Jūnijā pēkšņi iešaujas prātā kāda atmiņa no ciemošanās Latvijā Atmodas laikā, kad satiku filmu sērijas "Gaismēnas" autoru un režisoru Arni Akmeņlauku. Viņa dokumentālās filmas tā laika ietvarā apskatīja gan nejēdzības, gan pozitīvo Latvijas dzīvē. Man tagad domas nesas ne tik daudz uz šo filmu saturu, cik jēdzienu – gaisma var mīties ar ēnām vai, precīzāk sakot, ar tumsu.
Vienlaikus latviešu gadskārtā jūnijs ir visgaišākais mēnesis ar visgarākajām dienām un gaišām naktīm, ar saulgriežiem un Jāņiem, kur mēs kā ziemeļu tauta svinam saules un siltuma apogeju, dzīvību un auglību. Tas viss padara jūniju par izsenis gaišu mēnesi, neskatoties uz vēstures pavērsieniem, kas to arī padarīja tumšu.
Augusi tolerance pret praidu
Gaismu un ēnu garā varam arī pārskatīt valsts un sabiedrības stāvokli šajā – 2024. gada – vasarā. Kā cilvēkam, kas ciena liberālas, atvērtas un tolerantas sabiedrības vērtības, jūnijs man nesa
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
