Foto: LETA
"Tā, sīkais, marš, uz savu istabu! Uz otro stāvu. Man ar tavu māti jāparunā," Ainārs uzrēja mazajam Ričardiņam. "Un aizver aiz sevis durvis." Viņš nometa uz kafijas galdiņa pāris A4 lapu. "Vari man paskaidrot, kas ir šis?" Sieviete klusēja un vairījās paskatīties vīram acīs. Viņa zināja, ka nesitīs – Ainārs nekad nebija pacēlis roku –, taču kredītkartes limitu gan apcirps, simt punkti. Un uz Dubaiju varbūt neaizvedīs, ja tik ilgi dusmosies. Vēl gan viņai nebija zināms, kāds ir noziegums.
"Es raujos dienu un nakti, bīdu lietas un ņemos pa divām, nē – trīs! – frontēm, lai mana sieva varētu nestrādāt un dzīvot kā karaliene, bet tu to piķi nevis vienkārši nomet zemē, bet vēl sabradā ar kājām," Aināra mutes kaktiņos, viņam smagi elsojot pēc katra teikuma, pūtās un plīsa staipīgi siekalu burbulīši.

"Jēziņ, Ainār, es varu to kažoku aiznest atpakaļ uz salonu. Vienkārši tagad ir nesezona, bija ļoti laba cena."
"Ko? Pie dir**s tas kažoks, pērc visu salonu, man vienalga. Bet ziedot peģi***m?"

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!