Uzzinot par amerikāņu žurnālista Īvena Gerškoviča aizturēšanu Krievijā, man prātā kā krāsaini stikliņi kaleidoskopā sāka mainīties virkne citu uzvārdu, kurus sasaista liktenīga Krievijas mīlestība.
Gerškovičs aizrāvies ar Krieviju agrā bērnībā, kad viņš uzaudzis, runājot krieviski mājās Ņujorkā un Ņūdžersijā, un skatoties padomju multiplikācijas filmas. Pjotrs Zauers, viņa bijušais kolēģis no "The Moscow Times", kur Gerškovičs sāka strādāt, kad ieradās Maskavā, atstāsta padomju ebreju trimdinieku dēla teikto, ka viņš mīl savu vecāku bijušo dzimteni, krievu cilvēkus un valodu, un vēlas veidot patiesas reportāžas no Krievijas. Maskava, kas bija kļuvusi par 31 gadu vecā amerikāņu reportiera otrajām mājām, tagad apsūdz viņu spiegošanā. Krievijas specdienestu izmeklētāji apgalvo, ka Gerškovičs pieķerts, (ielas intervijās) "mēģinot iegūt slepenu informāciju par Krievijas aizsardzības uzņēmuma darbību".
Tagad raksta, ka šī ir pirmā reize kopš Aukstā kara, kad Krievija ierosinājusi lietu pret ārvalstu žurnālistu par spiegošanu. Es savukārt spilgti atceros amerikāņu žurnālista arestu Maskavā šķietami nesatricināmās lielvalsts norieta aizsākumā. Šis notikums gandrīz izjauca ar "atkušņa" cerībām saulainā, bet vēsā 1986. gada septembrī gaidīto amerikāņu un padomju sabiedrības pārstāvju tikšanos jeb Čatokvas konferenci Jūrmalā.
Pāris nedēļu pirms tās Maskavā tika aizturēts amerikāņu žurnāla "US News & World Report" korespondents Nikolass Danilofs. Pazinu viņu personīgi, jo
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
