Kā tikt sveikā cauri pēc izgājieniem, kas normālā (nevis greizā Aizspogulijā) realitātē 21. gadsimtā tiek uzskatīti par pedofiliju vai vismaz uz robežas ar to? Pietiek atvainoties un pateikt, ka tikai pajokoji. Ā, bet kuram katram šis triks nepalīdzēs. Lai tas strādātu, tev ir jābūt pieaugušam vīrietim kleitā vai halātā. Vārdu sakot, garīdzniekam vai garīgajam līderim. Tad mēģinājums iedabūt mēli maza zēna mutē ir nevainīgs amzieris. Taisni brīnos, ka komiķu stāvizrādēs līdz šim nebiju pamanījis pārāk daudz mācītāju un guru. Savukārt, ja tev nav kleitas un nemāki sēdēt lotosa pozā, nāksies vien iet cietumā – tu esi parasts, pretīgs noziedznieks.
Par čaļiem melnās sutanās jau esam atklausījušies. Uzpeldot ziņām par vēl kādu pedofilijas skandālu katoļu baznīcā, vairumam cilvēku ir "Atkal jau? Mja..." reakcija. Sen vairs nav tās apmulsuma pilnās neizpratnes un zem kājām brūkošās pasaules kā bērnam, kad tas pirmo reizi apjauš – Ziemassvētku vecītis patiesībā ir tētis, govs nav sieva zirgam un visi reiz nomirs. Turklāt šāds sūrums katoļticībai pat piestāv. Drūmas sejas, kluss svinīgums, Dieva sods par grēkošanu un tā tālāk. Kas tu esi, lai apšaubītu, ka tas kungs taisnīgu sodu par lielākām vai mazākām ģeķībām izpilda caur mācītāja smago roku uz plikā dupša? Un ka tas kungs arī piedod caur mācītāja buču turpat, kur pirms mirkļa roka atstāja sārtu pleķi. Tas ir tikpat ierasti kā lietus Jāņos.
Bet Dalailama? Šis smaidīgais, omulīgais večuks? Nobela Miera prēmijas laureāts? Nu nē...
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv