Spriežot pēc tā, kā plašsaziņas līdzekļi aizvadītajā nedēļā atspoguļoja praida norisi, indivīdu privātā dzīve līdzpilsoņus satrauc vai interesē arvien mazāk. Tomēr atļaušos apgalvot, ka vēsturē daži sižeti nemainās, un viens no tādiem ir šāds: atsevišķi cilvēki, cilvēku grupas vai valsts vara visos laikos ir bijusi ar skaidru priekšstatu par to, kā dzīvot ir pareizi. Un kā nepareizi.
Mēs, protams, 2024. gadā varam brīnīties vai pasmaidīt par šādiem iebildumiem pirms simt gadiem – kā saka, atraduši, par ko uztraukties! –, bet kopumā tas nemaina lietas būtību. Un tā ir: visos laikos vieni cilvēki citu cilvēku izvēli privātās dzīves jautājumos sasien kopā ar šo citu tikumību vai tikumības trūkumu. Vēl citāts no vēsturnieces Lipšas pētījuma. "Ārstu un zobārstu 1. kongress 1925. gada rudenī norādīja, ka abortu pieaugumu ietekmē ne tikai materiālie apstākļi, dzīvokļu krīze, bet arī "egoisms, tieksme pēc dzīves ērtības, kailumkults, baudu kāre, izvirtība, revolucionāra propaganda, novēršanās no baznīcas, kauns un bailes"." [2] Un atkal mēs varam uzskatīt, ka mūsdienās jau nu gan šādus argumentus pret abortiem nelieto, tomēr domāju, ka vienkārši vienu apzīmējumu vietā ir nākuši citi ("multikulturālisms", "nāves kults" utt.).
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
