Kad no tālrādes uzzināju, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nepacietīgi gaidot tikšanos ar Donaldu Trampu, bet nezinot, kad tā varētu notikt, man atmiņā iešāvās savulaik lasītais par ASV prezidenta Džona Kenedija tikšanos ar PSRS vadītāju Ņikitu Hruščovu.
Savā amatā stāšanās uzrunā Kenedijs divos teikumos izteica domu, ko vēlāk atkārtoja viņa pēcteči. Tā izrādījās viena no viņa prezidentūras (faktiski – visa Aukstā kara) nozīmīgākajām metodēm: "Nekad neiesaistīsimies sarunās aiz bailēm. Bet nekad nebaidīsimies risināt sarunas."
Iesācējam valsts galvas amatā viņa padomdevēji ieteikuši nesteigties ar augstākā līmeņa tikšanos, skaidrojot, ka Hruščovs ir aizrāvies ar pretamerikānisku propagandu un ka attiecīgos jautājumus varētu šķeterēt arī zemāka līmeņa diplomāti. Tomēr Kenedijs turpināja savu līniju un 1961. gada jūnijā Vīnē tikās ar Hruščovu. Kā atstāstījuši sarunu dalībnieki, PSRS galva divas dienas viņu lamājis, brīdinājis ASV neatbalstīt "vecos, mirstošos reakcionāros režīmus" un lasījis lekcijas par Amerikas ārpolitikas liekulību.
Lai arī Kenedijs ir bijis daiļrunīgs, viņš izrādījis Hruščovam tikai simbolisku pretestību un padomju vadītājam šķitis nelīdzvērtīgs partneris, "pārāk inteliģents un pārāk vājš". Lai gan Kenedijs ļoti labi apzinājās dažus šādu tikšanos riskus (viņa Hārvardas diplomdarba nosaukums bija "Minhenes piekāpšanās"),viņš acīmredzot pārāk dedzīgi tiecās pēc spriedzes normalizētāja lauriem.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
