Beidzot izzūdot 20. gadsimta bipolārās kārtības paliekām, priekšplānā izvirzās jauna globāla pentarhija (piecu valstu savienība – red.). Amerikas Savienotās Valstis un Ķīna – šī gadsimta divas militārās, tehnoloģiskās un ekonomiskās superlielvaras – būs dominējošie spēlētāji, bet Eiropai, Japānai un Indijai būs būtiska ietekme pār lielām planētas daļām.
Lielais jautājums ir par Krieviju, jo tās nākotnes statuss, spējas un stratēģiskā pozīcija būs atkarīga no tās bezjēdzīgā agresijas kara. Prezidenta Vladimira Putina vadībā Krievija ir izmisīgi ķērusies pie pagātnes, cenšoties no jauna izveidot 20. gadsimtu vai pat 19. gadsimta beigas. Tomēr ar tās katastrofāli maldīgajiem centieniem iznīcināt Ukrainu tā galu galā iznīcina pati sevi.
Krievijas militārā sakāve Ukrainā jau šaubas nerada – jautājums ir "kad", nevis "vai". Bet joprojām ir pāragri prognozēt ticamākās sekas. Vai Putina režīms izdzīvos, vai arī Krievijas sakāve pāries jaunā iekšējā lejupslīdē un sabrukumā? Kamēr šis jautājums nav atrisināts, mēs vēl nevaram zināt, vai Krievija mēģinās noturēt tās senos centienus būt Austrumeiropas un lielas daļas Eirāzijas hegemonam.
Ja Kremlis būs spiests atmest šos centienus, tā lielvaras loma ar to arī, iespējams, būs beigusies. Protams, pat novājināta, pazemota Krievija tā vietā, lai nonāktu ģeopolitiskā ziemas miegā, visticamāk, joprojām būs galvenais nestabilitātes avots jaunajā pasaules kārtībā un jo īpaši Eiropas kontinentā. Bet tagad
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
