
Pagājušās nedēļas nogale Eiropai bija šoks un pilnībā mainīja transatlantiskās attiecības, kas kopš Otrā pasaules kara beigām tika uzskatītas par nesatricināmām. Šo pārmaiņu būtība ir vienkārša – Amerikas Savienotās Valstis vairs nav Eiropas valstu beznosacījuma partneres. Ne drošības, ne ekonomisko un politisko attiecību jomā.
Trampa Amerika plāno veidot attiecības ar sabiedrotajiem uz darījuma pamata – "tu man, es tev". Pagātnes nopelniem nav nozīmes. Trampa administrācija plāno atstāt Eiropu savā nodabā un nopietni pievērsties Ķīnas problēmas risināšanai. Turklāt šajā jaunajā starptautisko attiecību sistēmā Putina Krievijai ir lemts kļūt par ASV partneri. Vienīgi gan Eiropa, gan Ķīna var iebilst pret šādu pieeju.
Sestdien, 15. janvārī, drošības konferencē Minhenē ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Krievijā un Ukrainā Kīts Kellogs nāca klajā ar vairākiem svarīgiem paziņojumiem. "Deutsche Welle" organizētajā paneļdiskusijā Kellogs sacīja, ka Savienotās Valstis neredz Eiropai vietu pie sarunu galda par Ukrainu, bet ir gatavas "ņemt vērā tās intereses".
Tajā pašā laikā Kellogs paredzēja "izšķirošu lomu" Eiropas sabiedrotajiem Ukrainas suverenitātes nodrošināšanā. Citiem vārdiem, tas nozīmē, ka ASV plāno risināt sarunas ar Krieviju, bet panāktā līguma īstenošanu uzticēt Eiropas valstīm.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv