Kopš iebrukuma Ukrainā Krievija, šķiet, gatava izmantot jebkādus paņēmienus, lai pierādītu, ka karā veicas labāk nekā patiesībā. Viens no šādiem paņēmieniem ir melīgu un viltotu video publicēšana sociālajos tīklos. Aprīļa vidū Krievijas valsts kontrolēta ziņu aģentūra "RIA Novosti" izplatīja video, kurā kāda militārpersona apgalvo, ka Krievijas armija sagrābusi kādu "Leopard" tanku un noslīcinājusi purvā. Tālāk video plaši izplatīts arī sociālajos medijos. Taču portāls "Delfi" skaidro, ka tie visticamāk ir meli.
Videomateriāls sākotnēji publicēts "RIA Novosti" "Telegram" kanālā. Tajā redzama kāda Krievijas militārpersona, kura apgalvo, ka kaujās netālu no Hersonas izdevies sagūstīt vienu no tankiem "Leopard". Turklāt šo tanku esot izdevies noslīcināt purvā. Tomēr portāls "Delfi" secina, ka vairākas pazīmes liecina, ka šī informācija visticamāk nav patiesa.
Frontes līnija pie Hersonas iet gar Dņepras upi. Ukraina kontrolē labo krastu (zilā krāsa kartē), bet Krievija kreiso (sarkanā krāsa kartē).
Purvi pie Hersonas tiešām pastāv – to var redzēt arī kartē, kur tie atzīmēti ar nelielām zilām svītrām. Tie galvenokārt atrodas Bilozerkas, Cjurupinskas un Golopristaņskas rajonos. Lielākais purvs ir Kardašinskas purvs. Taču jāņem vērā, ka šie purvainie apgabali atrodas Dņepras kreisajā krasta', kurš ir Krievijas kontrolē.
Tātad, lai notvertu ukraiņu tanku un nogremdētu purvā, Ukrainas armijai būtu jāšķērso Dņepra, jāsagrābj kāds apgabals kreisajā krastā un jānogādā tur smagā tehnika, tā raksta "Delfi.lt". Tomēr ne Ukrainas, ne cito medijos ziņu par Ukrainas panākumiem Dņepras kreisajā krastā pie Hersonas nav. Tāpat nav ziņu arī par smagām kaujām šajā apgabalā.
Pastāv vēl kāds variants. Kāds Krievijas armijas grupējums varēja iekļūt labajā krastā, kuru kontrolē Ukrainas bruņotie spēki, sagrābt tanku un tad nogremdēt to kādā no nelielajiem mitrājiem netālu no Hersonas. Taču vietējais informācijas portāls vēsta, ka šie mitrāji nosusināti jau padomju laikos un to vietā uzbūvēts dzīvojamais rajons. Tātad arī šī versija neiztur kritiku.
Visticamāk Krievijas ziņu aģentūras izplatītā informācija ir nepatiesa, izplatīta ar mērķi radīt maldīgu iespaidu par Krievijas panākumiem frontē. Turklāt, pie ziņām par šo notikumu nav atrodama neviena foto vai video liecība, ar kādām parasti dalās abu pušu armijas, īpaši, pie nozīmīgiem panākumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
