Janvāra sākumā franču valodā rakstošais portāls "Pravda-fr" rakstīja, ka Francijas prezidenta Emanuela Makrona kundzes "Brižitas Makronas biogrāfijā nekas nesakrīt". Portāls atsaucās uz kāda laikraksta ("Facts and Documents") vadītāja Gzavjē Pusāra video interviju. Īsumā, Brižitas Makronas biogrāfija esot izdomāta, bet sejas analīzes un mākslīgā intelekta tehnoloģijas noteikušas, ka "tēls, kas zināms kā Brižita Makrona", patiesībā esot transpersona jeb vīrietis, vārdā Žans Mišels Troņē.
Stāsts, izrādās, nav jauns, bet atkārtoti izmantots vecais. Kā norāda dezinformācijas apkarošanas projekts "EUvsDisinfo", pirmo reizi šī sazvērestības teorija parādījās 2021. gadā – pirms 2022. gada prezidenta vēlēšanām. Tolaik šo stāstu izplatīja dažādi galēji labējie, vakcīnu skeptiķu un "dzelteno vestu" protestus atbalstoši sociālo tīklu konti.
Portāls "Liberation" savā faktu pārbaudē tolaik rakstīja, ka šis stāsts Francijā kļuva par visvairāk apspriesto tēmu mikroblogošanas vietnē "Twitter" un par to runāts vairāk nekā 50 tūkstošos ierakstu. Plašākai sabiedrībai maz zināmā drukātā laikraksta "Facts and Documents" (medijs Makronu pārim veltīja pat piecus avīzes numurus) vēstījumu palīdzēja izplatīt dažādas sazvērestības teorijām veltītas tīmekļvietnes, bet kāda "YouTube" kanāla video, kas veltīts šai teorijai, sasniedza vairāk nekā 450 tūkstošus skatījumu, liecina "Liberation" analīze.
Galu galā pati Brižita Makrona vērsās ar oficiālām apsūdzībām par apmelošanu pret nepatieso baumu izplatītājiem, ziņoja aģentūra "Reuters".
Gavjē Pusāra izplatītā teorija gan izrādījusies tik absurda un nepamatota, ka Francijā ietekmīgas galēji labējās tīmekļvietnes to nav uzskatījušas par ticamu un ievērības cienīgu, savā faktu pārbaudē rakstīja "Liberation". Populārā galēji labējo ideju portāla "Fdesoche" dibinātājs Pjērs Sautrels šo stāstu ierindoja starp "groteskākajām disidentu teorijām".
Politologs un projekta "SkeptiCafe" dalībnieks Mārtiņš Hiršs skaidro, ka šādas mazticamas un absurdas teorijas ir tā sauktā hahaganda (no vārda propaganda), kuras mērķis primāri ir nevis panākt, ka tai notic, bet mēģināt diskreditēt oponentu un radīt negatīvu attieksmi pret cilvēku, viņu apsmejot.
Tie ir mēģinājumi oponentu padarīt dīvainu, odiozu, nepatīkamu. Turklāt sabiedrība par to runās, jo šādi stāsti piesaista uzmanību ar emocijām, nevis faktiem, norāda politologs. Viņš atgādina, ka Latvijā premjerministri Eviku Siliņu mēģināja diskreditēt ar stāstiem par dalību pornofilmā. Kāds to uztver kā joku, cits notic, skaidro Hiršs. Daļa sociālo tīklu lietotāju nemaz nezina, kas notiek politikā, taču par Siliņu pamanīs un atcerēsies tieši šādu dezinformāciju, viņš ieskicē.
Brižitas Makronas gadījumā ir saprotams, ka patiesais dezinformatoru nomelnošanas mērķis ir viņas vīrs – prezidents Emanuels Makrons. Par to liecina kaut vai tas, ka "Facts and Documents" un tā autori jau kopš 2018. gada izrādījuši īpašu naidu pret Makronu, rakstīja "Liberation".
Pret Makronu jau iepriekš vērstas dažādas informācijas kampaņas, kas nonākušas faktu pārbaudītāju uzmanības lokā. Piemēram, 2017. gadā izplatīta teorija, ka Makrons "šķīries no pirmās sievas, jo viņa nav spējusi izturēt vīra homoseksuālos sakarus", liecina "EUvsDisinfo" arhīvs. Patiesībā gan Makrons nekad nav bijis precējies pirms laulības ar pašreizējo sievu.
Savukārt 2020. gadā dezinformatori prokremliskā manierē pat centās skaidrot Covid-19 pandēmiju kā "Dieva sodu" par Rietumu "morālo pagrimumu", Emanuelu Makronu mēģinot attēlot kā šī "pagrimuma" simbolu kāda foto dēļ. Attiecīgi izplatītās baumas par Makrona seksuālo orientāciju ir labs fons pievērsties viņa kundzes "patiesajai identitātei".
Atgriežoties pie temata par personām, kuru biogrāfija tiek apšaubīta, pētnieks atzīst, ka šādus stāstus ir viegli sagudrot, bet sarežģīti atspēkot. "Sazvērestības teoriju var izzīst no pirksta pāris sekunžu laikā, bet atspēkot to ir daudz sarežģītāk, un tas prasa daudz laika," norāda Hiršs.
Viņaprāt, ja cilvēks notic teorijai, ka Brižita Makrona nav Brižita Makrona, loģiski argumenti var nespēt to vērst par labu.
Hiršs atgādina par sazvērestības teorijām, saskaņā ar kurām bijušais ASV prezidents Baraks Obama nemaz neesot dzimis ASV un attiecīgi nedrīkstētu legāli kļūt par prezidentu. "Viņš parādīja savu dzimšanas apliecību, bet teorijas sekotāji tāpat netic. Jo stāsts nav par faktiem un datiem, bet emocijām un pārliecību," rezumē politologs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
