Jau 2023. gada novembrī Francijā un ne tikai labi zināmais izdevums "Esprit" publicēja plašu tekstu, kuru es gan lasīju angliski [1]. Teksts bija par to, cik neatlaidīgi un ilgstoši Marina Lepēna strādā ar viņas vadītā politiskā spēka tēla uzlabošanu. Kā pēc mācību grāmatas – sākot no antisemītisma atstāšanas pagātnē, beidzot ar pieklājīgu uzvedību parlamentā. Citiem vārdiem sakot, "Nacionālās apvienības" labie panākumi Francijas iekšpolitikā patiesībā nav kaut kas negaidīts.
Tomēr Lepēnas & Co. panākumu prognozējamība – tostarp Francijas parlamenta vēlēšanu pirmajā kārtā 30. jūnijā – nemazina jēgu pārdomāt, ko tas var mums pavēstīt par vēlētāju sajūtām un apsvērumiem. Neatkarīgi no tā, kas notiks otrajā kārtā 7. jūlijā. Turklāt paturot prātā to, ka labi panākumi ir arī kreiso "Jaunajai tautas frontei", starp kuras dalībniekiem dažs labs vairāk iederētos boļševiku apvērsuma situācijā, nevis klasiskā sociāldemokrātijā.
Manuprāt, notiekošais ir sekas vairākiem procesiem.
Pirmais. Nav tādas vienas, vispārējās "ekonomiskās situācijas", ir daudzas. "The Economist" 29. jūnija numurā publicēja plašu materiālu par Makrona ekonomiskās politikas sasniegumiem.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
