Ukrainas karavīrs rāda uzietu Krievijas munīciju atkarotajā Izjumā
Foto: AP/Scanpix/LETA

Pienākot dabas miera priekšvēstnesim rudenim, arī pasaules politikā aizvien biežāk runā par mieru. Mēneša laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir divreiz izteicies par miera sarunām. "Ja [Ukrainai] būs vēlme sākt sarunas, mēs neatteiksim," pasaules mediji citē Putinu. Austrumu ekonomikas forumā Vladivostokā viņš pat norādīja uz trim valstīm, kas varētu būt starpnieces šādās iespējamās sarunās starp Krieviju un Ukrainu: Ķīna, Indija un Brazīlija.

Šķiet, ārpasaulē Kremļa saimnieks saklausījis pietiekami daudz signālu, kas likuši domāt, ka pienācis stratēģiski piemērots laiks ar Ukrainas Rietumu sabiedroto palīdzību mēģināt piespiest Kijivu risināt sarunas. Varbūt uz jaunu "miermīlības" demonstrāciju viņu pamudinājuši Indijas un Vācijas vadītāju izteikumi par kara diplomātisku risinājumu? Piemēram, VFR kanclers Olafs Šolcs ZDF televīzijai paudis, ka vēlas, lai nākamajā Ukrainas miera konferencē piedalītos arī Krievija. Sāncenši, kristīgie demokrāti, gan "nenotikušajam miera kancleram" pārmet kalpošanu sociāldemokrātu daļas stratēģijai ļoti smalki virzīt Ukrainu uz Krievijas noteiktu neīstu mieru, pakāpeniski samazinot atbalstu Kijivai un tā vietā pieprasot fiktīvas sarunas.

Putins, protams, apzinās arī pieaugošo spriedzi Ukrainā: iedzīvotāju bailes no nākamās aukstās kara ziemas bez pietiekamas apkures, kā arī dramatisko pārbīžu radīto gaisotni Ukrainas valdības aparātā, kuru fonā prezidents Volodimirs Zelenskis saņem pārmetumus par lielākas varas iegūšanas kāri.

Putins apgalvo, ka Maskava nekad nav atteikusies no sarunām – "nevis tādām, kas pamatojas uz dažām īslaicīgām prasībām, bet gan uz Stambulā saskaņotiem un faktiski parafētiem dokumentiem". Patiešām, neilgi pēc kara sākuma Krievijas un Ukrainas sarunu vedēji tikās Turcijā. Jausmu par to var gūt no vācu avīzē "Welt am Sonntag" publicēta 17 lappuses gara dokumenta, kura pamatā ir Stambulā 2022. gada 29. martā notikušās sarunas.

Ja ticēt šim dokumentam, Ukrainas puse piekritusi "pastāvīgai neitralitātei". Valsts atturētos no iesaistīšanās blokos un kodolieroču izstrādes. Ukrainas armija būtu mazāka nekā 2022. gada februārī.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!