Ekrānuzņēmumi ar atpazīstamu ziņu portālu logo un tam klāt pievienotu viltotu virsrakstu, vizuāli radot iespaidu par to, ka tā ir īsta ziņa no īsta medija, ir samērā izplatīts dezinformācijas izplatīšanas veids sociālajos tīklos.
Kārlis Arājs skaidro, ka šāda tipa maldināšanas epizodēs ir redzējis ekrānuzņēmumus pat ar savu vārdu un autora attēlu. "Ir skaidrs, ka cilvēki ir paņēmušu īstu ekrānuzņēmumu no kādas manas ziņas un tad "Photoshop" vai kādā citā programmā izmainījuši," viņš skaidro.
Atpazīt šādus viltojumus var. Pirmkārt, uzmanība jāpievērš jau tad, kad ziņa tiek izplatīta tikai kā ekrānuzņēmums bez saites uz publikāciju. Otrs – interneta pārlūkā jāievada konkrētais virsraksts un jāpārliecinās, vai un kur tāds tiek atrasts. Pastāv iespēja, ka viltus ziņa atrodas kādā portālā, kura nosaukums līdzinās īsta medija tīmekļa adresei.
Vēl viens pārbaudes rīks – palūkoties, vai citi mediji par to raksta. "Svarīgas ziņas vienmēr vēstīs vairāki mediji," uzsver Arājs. Tāpat var doties uz konkrēto portālu, no kura it kā uzņemts ekrānuzņēmums, un pārbaudīt, vai tāda ziņa ir atrodama.
Dezinformatori ķērušies arī pie "15 minūšu pilsētas" koncepta, saistot to ar dažādām sazvērestības teorijām, "lielo restartu", apgalvojot, ka "cilvēki kā aitas tiks sadzīti aplokos", ka būs aizliegts braukt ar auto un tā tālāk. Par to, vai šis modelis paredz ierobežot cilvēku brīvību, tostarp Rīgā, "Delfi" rakstīja jau agrāk.
Tagad "15 minūšu pilsētu" dezinformatori pasniedz pat kā koncentrācijas nometni.
Patiesībā šis modelis paredz rajonos un apkaimēs nodrošināt visus iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus gājiena vai velobrauciena attālumā, tādā veidā mazinot transporta ietekmi uz vidi.
"15 minūšu pilsētu" plānos nav nekas teikts par aizliegumu pamest apkaimi vai ierobežot brīvības, uzsver Arājs. Viņš norāda, ka šo biedu saknes meklējamas "QAnon" kustības sazvērestības teorijās.
"Viņiem šķiet, ka šis ir Pasaules Ekonomikas forum plāns paverdzināt cilvēkus," stāsta Arājs. Galvenais mērķis ir demonizēt jebko, kas neatbilst "QAnon" kustības sekotāju galēji labējiem uzskatiem, dezinformatoru motivāciju izskaidro žurnālists.
Vairāk par to visu skatieties video.
Pilnu raidījuma "Komandcentrs" epizodi, kurā runāts par to, ko nozīmē Redžepa Tajipa Eerdogana uzvara Turcijas prezidenta vēlēšanās, un vai viņš sekos Vladimira Putina pēdās, mainot konstitūciju, var skatīties šeit.
Savukārt visus "Delfi" faktu pārbaudes rakstus var lasīt sadaļā "Atmaskots".