Krievijas neizprovocētā agresija pret Ukrainu izraisījusi nopietnus ekonomiskos satricinājumus Eiropā. 2022. gada enerģētikas krīze, pretrunas par un ap Ukrainas lauksaimniecības produktu eksportu, 13 sankciju paketes pret Maskavu, ekonomisko saišu saraušana un Kremļa īstenotā Rietumu uzņēmumu aktīvu nacionalizācija Krievijā – tas viss nevarēja neietekmēt Eiropas ekonomikas stāvokli un Eiropas korporāciju rīcību, raksta Aleksejs Sobčenko.
Kara sākumposmā simtiem, ja ne tūkstošiem uzņēmumu no valstīm, kuras Kremlis pasludināja par "nedraudzīgām", paziņoja par "izstāšanos" no Krievijas tirgus. Daži bija gatavi zaudēt visas savas investīcijas, citi apturēja darbību un uzsāka sarunas par savu uzņēmumu pārdošanu, bet vēl citi pēc vilcināšanās tomēr nolēma palikt. Šodien, vairāk nekā divus gadus pēc kara sākuma, tiek lēsts, ka palicēji veido 35-60% no kopējā ārvalstu investoru apjoma Krievijas ekonomikā, turklāt daudzi no viņiem ir saglabājuši savu klātbūtni, lai gan publiski paziņojuši par aiziešanu. Pats par sevi tas nav pārkāpums, taču vēlamies vērst uzmanību, ka daudzu šo uzņēmumu darbība ir pakļauta Eiropas sankciju pakešu noteiktajiem ierobežojumiem.
Esmu jau izteicies par vairāku starptautisku ķīmijas uzņēmumu rīcību, piemēram, "DuPont", "Clariant", "Bayer", "Cheminova", "Tikkurila", "Solvay", "AkzoNobel", BASF, "Brenntag", "Teknos", kas turpināja darbību Krievijā ne tikai pēc pašu apliecinājuma darbību pārtraukt, bet pat pēc 2022. gada oktobrī pieņemtās ES sankciju 8. paketes, kas būtiski ierobežoja ķīmisko vielu piegādi Krievijai.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv