo sazvērestību piesedzot Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Taču portāls "Delfi" secina, ka joprojām turpinās izmeklēšana un pašlaik nepietiek pierādījumu, lai notikušajā vainotu konkrētu valsti vai organizāciju.
Sprādzieni Baltijas jūrā notika pagājušā gada 26. septembrī netālu no Borholmas salas. To rezultātā tika bojāti abi "Nord Stream" gāzes cauruļvadi, kas radīja gāzes noplūdes. Šobrīd gan tās ir apturētas. Pēc notikuma Zviedrijas, Dānijas un Vācijas prokuratūras ir uzsākušas izmeklēšanu. Tā turpinās vēl joprojām, taču teju nepārtraukti notikušajā tiek vainotas dažādas valstis, kā arī NATO.
Marta sākumā medijs "The New York Times", atsaucoties uz ASV izlūkdienestu sniegto informāciju, ziņoja, ka sprādzienos varētu būt vainojama Ukrainu atbalstoša grupa. Vienlaikus medijs ziņo, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vai citu augstāko amatpersonu iesaistei uzbrukumā pierādījumi nav atrasti. Jāpiebilst, ka anonīmie avoti, kas snieguši it kā izlūkdienestiem pieejamo informāciju, neskaidroja izlūkdatu izcelsmi, kas vairotu apgalvojuma uzticamību.
Tomēr avoti medijam vēstīja, ka uzbrukumā, visticamāk, iesaistīti Ukrainas vai Krievijas pilsoņi. Ukraina savu saistību ar sprādzieniem ir publiski noliegusi. Tikmēr Kremlis šos apgalvojumus sauc par "saskaņotu viltus ziņu kampaņu". Krieviju uzbrukumos gāzes vadam regulāri vaino Rietumus, taču arī šai versijai pagaidām nav sniegti pierādījumi. Tiesa, septembra beigās raidsabiedrība CNN ziņoja, ka sprādzienu dienā netālu no notikuma vietas manīti Krievijas karakuģi.
Visbeidzot, ANO Drošības padome pirmdien noraidīja Krievijas prasību veikt neatkarīgu izmeklēšanu "Nord Stream" spridzināšanā. Šo prasību atbalstīja Ķīna un Brazīlija, bet pārējās padomes dalībvalstis atturējās. Tās savu lēmumu skaidroja ar uzticību Zviedrijas, Vācijas un Norvēģijas varasiestādēm, kuras īsteno izmeklēšanu, un nosodīja Krievijas mēģinājumu novērst uzmanību no sava iebrukuma Ukrainā.
"Telegram" ieraksta autors izplatījis maldinošu informāciju, jo vainīgie "Nord Stream" spridzināšanā joprojām nav noskaidroti. Turklāt trūkst pierādījumu, lai vainotu konkrētu valsti vai organizāciju. Izmeklētāji gan ir vienisprātis, ka uzbrukums cauruļvadiem bijusi sabotāža.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
