Troļļu fermu jaunākie stāsti: NATO izkalpinot Latviju un autoritārisma priekšrocības  (1)

Likumsakarīgi, tēmu tvērums ir ļoti plašs, taču pārskata periodā tajā dominē dažādi fiziskās drošības un aizsardzības aspekti. Tas skaidri ilustrē dezinformācijas adaptīvo dabu – to ir iespējams pielāgot pastāvošajai situācijai, lai gan vēstījumi paši par sevi nav inovatīvi. Būtiski, ka abu režīmu veidotie vēstījumi var būt papildinoši, tādējādi pastiprinot kopējo signālu un radot multiplikācijas efektu.

Pēdējo mēnešu laikā pastiprināta uzmanība tikusi pievērsta notiekošajam uz Baltkrievijas robežām ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Kopumā tiek uzturēts vēstījums, ka saspīlētā situācija uz robežas esot Baltijas valstu, tostarp Polijas, atbildība un pat provokācija, lai biedētu savu iekšējo auditoriju ar dažādiem draudiem no Baltkrievijas un Krievijas puses. Tā arī tiek skaidrota Lietuvas gatavība jau augusta vidū slēgt divus robežpārejas punktus ar Baltkrieviju, kā arī pilnībā pārtraukt dzelzceļa kravu pārvadājumus ar Krieviju, lai faktiski pārtrauktu tranzītu uz un no Kaļiņingradas apgabala pa sauszemi.

Tiek apgalvots, ka šāda lēmuma mērķis ir gan prasti ieriebt Baltkrievijai un Krievijai, gan arī apturēt savu iedzīvotāju došanos iepirkšanās braucienos uz Baltkrieviju. Tas esot jāpārtrauc, jo cilvēki salīdzinot preču cenas, un izdarot secinājumus, kas neesot izdevīgi valdošajai varai Baltijas valstīs un Polijā. Uzreiz arī tiek uzsvērts, ka no tirdzniecības attiecību ierobežošanas galvenais cietējs būtu pati Polija un tās ekonomika, kurai esot nepieciešama nepārtrauktā kravu satiksme. Tas esot nozīmīgi arī pārējai Eiropai, jo Krievija kalpojot par galveno tranzīta ceļu precēm no Ķīnas Tautas Republikas. Kādā no publikācijām, autors nevairās norādīt, ka vienīgais ieguvējs no šādiem tuvredzīgiem lēmumiem esot ASV, kuras šobrīd izlaupot Veco pasauli, un Polija bez ierunām tai sekojot.¹

Saasinoties situācijai uz robežas, attīstījušies arī vēstījumi. Prokremliskie mediji Baltkrieviju pozicionē kā vienīgo iztrūkstošo sanitārā kordona posmu uz Krievijas rietumu robežas, proti, Baltijas valstis kāri piedaloties jebkādās pret Krieviju vērstās avantūrās, savukārt Moldovā un Ukrainā Rietumiem esot izdevies savas marionetes ielikt vadošajos amatos. Ar to jau sākotnēji tiek skaidrots pret Baltkrieviju vērstais spiediens, ko Baltijas valstis un Polija veicot aktīvi un pat agresīvi. Viens no publikāciju autoriem argumentē, ka par formālo ieganstu pret Baltkrieviju tiek izmantota tajā izvietotā privātā armija "Vagner", lai gan Baltkrievijai ir visas tiesības savas valsts teritorijā rīkot bruņoto spēku mācības.

