Faktu pārbaude: Minimālās algas kāpums nabadzību neveicina

“Kā zināms, palielinot minimālo algu samazinās darbinieku produktivitāte, palielinās preču un pakalpojumu cenas, palielinās nabadzība. Tad cik tūkstošu iedzīvotāju aizbrauks no Latgales?” Krāslavas domubiedru grupā, kas pulcē vairāk nekā 2000 "Facebook" lietotāju, ziņas par minimālās algas kāpumu komentē Nipers.

Lūgts norādīt avotus, kuros balstījis šos apgalvojumus, Nipers sagatavoja komentāru uz vairākām lappusēm, kurā kritizēja valsts nodokļu politiku, pārmeta ierēdņiem "ekonomisko sabotāžu", kā arī apgalvoja, ka minimālas algas palielināšanas rezultātā reģionos tiks likvidēti tūkstošiem mazo un vidējo uzņēmumu un darbavietu un palielināsies iedzīvotāju nevienlīdzīga ienākumu sadalē. Konkrētus avotus, kas ļautu pārliecināties par šo apgalvojumu patiesumu, autors tā arī nenorādīja, taču pauda viedokli, ka Latvijai būtu jāseko Ziemeļvalstu piemēram un no minimālās algas jāatsakās, vienlaikus nosakot neapliekamo minimumu 1000 eiro apmērā. No prognozēm, kādas sekas tam būtu uz kopējo nodokļu sistēmu un valsts budžeta ieņēmumiem, Nipers atturējās.

Labklājības ministrijā skaidro - minimālā alga ir paredzēta kā aizsargmehānisms vienkāršo profesiju veicējiem, nosakot zemāko algu, kuru darba devējs var maksāt par darbu. Tai pieaugot, palielinās mājsaimniecību ienākumi; lielāka alga var arī motivēt lielāku iesaisti darba tirgū, kā arī veicināt ražīguma pieaugumu tautsaimniecībā. Pretēji Nipera paustajam, ministrijā uzsver, ka minimālā alga ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai.

Darba tirgus politikas departamenta vecākā eksperte Nora Isadžanjana-Ponomarjova komentārā portālam “Delfi” uzskaita vairākus faktorus, kuru dēļ minimālās algas celšana ir atbalstāma - tas tiešā veidā palielina mazo algu saņēmēju pirktspēju un tādējādi arī veicina ekonomikas izaugsmi, tas var veicināt algu pieaugumu arī citos algu līmeņos un veicināt gan algu izlīdzināšanos starp Baltijas valstīm, gan arī tuvināšanos pārējo ES valstu vidējam līmenim, tādējādi samazinot emigrāciju no valsts. Tāpat algu pieaugums var veicināt inovācijas un investīcijas jaunajās tehnoloģijās, lai samazinātu izmaksas un palielinātu produktivitāti.

Vienlaikus eksperte atzīst, ka minimālās algas paaugstināšanai var būt arī ēnas puses, proti, tā var radīt "algu skalu saspiestību", piemēram, situācijās, kad minimālo algu sāk saņemt arī kvalificētāki darbinieki, tādējādi mazinot prasmju un izglītības nozīmi un nelabvēlīgi ietekmējot ražīgumu. Minimālajai algai var būt arī specifiska ietekme uz konkurētspēju un darba tirgu nozarēs un reģionos atkarībā no tā, kāds ir minimālās algas saņēmēju īpatsvars. Turklāt gan minimālās algas, gan kopējā algu līmeņa pieaugums palielina uzņēmēju darbaspēka izmaksas un, iespējams, rada izvairīšanās no nodokļu nomaksas riskus, kā arī var veicināt patēriņa cenu pieaugumu.

Kaut arī minimālās algas paaugstināšana var samazināt mazkvalificēto darba vietu skaitu, jo īpaši reģionos ar zemāku ekonomisko aktivitāti, Isadžanjana-Ponomarjova uzsver - jāņem vērā, ka būtiska patēriņa cenu pieauguma gadījumā ir svarīgi palielināt algu arī mazāk kvalificēta darba veicējiem, lai nesamazinātos pirktspēja un līdz ar to nepalielinātos nabadzība.

Runājot par ietekmi uz situāciju darba tirgū, Labklājības ministrijā norāda - minimālā alga tika paaugstināta arī 2023.gadā, bet tam nav bijušas negatīvas sekas uz darba tirgu. Piemēram, Latgalē laika periodā no 2022.gada 30.novembra līdz 2023.gada 30.novembrim reģistrēto bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 27%, kamēr vidēji valstī - par 16%. Pērn 11 mēnešos Latgales reģionā darbā iekārtojās 7212 reģistrētie bezdarbnieki.