Maģiskais datums – 2025. gada 20. janvāris, kad Baltajā namā oficiāli iekārtosies tā jaunais saimnieks, – kļūs par atskaites punktu vēl viena kritiskā pavediena atrisināšanai vai tālākai samezglošanai, šoreiz Tuvajos Austrumos – Sīrijā. Lasot Latvijas presi, var rasties priekšstats, ka pēc Bašara Asada režīma krišanas Krievijas bruņoto spēku kontingenta pilnīga izvešana no Sīrijas bāzēm ir izlemts jautājums un procesu kavē tikai loģistikas jaudas. Tā gluži nav, ap Krievijas bāzēm Sīrijā savijas daudzu Tuvo Austrumu spēlētāju intereses, kas velk situāciju diametrāli pretējos virzienos, un Krievija to izmanto savās interesēs.
Tieši vai netieši Turcijas atbalstīto Sīrijas nemiernieku apņēmību gāzt Asada režīmu veicināja Izraēlas panākumi cīņa pret Irānas atbalstītajiem "Hezbollah" teroristiem Libānā, kuri izmantoja Sīriju bruņojuma tranzītam no Irānas, kā arī Krievijas iestrēgšana karā Ukrainā, kas radīja nemierniekiem izdevīgu "iespēju logu" – nedz Irāna, nedz Krievija nebija gatava investēt Asada varas saglabāšanā, ne tādēļ, ka negribēja, bet tādēļ, ka nevarēja.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!