Tiek arīdzan uzsvērts, ka pašas Baltijas valstis un Polija aktīvi modernizējot savus bruņotos spēkus, līdz ar to šāda argumentācija esot divkosīga.² Argumentācijas pastiprināšanai tiek izmantots arī Baltkrievijas vadoņa Aleksandra Lukašenko teiktais, ka Baltijas valstis savas pretenzijas par ārvalstu militārpersonu atrašanos Baltkrievijas teritorijā drīkstēšot izvirzīt tikai tad, kad ārvalstu karavīri būs pametuši Baltijas valstu teritoriju.³

Par patieso iemeslu robežu slēgšanai tiek uzskatīta faktiska Baltkrievijas blokāde ekonomiskā spiediena izdarīšanai. Slēdzot sauszemes robežas, principā tiekot apturēta Baltkrievijas, un līdz ar to arī Krievijas un Ķīnas Tautas Republikas, kravu pārvadāšana uz un no Eiropas valstīm.⁴

Būtiski, ka jautājumā par notiekošo uz Baltkrievijas robežas regulāri tiek iepīts cits vēstījums. Lai ilustrētu robežu slēgšanas bezjēdzību, tiek argumentēts, ka tādā veidā Baltijas valstis cenšoties ierobežot savu iedzīvotāju izkļūšanu no vietējiem informatīvajiem burbuļiem. Saskaņā ar šo loģiku, regulāra cilvēku došanās uz Baltkrieviju un Krieviju laužot Rietumvalstu radītos stereotipus par dzīves līmeni un cilvēkiem autoritārās valstīs.⁵

Līdz ar to tiek radīts priekšstats, ka jautājums par robežu slēgšanu esot pamatots ar pašu Baltijas valstu nepieciešamību iegrožot savu iedzīvotāju domas brīvību un nepieļaut, ka viņi uzzina, kāda esot patiesā situācija. Tādā veidā tiek mēģināts radīt iespaidu, ka dzīve autoritārās valstīs esot laba, un neesot pamata ticēt Rietumvalstu mediju teiktajam par dažādajām dzīves grūtībām un represijām, ar ko nākoties saskarties cilvēkiem Baltkrievijā un arī Krievijā.

Tas sasaucas ar nākamo tematu, kas regulāri tiek akcentēts – par Krievijai un Baltkrievijai piemērotajām starptautiskajām sankcijām. Vēstījumu saturs laika gaitā ir samērā stabils, un mēģina ilustrēt valstī pastāvošās grūtības un to sasaisti ar starptautiskajām sankcijām. Tiek veidota argumentācija, ka gan lauksaimnieku, gan putnkopju, gan dzelzceļu pārvadājumu, gan pat namu apsaimniekotāju dzīves ir krietni sarežģītākas, jo vairs nav pieejami Krievijas un Baltkrievijas tirgi.

Īpaša uzmanība tiek vērsta apsvērumam, ka šādos neizdevīgos apstākļos Aizsardzības ministrija aktualizējusi nepieciešamību veikt sliežu ceļu pārbūvi uz Eiropas standarta platuma sliežu ceļiem, kas prasa papildu investīcijas laikā, kad, kā tiek mēģināts argumentēt, problēmu esot jau gana. No tā tiek izvirzīti divi galvenie slēdzieni. Pirmkārt, galu galā par visu maksāt nākšoties parastajiem iedzīvotājiem, kuriem faktiski nākoties norēķināties par politiķu nesamērīgajām ambīcijām. Otrkārt, tas esot pierādījums Latvijas izkalpībai un gatavībai akli sekot Eiropas Savienības piemērotajām sankcijām, lai arī cik neizdevīgi pašiem tas nebūtu.⁶

Sekošana politiskiem, nevis saimnieciskiem aprēķiniem Baltijas valstīm tiek pārmesta arī saistībā ar plāniem atslēgties no BRELL elektroapgādes tīkla, kurā Baltijas valstis ir savienotas ar Krieviju un Baltkrieviju. Ideja tiek apšaubīta jau saknē, un galvenā ieinteresētā puse esot tikai Eiropas Komisija, kura mēģinot izveidot vienotu Eiropas Savienības mēroga elektroenerģijas sistēmu. Savukārt Baltijas valstīm tas radot potenciāli vairāk problēmu, it īpaši jautājumos par enerģijas apgādes stabilitāti un gala cenu patērētājiem.

Tiek mēģināts skaidrot, ka Baltijas valstis kļūtu atkarīgas no enerģijas piegādātājiem Ziemeļvalstīs, un jebkādi tehnoloģiski sarežģījumi apdraudētu piegāžu drošību. Īpaši tiek izcelta Lietuva, kuras elektroenerģijas ražošanas jaudas ir krietni zemākas, salīdzinot ar Latviju un Igauniju. Turklāt apgādes sistēmas pielāgošana nozīmētu arī būtisku cenu pieaugumu ilgtermiņā. Līdz ar to kopējais vēstījums ir gana skaidrs – desinhronizācija no BRELL tīkla ir ideoloģisku un politisku apsvērumu vadīta, nevis izriet no reālas nepieciešamības, un drīzāk radīs arvien jaunas problēmas Baltijas valstu iedzīvotājiem.⁷

Savukārt NATO klātbūtne Baltijas reģionā, kā arī NATO īstenotās mācības prokremlisko vietņu redzējumā esot pierādījums NATO agresīvajiem nodomiem. Septembra otrajā pusē Baltijas jūrā Latvijas un Igaunijas piekrastē tika rīkotas mācības Northern Coasts 2023. Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve M.Zaharova mācības nodēvēja par pierādījumu NATO agresīvajiem centieniem kādreiz mierīgo Baltijas jūru padarīt par vēl vienu konfrontācijas un saspīlējuma punktu, ar mērķi panākt pilnīgu alianses dalībvalstu militarizāciju.⁸ Vietņu redzējumā mācības, kuru oficiālais mērķis ir reaģēt uz iespējamu Krievijas uzbrukumu Baltijas jūras reģionā, tiek interpretētas kā klaji pretkrieviskas, jo mācības faktiski notiek netālu no Sanktpēterburgas un visa Ļeņingradas apgabala.

No tā tiek izdarīts vispārinājums, ka Baltijas valstu un Polijas militārās modernizācijas programmas esot pierādījums visas alianses agresīvajiem nodomiem, jo dalībvalstis aktīvi iepērkot dažādu bruņojumu, piemēram, tankus un raķešu artilērijas sistēmas HIMARS. Pat vairāk – Rail Baltica projektam neesot nekādas praktiskas vai ekonomiskas jēgas, kā vien ātrai bruņoto spēku pārvietošanai. Saprotams, tas tiek pavadīts ar atgādinājumu, ka Baltijas valstis kā frontes līnijas valstis reālas konfrontācijas gadījumā saskartos ar graujošu spēku.⁹ Šo vēstījumu kopumu pastiprina arī Baltkrievijas puse, apsūdzot Baltijas valstis un Poliju Baltkrievijas nomelnošanā un uz tā pamata izvēršot militarizāciju. Vienlaikus tiek atgādināts, ka Baltkrievijas bruņotie spēki mācoties no kara Ukrainā, un būšot spējīgi kompetenti atbildēt.¹⁰

NATO kontekstā regulāri tiek attīstīts vēstījums par Eiropas valstu, un it īpaši Baltijas valstu, maznozīmīgumu. Nav pārsteidzoši, ka krietna uzmanība tiek veltīta ASV lomai NATO, proti, ka NATO faktiski sekojot tikai ASV nostājai un pārējās dalībvalstis esot vien sekotāji bez savas autonomijas,¹¹ turklāt šādu vēstījumu aktualizē arī Baltkrievijā.¹² Tiek minēts, ka ASV interesēs ar NATO palīdzību varot notikt Ukrainas kara eskalācija ar kodolieroču pielietošanu vai provokācijām, lai Krieviju atainotu kā vainīgo pusi. Saprotams, tas esot izdevīgi tikai un vienīgi ASV, lai saliedētu aliansi.

