Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība, ASV un lielākā daļa pasaules valstu nostājās pret Krievijas agresiju: tikai Ukrainas pilnīga uzvara, visu teritoriju atgūšana, Krievijas sakāve karā un tās sodīšana – vismaz liekot atmaksāt Ukrainai nodarītos zaudējumus un tiesājot kara noziedznieku Putinu starptautiskajā tribunālā. Putinu un Krieviju izstūma no starptautiskās sabiedrības "uz visiem laikiem". Šobrīd Putins ir atpakaļ pie galda un pamatoti ir vaicāt, vai dienskārtībā varētu atgriezties arī viņa prasības attiecībā uz Baltiju.
Austrumeiropas drošība NATO kolektīvās drošības sistēmas ietvaros ir jāstiprina, izveidojot ticamu atturēšanas mehānismu, lai Kremļa miesniekam pat prātā neienāktu doma par jaunu teritoriju sagrābšanu, atjaunojot Krievijas impēriju tās 1991. gada robežās. Šāda retorika vēl bija aktuāla īsu brīdi pirms Trampa otrā prezidentūras termiņa sākuma. Pirms Trampa telefonsarunas ar Putinu, pirms ASV viceprezidenta uzrunas drošības konferencē Minhenē un pirms oficiālās valstu delegāciju tikšanās Riādā, Saūda Arābijā, kur ASV valsts sekretārs Marko Rubio tikās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. ASV aizsardzības ministrs Hegsets paspēja paziņot, ka Ukrainas teritorijas atgūšana pirms 2014. gada robežās nenotiks.
Starp pretrunīgajiem ASV prezidenta un viņa administrācijas paziņojumiem nolasām, ka Ukrainai būs jāpiekāpjas. Būšot gan jāpiekāpjas abām pusēm.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
