Visplašāk par šo konfliktu Pītersons izpaudās pērn 10. jūlijā publicētā gandrīz stundu garā video, taču aizvadītā gada laikā viņš par šo tēmu plaši runājis arī ar konservatīvo žurnālistu Pīrsu Morganu, kā arī citiem medijiem.
Savā publiskajā diskursā Pītersons ir izvirzījis vairākas tēzes, no kurām dažas gandrīz vai identiski sakrīt ar tām, kuras virza Kremlis.
Piemēram, vairākkārt Pītersons ir apgalvojis, ka vēsturiski Ukraina ietilpst Krievijas ietekmes sfērā, kas būtībā sakrīt ar Kremļa virzīto naratīvu jau kopš iebrukuma sākuma. Sākotnēji jau nepieciešams atzīt, ka 21. gadsimtā šādam terminam nav vietas, kā to norādījusi Eiropas Savienība. Ukraina ir suverēna valsts, kurai ir tiesības pašai lemt par savu likteni, tāpēc termins "ietekmes sfēra" faktiski sakrīt ar Krievijas imperiālistiskajām iecerēm.
Tāpat Pītersons ir apgalvojis, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir zināmā mērā karš pret "rietumu deģenerātu vērtībām". Kā vienu no šīm "deģenerātu vērtībām" Pītersons ir izcēlis it kā notiekošo kultūrkaru pret dzimumu. Attiecīgi Pītersons norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir attaisnojams, lai nepieļautu "deģenerācijas" izplatību Krievijas "ietekmes sfērā", nostiprinot tradicionālu kultūru.
Jāpiebilst, ka medijs "The Moscow TImes" ziņo, ka atbilstoši Krievijas Iekšlietu ministrijas datiem, vien 6% no Krievijas pilsoņiem apmeklē baznīcu vairākas reizes mēnesī. Tāpat Krievija regulāri ieņem vienu no augstākajām vietām pasaulē pēc šķirto laulību skaita.
Pītersons arī ir apgalvojis, ka Ukrainā notiekošais konflikts ir uzskatāms par pilsoņu karu. Jāatzīmē, ka šo apgalvojumu viņš arī pamato ar to, ka notiekošais esot konflikts starp rietumu un austrumu morālajām vērtībām. Ļoti līdzīgu argumentāciju savās uzrunās ir izmantojis arī Krievijas autoritārais līderis Vladimirs Putins.
Noslēgumā jāsecina, ka, lai arī Pītersons nekad tieši nav paudis atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā, viņš vairākkārt ir centies to racionalizēt, tostarp, atkārtojot Kremļa propagandas naratīvus.