Papildus tam, viens no samita mērķiem esot parādīt, cik Krievija esot slikta, lai tādā veidā attaisnotu savu pastāvēšanu, un turpinātu apbruņot Ukrainu, kas jau atkal esot tikai ASV interesēs.¹³ Tas tiek papildināts ar ideju, ka Rietumvalstis esot ieinteresētas karu vilkt garumā un nepieļaut deeskalāciju, lai piespiestu Krieviju tērēt iespējami vairāk resursu.¹⁴ Atsevišķi tiek arī izplatīts vēstījums, ka NATO dalībvalstīm nerūpot, piemēram, Lietuvas drošības apdraudējums.¹⁵

Vēstījumu par Baltijas valstu un Polijas it kā agresīvajiem nodomiem pret Krieviju palīdz pastiprināt arī oficiālās Maskavas amatpersonas, piemēram, Ārējās izlūkošanas dienesta priekšnieks S. Nariškins¹⁶. Citas "runājošās galvas" ņem talkā vēsturi, un argumentē, ka Rietumi gatavojoties jau trešo reizi doties karagājienā uz austrumiem tāpat, kā to darīja gan Napoleons, gan Hitlers.

Tiek mēģināts radīt priekšstatu, ka Rietumi ar savu materiāltehnisko atbalstu Baltijas valstis un Poliju vēlas izveidot par "Ukrainu 2.0"¹⁷, un kuras mēģinātu anektēt Kaļiņingradas apgabalu vai uzbruktu Baltkrievijai. Ar to esot skaidrojama reģiona straujā militarizācija, kam faktiski vajadzētu kalpot kā plānam B gadījumā, ja Ukraina karā pret Krieviju ciestu sakāvi.¹⁸

Nav pārsteidzoši, ka populārs vēstījums ir arī apsūdzības fašismā, nacismā un aparteīda politikas īstenošanā attiecībā uz Krievijas pilsoņiem un jautājumiem par valsts valodas izmantošanu. Latvijai tiek pārmesta ņirgāšanās un centieni izdzīt no valsts daļu tās iedzīvotāju derusifikācijas vārdā, pat neskatoties uz to, ka daļa no viņiem Latvijas teritorijā ir dzīvojot jau visu mūžu.¹⁹ Būtībā šādi pārmetumi tiek raidīti arī citu Baltijas valstu virzienā, tās apsūdzot vietējo krieviski runājošo kopienu diskriminēšanā.

Vēstījumi tiecas radīt priekšstatu, ka Baltijas valstīs apzināti tiekot mēģināts radīt tādu situāciju, kad krieviski runājošie paši padotos un pamestu valstis. Būtiski, ka arīdzan tiek akcentēta it kā pastāvoša Rietumvalstu un starptautisko institūciju nolaidība un nespēja aizsargāt krieviski runājošos, kamēr Krievijas un Baltkrievijas virzienā regulāri tiekot raidīti pārmetumi cilvēktiesību neievērošanā.²⁰

Ceturkšņa ietvaros jautājums par robežu slēgšanu ar Baltkrieviju ieguva ievērojamu uzmanību, un tika izmantota vairāku mērķu sasniegšanai. Pirmkārt, vēstījumus par robežu slēgšanas nelietderību un tuvredzību caurauž ideja, ka tādā veidā galvenie cietēji esam mēs paši. Caur to tiek konstruēta doma, ka tranzīta ceļu ierobežošana paliek zem sitiena mūsu pašu ražotājus, turklāt tiek zaudēti ar tranzītvalsts statusu saistāmie ieguvumi, kas arīdzan agrāk ir bijis regulāri manāms vēstījums. Līdz ar to tiek veidots priekšstats, ka notiekošais ir vai nu vietējo politisko elišu nekompetence, vai vietējo elišu tuvredzīga sekošana Rietumvalstu diktētajiem noteikumiem, kas mums pašiem neesot izdevīga.

No tā attiecīgi izriet nākamā doma, proti, ka kaimiņvalstīm vajadzētu sadarboties un dzīvot draudzīgi, proti, nevajadzētu ļaut politikai traucēt ekonomiskajai sadarbībai. Arīdzan šis vēstījums ir ieguvis popularitāti kopš 2014. gada un, apvienojumā ar iepriekšminēto, ir orientēts uz Krievijas un Baltkrievijas iegrožošanas diskreditāciju. Vēstījumu pamatā ir ideja, ka no sankcijām vai citiem iegrožojošiem mehānismiem galvenie cietēji ir Eiropas valstis, attiecīgi sankcijas neesot nepieciešamas un to ieviesēji esot tuvredzīgi.

Vērts atzīmēt, ka vēstījuma regulārā parādīšanās krasi disonē ar paša vēstījuma saturu. Sankciju politikas mērķis ir ierobežot Krievijai un Baltkrievijai pieejamo finansiālo resursu apjomu, tādā veidā apgrūtinot to spējas īstenot agresīvu ārpolitiku. Gan Krievijas, gan Baltkrievijas gadījumā ekonomika ir politikas turpinājums, un kalpo par instrumentu abu režīmu centienos ne tikai gūt peļņu, bet izmantot ietekmi arī attiecībā pret citu valstu lēmumu pieņemšanas procesiem. Samazinot šo valstu resursu klātbūtni Baltijas valstīs, sarūk arī to radītie riski.

Zīmīgs ir vēstījums par Baltijas valstu iedzīvotāju attapšanos, ka dzīve autoritāros režīmos nebūt neesot tik peļama. Šim vēstījumam ir divas auditorijas, un katrai no tām ir uzstādīts savs mērķis.

Iekšējai auditorijai Krievijā un Baltkrievijā tas kalpo par instrumentu, lai atgādinātu un papildinātu signālu par to, ka dzīves līmenis Eiropas Savienības un NATO valstīs nemaz neesot tik augsts, jo ne jau aiz labas dzīves cilvēki regulāri dodoties iepirkties uz Krieviju un Baltkrieviju. Tas palīdz attaisnot režīmu īstenotos lēmumus un pastiprināt ideju, ka autoritāro režīmu iedzīvotāju dzīves esot gana augstā līmenī.

Tāpat arī ārējām auditorijām tiek mēģināts radīt priekšstatu, ka gan Krievijā, gan Baltkrievijā cilvēki dzīves līmenis esot augsts. Caur to netieši tiek mēģināts arī graut auditoriju uzticēšanos medijiem. Līdz ar to šo vēstījumu ilgtermiņa mērķis ir mazināt Baltijas valstu auditoriju uzticēšanos ne tikai lēmumu pieņēmējiem, bet arī medijiem, un caur to ilgākā laika posmā panākt Krieviju un Baltkrieviju iegrožojošo pasākumu mīkstināšanu vai pat atcelšanu ar lozungu, ka tā visiem būšot labāk un izdevīgāk. Tieši tāpēc viens no vēstījumiem, kas tiek aktualizēts saistībā ar investīcijām infrastruktūrā, ir ideja, ka nepieciešams saglabāt sadarbību vai šajā kontekstā atkarību no Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem, jo tas būtu lētāk. Tieši šāda paļaušanās uz Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem, tostarp valsts kontrolētiem, palielina mūsu ievainojamību, turklāt līdzfinansē autoritārus režīmus.

Otra aktuālā vēstījumu kopa ir saistīta ar Baltijas valstu militārās modernizācijas plāniem un NATO klātbūtni reģionā, tostarp mācību ietvaros. Jebkādi centieni pilnveidot un modernizēt valsts aizsardzību tiek interpretēti kā pierādījumi Rietumu agresīvajiem nodomiem. Šie vēstījumi ignorē hronoloģiju, proti, jebkādas diskusijas par aizsardzības spējām tika aktualizētas tikai pēc 2014. gada un īpaši pēc 2022. gada 24. februāra, tātad kā tieša reakcija uz Krievijas centieniem apdraudēt suverēnas valstis.

Mūsu reģionā galvenais drošības draudu avots ir tieši Krievija, savukārt Baltkrievijas ārpolitika un drošības politika lielā mērā ir pakļauta Krievijas iecerēm. Saprotams, prokremliskās vietnes tiecas radīt maldinošu priekšstatu par NATO kā agresoru. Iekšējām auditorijām tas ir kārtējais instruments, ar ko mēģināt apliecināt Kremļa izvēlētās ārpolitikas pareizību un nepārtraukto apdraudējumu. Savukārt auditorijas Baltijas valstīs tiek mēģināts pārliecināt, ka bez NATO klātbūtnes saspīlējuma nebūtu, un visiem izdevīgāk būtu dzīvot draudzīgi.

