Proti, sabiedrības spiediena rezultātā hokejista māte bija spiesta atklāt specoperācijas patiesos mērķus. Tā bija nevis vienkārša neapdomība, piekrītot uzzipāt hoķi okupantu valsts līgā, un pārāk ilga klusēšana un izvairīšanās komentēt šādu izvēli. Indraša rīcības nodoms bija mazināt Krievijas kaujasspējas. Atmiņas atsvaidzināšanai citēsim: "Bet latviešu puikas, kuri varētu no Krievijas naudu paņemt, tie, lūk, pēc likuma tagad ir sliktie, tie nevar spēlēt. Miks taču aizbrauktu un paņemtu viņu naudu, varbūt kādu raķeti mazāk krievi spētu uztaisīt un nomest Ukrainā."
Par laimi Krievijas pretizlūkošana acīmredzami ir vēl caurāka nekā "Pantsir–S1" saulē izdēdējušās riepas. Krievija neko no šī nav mācījusies, uzņemot Habarovskas "Amur" rindās Latvijas izlases bijušo vārtsargu Jāni Kalniņu. Cerams, arī viņš tikai grib atvest naudu no Krievijas, lai tā var nopirkt mazāk raķešu.
Iedvesmojoties no Indraša un Kalniņa piemēriem, krietnās "Cehs.lv" triecienbrigādes Krievijas atbruņošanas komisijas analītiķiem ir vēl pāris varianti, kā tikpat efektīvi cīnīties pret agresoru, strauji mazinot tā kaujasspējas un saudzējot ukraiņu dzīvības.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
