Attēls, kurā Krievijas prezidents Vladimirs Putins klanās Ķīnas līderim Sji Dzjiņpinam. Attēls ir samērā reālistisks, taču pievēršot uzmanību detaļām, tomēr rodas aizdomas, ka tas nav īsts. Viena no pazīmēm – citos publicētajos attēlos no šīs tikšanās amatpersonas redzamas pilnīgi citās telpās, visbiežāk sēžot krēslos pie neliela balta galda. Arī abu amatpersonu sejas ir pavisam neskaidras un galvas neproporcionālas. Turklāt aiz Putina muguras redzamā kolonna ir šķība. Tieši notikuma konteksts un vizuālas neprecizitātes ir divi galvenie palīgi mākslīga attēla identificēšanā, tā raksta Francijas ziņu aģentūra "AFP".
Mākslīgos attēlus visbiežāk interneta lietotājiem palīdz radīt samērā nesen izveidoti rīki, kā "Midjourney" vai "DALL-E". Un nereti lietotāji tos izmanto, lai veidotu humoristiskus attēlus un parodijas. Šādos gadījumos parasti fakts, ka attēls radīts mākslīgi, netiek slēpts. Taču šie rīki arvien plašāk tiek izmantoti arī dezinformācijas nolūkos. Ir pieejami arī rīki šādu attēlu identificēšanai, kā "Hugging Face", taču rezultāti ne vienmēr ir precīzi.
Eksperti atklāj, ka viens no svarīgiem soļiem attēla identificēšanā ir reversā meklēšana – attēls jāaugšupielādē meklētājā un jāizpēta rezultāti. Atrodot pirmo reizi, kad attēls ir publicēts, ieraksts nereti satur arī informāciju par tā izcelsmi, pat rīku, ar kura palīdzību tas ir veidots. Piemēram, izmantojot šo metodi ar attēliem, kas it kā attēlo Donalda Trampa arestu, atrodam, ka pirmo reizi tos publicējis Nīderlandes pētnieciskās žurnālistikas grupas "Bellingcat" žurnālists Eliots Higins (Eliot Higgins). Publikācijā "Twitter" viņš apgalvo, ka izveidojis šos attēlus, gaidot īsto Trampa arestu.
Taču attēla avots ne vienmēr ir atrodams. Tad jācenšas saskatīt vizuālas pazīmes. Daži no mākslīgo attēlu veidošanas rīkiem uz tā izveido arī redzamu ūdenszīmi, visbiežāk attēla labajā apakšējā stūrī. Piemēram, rīks "DALL-E" atstāj nelielu rindu ar krāsainiem kvadrātiem. Protams, ūdenszīmes ir iespējams arī paslēpt vai nogriezt, tāpēc bieži vien šī metode nestrādās.
Reizēm attēla izcelsmi iespējams noteikt vien pētot bildes kvalitāti. Mākslīgi veidoti attēli var izskatīties līdzīgi gleznojumiem vai saturēt pārāk maz detaļas. Tāpat mākslīgais intelekts mēdz pieļaut rupjas kļūdas. Piemēram, izveidot neproporcionāli lielu ķermeņa daļu, pārāk daudz pirkstu, dīvainas formas galvu, dažāda izmēra acis utml.
Mākslīgais intelekts nereti "iekrīt" arī uz atspulgiem un ēnām. Līdz ar to, ir svarīgi pievērst uzmanību spoguļiem, ūdens virsmām, logiem, arī acīm. Tāpat svarīgi izpētīt arī attēla fonu, jo visbiežāk kļūdas pieļautas tieši tur. Piemēram, cilvēkiem, kuri atrodas fonā mēdz būt dažādas deformācijas, izplūdušas sejas, neparastas detaļas.
Mākslīgā intelekta veidoti attēli, raksti un cita veida saturs, visticamāk, internetā parādīsies arvien biežāk, tāpēc ir svarīgi spēt to atpazīt. Mākslīgos attēlus var palīdzēt atpazīt gan tam speciāli veidoti rīki, gan vizuāli defekti. Taču vienmēr būtiski attēla izpētē izmantot arī loģiku un meklēt faktus par attēloto notikumu uzticamos avotos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