Tiesa kas tiesa, taču valstīm, kas atrodas Krievijas pierobežā, ir nepieciešams nodrošināt savu drošību gan patstāvīgi, gan koordinācijā ar sabiedrotajiem. Tieši tāpēc dažādie modernas tehnikas iepirkumi ir orientēti uz vairāku problēmu risināšanu. Pirmkārt, karš Ukrainā ir parādījis, kā karo Krievija, un no tā mēs varam mācīties, kā pašiem sevi aizsargāt. Otrkārt, valstīm šī ir iespēja aizstāt PSRS/Krievijā ražoto bruņojumu ar Rietumvalstīs ražotu vai iegādāties pavisam jaunas spējas, piemēram, raķešartilēriju, rēķinoties ar mūsdienu Krievijas agresīvo dabu. Tāpēc likumsakarīga ir arī sabiedroto klātbūtne un kopīgi organizētas mācības reģionā, proti, lai ne tikai slīpētu prasmes, bet arī demonstrētu gatavību sevi aizstāvēt, tādējādi atturot Krieviju. Pašlaik notiekošā reģiona militārā attīstība tieši izriet no Krievijas ārpolitikas pēdējo 16 gadu laikā.

Vēstījumi par NATO samitu pēc būtības nav jauni, un turpina atkārtot jau populārus vēstījumus, proti, ka NATO rīkojas tikai un vienīgi ASV interesēs, vienlaikus apgalvojot, ka mūsu reģiona drošība aliansei kopumā neesot svarīga. Vēstījuma mērķis ir acīmredzams – viest šķietamu pārliecību, ka mums Baltijas reģionā vai pat visā Eiropā faktiski neesot savas autonomijas lēmumu pieņemšanā.

Ar šādu ideju palīdzību tiek mēģināts gan nomelnot ASV, faktiski pasludinot to par visu problēmu cēloni, gan devalvēt dalībvalstu nozīmi, kas savukārt samazina uzticību valstu demokrātiskajām iekārtām. Savukārt vēstījums par Baltijas reģiona maznozīmīgumu ir skaidrs – mazināt uzticēšanos gan mūsu sabiedrotajiem, gan valstu politiskajām vadībām, kuras ir izvēlējušās sadarboties ar sabiedrotajiem. Šādi vēstījumi arī palīdz ievadīt idejas par to, ka sadarbība ar Krieviju būtu izdevīgāka.

Savukārt jautājumā par krievu valodu un krieviski runājošajiem Latvijā ir vērojama jau gadu garumā īstenota Krievijas stratēģija traucēt jebkādus sabiedrības integrācijas procesus. Krievijas interesēs ir uzturēt šķēlumus starp latviski un krieviski runājošajām sabiedrības daļām, samazinot to iespējas saliedēties un sadarboties. Krievijas redzējumā jebkura persona, kura sevi jebkādā veidā identificē ar Krieviju, ir potenciāls politiskais instruments un Krievijas interešu pārstāvis. Savukārt integrācija nozīmē potenciāli zaudēt šo sasaisti, attiecīgi Krievijai zaudējot ietekmes sviras Latvijā.

Būtiski, ka jautājums pats par sevi ir iekšpolitisks, taču Krievija to mēģina aktualizēt starptautiski, piesaucot dažādas starptautiskās institūcijas vai mēģinot vilkt paralēles ar nacismu, fašismu vai aparteīdu. Tādā veidā Krievija mēģina panākt starptautisku ažiotāžu par it kā pastāvošiem cilvēktiesību pārkāpumiem, uz kā pamata Krievija varētu iejaukties Latvijas iekšlietās. Jāuzsver, ka starptautisko institūciju piesaukšana nav nejauša. Prokremliskās vietnes tiecas argumentēt, ka starptautiskajām institūcijām nerūp vietējie krievi un krieviski runājošie, un caur to tiek mēģināts izdarīt slēdzienu, ka vienīgais, kas spēj aizsargāt tautiešus, ir tikai pati Krievija. Neviļus tas ietekmē arī Krievijas iekšējo auditoriju ar šķietamu ilustrāciju tam, cik grūta un bīstama esot dzīve ārpus Krievijas.

------------

1 Андрей Локтионов, "Убить двух зайцев: зачем Польша и Литва провоцируют конфликт на границе с Беларусью", Rubaltic.ru, skat. 12.10.2023., pieejams: https://web.archive.org/web/20230818102353/https://www.rubaltic.ru/article/politika-i-obshchestvo/20230818-ubit-dvukh-zaytsev-zachem-polsha-i-litva-provotsiruyut-konflikt-na-granitse-s-belarusyu/

2 Максим Камеррер, "Шантаж не пройдет: Лукашенко звонко поставил на место польских "ястребов"", Rubaltic.ru, skat. 12.10.2023., pieejams: https://web.archive.org/web/20231011102010/https://www.rubaltic.ru/article/politika-i-obshchestvo/20230909-shantazh-ne-proydet-lukashenko-zvonko-postavil-na-mesto-polskikh-yastrebov/ /

3 Президент Республики Беларусь, "Заседание Совета Безопасности", skat. 12.10.2023., pieejams: https://web.archive.org/web/20231014013510/http://president.gov.by/ru/events/zasedanie-soveta-bezopasnosti-1693473809

4 Святослав Князев, "Фиговый листок Прибалтики: зачем устраивают транспортную блокаду Беларуси", Rubaltic.ru, skat. 13.10.2023., pieejams: https://web.archive.org/web/20231011081457/https://www.rubaltic.ru/article/politika-i-obshchestvo/20230927-figovyy-listok-pribaltiki-zachem-ustraivayut-transportnuyu-blokadu-belarusi/

5 Максим Камеррер, "Шантаж не пройдет: Лукашенко звонко поставил на место польских "ястребов"", Rubaltic.ru, skat. 13.10.2023., pieejams: https://web.archive.org/web/20231011102010/https://www.rubaltic.ru/article/politika-i-obshchestvo/20230909-shantazh-ne-proydet-lukashenko-zvonko-postavil-na-mesto-polskikh-yastrebov/

6 Петр Сологуб, "Обратная сторона Луны: антироссийские санкции бьют по Латвии кувалдой", Baltnews.com, skat. 13.10.2023., pieejams: https://web.archive.org/web/2/https://baltnews.com/V_Latvii/20230905/1026084775/Obratnaya-storona-Luny-antirossiyskie-sanktsii-byut-po-Latvii-kuvaldoy.html

7 Андрей Локтионов, "Отсчет до экономического самоубийства пошел: Прибалтика определилась с датой выхода из БРЭЛЛ", Rubaltic.ru, skat. 13.10.2023., pieejams: https://web.archive.org/web/20230806194451/https://www.rubaltic.ru/article/ekonomika-i-biznes/20230804-otschet-do-ekonomicheskogo-samoubiystva-poshel-pribaltika-opredelilas-s-datoy-vykhoda-iz-brell/

8 Baltnews, "Необдуманные планы. Для чего на самом деле НАТО проведет учения в Балтийском море", Baltnews.com, skat. 13.10.2023., pieejams: https://baltnews.com/nato-v-pribaltike/20230913/1026095044/Neobdumannye-plany-Dlya-chego-na-samom-dele-NATO-provedet-ucheniya-v-Baltiyskom-more.html

9 Глеб Цивко, "Пороховая бочка Европы. Что на самом деле скрывается за учениями НАТО в Балтийском море", Baltnews.com, skat. 12.10.2023., pieejams: https://baltnews.com/nato-v-pribaltike/20230919/1026099284/Porokhovaya-bochka-Evropy-Chto-na-samom-dele-skryvaetsya-za-ucheniyami-NATO-v-Baltiyskom-more.html

