Konkrētajā ierakstā apgalvots, ka tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) esot teikusi, ka dalība šajās vēlēšanās būs pielīdzināma kara atbalstam. Jāpiebilst, ka kanāliem, no kuriem pārpublicēta šī informācija, ir auditorija, kas sasniedz vairākus miljonus cilvēku.
TM portālam "Delfi" skaidroja, ka dezinformatori izrāvuši no konteksta un sagrozījuši tieslietu ministres teikto. Nevar būt runa par izraidīšanu, jo Krimināllikumā šāds sods par kara atbalstīšanas faktu nav paredzēts.
Vienlaikus TM uzsvēra, ka Latvijā ir paredzēta kriminālatbildība par Krievijas agresijas kara Ukrainā atbalstīšanu vai attaisnošanu. Ja tiesībsargājošās iestādes konstatēs publisku kara atbalstīšanas vai attaisnošanas faktu, tad atbilstoši rīkosies, lai ievērotu mūsu valsts un sabiedrības drošības intereses.
Tāpat TM skaidroja, ka Baltijas valstis kopīgā ārlietu ministru paziņojumā skaidri ir paudušas atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei.
"Gaidāmās prezidenta "vēlēšanas" Krievijā nebūs ne brīvas, ne godīgas. Opozīcijas un neatkarīgo mediju pilnīgas apspiešanas apstākļos, bez ticamiem alternatīviem kandidātiem un starptautiskas novērošanas, šīm vēlēšanām nebūs nekādas demokrātiskas leģitimitātes. Latvija, Igaunija un Lietuva turpina ievērot mūsu starptautiskās saistības atbilstoši Vīnes konvencijai, lai nodrošinātu diplomātisko pārstāvniecību un to personāla drošību mūsu valstīs, un darīs to arī turpmāk," skaidroja TM.
Šādas ziņas nepatiesību portālam "Delfi" apliecināja arī IeM.
Prezidenta vēlēšanas Krievijā notiks no 15. līdz 17. martam. Jāuzsver, ka lielākā daļa neatkarīgo Krievijas mediju uzsver, ka šajās vēlēšanās sagaidāma Vladimira Putina uzvara, jo viņa režīms ilgstoši falsificē vēlēšanu rezultātus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
