Gluži kā reiz cars Nikolajs II, arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir nepareizi identificējis savu galveno ienaidnieku. Cīnoties paša izvēlētajā karā, viņš ļauj savas valsts patiesajam apdraudējumam uzkrāt spēkus. Nevis Ukraina, bet Ķīna ir Krievijas eksistenciālais apdraudējums. Nikolajs II Krievijas–Japānas karā (1904.–1905. g.) cīnījās ar Japānu par Mandžūriju, lai iegūtu koncesijas, kuras Krievija nevarēja pārvērst naudā, tā vietā, lai ieguldītu līdzekļus dzelzceļos un munīcijā, kas bija nepieciešami cīņai ar faktisko ienaidnieku – Vāciju – desmit gadus vēlāk.
Rietumi un Ukraina nekad nav lolojuši plānus iebrukt Krievijā, nemaz nerunājot par tās teritorijas ieņemšanu. Kurš Rietumos to vēlētos? Ķīna, no otras puses, ļoti labi varētu. Tās garais pretenziju saraksts sniedzas gadsimtiem senā pagātnē, kad krievu cari no Ķīnas ietekmes zonas izslēdza lielus tās apgabalus.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!