10 Belta, "Вольфович: пока Беларусь ведет битву за урожай, наши западные соседи стремятся к другим баталиям", Belta, skat. 13.10.2023., pieejams: https://web.archive.org/web/20230819010842/https://www.belta.by/society/view/volfovich-poka-belarus-vedet-bitvu-za-urozhaj-nashi-zapadnye-sosedi-stremjatsja-k-drugim-batalijam-581555-2023/

11 Baltnews, "Какие цели преследует саммит НАТО, рассказал специалист по разведке", skat. 11.10.2023., pieejams: https://web.archive.org/web/20230705162613/https://baltnews.com/Russia_West/20230705/1026021684/Kakie-tseli-presleduet-sammit-NATO-rasskazal-spetsialist-po-razvedke.html

12 Belta, "МИД РФ: саммит НАТО в Вильнюсе лишил европейцев надежды на автономию", skat. 12.10.2023., pieejams: https://web.archive.org/web/20230715135146/https://www.belta.by/world/view/mid-rf-sammit-nato-v-vilnjuse-lishil-evropejtsev-nadezhdy-na-avtonomiju-576871-2023/

13 Baltnews, "Какие цели преследует саммит НАТО, рассказал специалист по разведке", skat. 11.10.2023., pieejams: https://web.archive.org/web/20230705162613/https://baltnews.com/Russia_West/20230705/1026021684/Kakie-tseli-presleduet-sammit-NATO-rasskazal-spetsialist-po-razvedke.html

14 Belta, "Почему контрнаступление Украины выглядит безнадежным, объяснил военный аналитик", skat. 13.10.2023., pieejams: https://web.archive.org/web/20230716161813/https://www.belta.by/society/view/pochemu-kontrnastuplenie-ukrainy-vygljadit-beznadezhnym-objjasnil-voennyj-analitik-577095-2023/

15 Анастасия Кулик, "Саммит НАТО не даст литовцам ничего, кроме хлопот и неудобств", Baltnews, skat. 13.10.2023., pieejams: https://web.archive.org/web/20230710130222/https://baltnews.com/nato-v-pribaltike/20230710/1026027930/Sammit-NATO-ne-dast-litovtsam-nichego-krome-khlopot-i-neudobstv.html

16 Rubaltic, "Нарышкин предупредил об угрозе для России со стороны стран Балтии и Польши", Rubaltic.ru, skat. 13.10.2023., pieejams: https://www.rubaltic.ru/news/11092023-naryshkin-predupredil-ob-ugroze-dlya-rossii-so-storony-stran-baltii-i-polshi/

17 Baltnews, "Роль запасного. Из Прибалтики и Польши готовят проект "Украина 2.0"", Baltnews, skat. 12.10.2023., pieejams: https://baltnews.com/Russia_West/20230911/1026093028/Rol-zapasnogo-Iz-Pribaltiki-i-Polshi-gotovyat-proekt-Ukraina-20.html

18 Ibid.

19 Святослав Князев, "Апартеид на Балтике: власти Латвии сделали дерусификацию страны целью номер один", Rubaltic.ru, skat. 13.10.2023., pieejams: https://web.archive.org/web/20231011083734/https://www.rubaltic.ru/article/politika-i-obshchestvo/20230815-aparteid-na-baltike-vlasti-latvii-sdelali-derusifikatsiyu-strany-tselyu-nomer-odin/

20 Андрей Локтионов, "Язык до высылки доведет: в Прибалтике создают условия для "самозачистки" местных русских", Rubaltic.ru, skat. 13.10.2023., pieejams: https://web.archive.org/web/20231011084506/https://www.rubaltic.ru/article/politika-i-obshchestvo/20230929-yazyk-do-vysylki-dovedet-v-pribaltike-sozdayut-usloviya-dlya-samozachistki-mestnykh-russkikh/

Faktu pārbaudi līdzfinansē Eiropas Digitālo mediju observatorija (EDMO). "Delfi" ir EDMO ietvaros radītā Baltijas Iesaistes centra cīņai pret informācijas traucējumiem (BECID) līdzdibinātājs.