Nav šajās jūlija dienās Latvijai svarīgāku notikumu par Dziesmu un deju svētkiem un NATO samitu Viļņā 11.–12. jūlijā. Abi notikumi ieies vēsturē, bet NATO samitam būs arī tieša ietekme uz mūsu tuvāko nākotni. Drošība vienmēr pirmajā vietā, tādēļ šoreiz par to.
Nepatīkama, lai gan sagaidāma, vilšanās var būt saistīta ar Ukrainas formālo uzaicinājumu pievienoties aliansei. Būtu skaidri jāsaprot, ka Ukrainas tūlītēja uzņemšana NATO šobrīd neko nemainītu kaujas laukā, militārās palīdzības apjomi Ukrainai, iespējams, kļūtu lielāki, bet tur nav tiešas korelācijas ar uzņemšanu NATO. Ukrainu vajadzēja uzņemt NATO vai vismaz piešķirt MAP vēl tālajā 2008. gadā, vēlākais, 2014.–2015. gadā, tad Krievija, nezinot NATO reakciju, neuzdrošinātos uzsākt reģionālo karu pret NATO valsti. Arī NATO valstu līderu centieni nepieļaut karu neaprobežotos ar telefona sarunām ar Kremli. Bet, kas darīts, tas darīts, pēc Viļņas samita noslēguma memoranda varēsim saprast, cik lielā mērā Ukrainas cerības uz taisnīgumu un NATO konsekvenci, īstenojot "atvērto durvju politiku", ir attaisnojušās.
Madrides samita noslēguma memorandā atrodamas vēl vismaz trīs svarīgas NATO apņemšanās, kuru īstenošanas statuss būtu jāvērtē Viļņā.
Pirmā apņemšanās saistīta ar jaunā NATO spēku modeļa ieviešanu (new force model3), kas nozīmē, ka NATO ātrās reaģēšanas spēkiem (gatavi pārdislokācijai 3–10–180 dienu laikā) jāpieaug no 40 000 līdz 300 000+ karavīru, tas ir, nosacīti, no četrām sauszemes divīzijām līdz 30–40 divīzijām. Lieki teikt, ka tik grandiozi plāni prasīs ne tikai rūpīgu esošo spēju inventarizāciju, bet arī
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!