NATO-SUMMIT/
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Kad kārtējā Ziemeļatlantijas alianses (NATO) augstākā līmeņa kopsapulce tiek dēvēta par vēsturisku, tam ne vienmēr var piekrist visi. Var atskatīties uz šo samitu ar skepsi, kā to dara mūsu dienvidu kaimiņu avīzes "Verslo Zinios" redakcija - tas bijis "lielā mērā ceremoniāls" un deklarācijā nav "gandrīz nevienas konkrētas jaunas un izšķirošas apņemšanās gandrīz nevienā jautājumā". Savukārt ungāru kreisais izdevums "HVG" sanāksmes nobeiguma deklarāciju uzskata par tik spēcīgu, ka tam veto neuzlika pat Ungārijas premjers Viktors Orbāns. Manuprāt, jubilejas sanāksme Vašingtonā ir bijusi jauktu izjūtu samits.

Aizvadītā kopsapulce izdāļājusi arī brīdinājumus – piemēram, Ķīnai, kas pirmo reizi apsūdzēta "izšķirošā lomā" Krievijas karadarbībā Ukrainā. Pekinai pateikts skarbi: "Nepalīdziet Maskavai!". Kā raksta "L’Express", tonis ir daudz stingrāks nekā 2021. gada samitā Briselē, kur Ķīnas deklarētās ambīcijas NATO raksturoja kā "sistēmiskus izaicinājumus uz noteikumiem balstītai starptautiskajai kārtībai un alianses drošībai svarīgās jomās".

Bet vai NATO vajadzētu savā uzmanības lokā iekļaut Ķīnu? Vašingtonā Ķīnas Komunistiskās partijas pārākuma ambīcijas, jo īpaši attiecībā uz Taivānas kontroli, rada lielāku satraukumu nekā Krievijas pretenzijas. ASV vēlmi paplašināt NATO darbības jomu Āzijā mūsu kontinentā nebūt neuztver vienprātīgi. Deklarācijā paustā pret Ķīnu vērstā nostāja parādījusies acīmredzami ASV spiediena rezultātā, lai attaisnotu turpmākus militāri politiskus soļus Āzijas un Klusā okeāna reģionā, piemēram, papildu NATO spēku nosūtīšanu uz reģionu un militārās sadarbības palielināšanu ar valstīm, kas robežojas ar Ķīnu.

Ar NATO pievēršanos Āzijas un Klusā okeāna reģionam un gatavošanos stāties pretī Ķīnai nupat beigusies galotņu tikšanās iekļūs alianses vēsturē. Samits izgaismojis Rietumu stratēģijas mērķi vēl vairāk saistīt Eiropas reģiona drošību ar Austrumāzijas reģionu, veidojot šādu partnerattiecību tīklu. Jo īpaši aktīvāk alianses valstis attīstīs dialogu ar Japānu un Dienvidkoreju un pievērsīsies atsevišķiem daudzpusējiem drošības formātiem Indijas un Klusā okeāna reģionā.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!