"Latvija ierindojas otrajā vietā no beigām..." "Par mums sliktāki rādītāji ir tikai..." Politiskajā konkurencē un varas kritizēšanā vispār ierasts un ērts rīks ir dažādu reitingu piesaukšana, uzsverot, ka tie taču ir objektīvi rādītāji. Statistika, ziniet.
Es negrasos mazināt Latvijas problēmas, tomēr, lasot par citām valstīm un laikmetiem, jāsecina – pat ja neapšaubām statistiku, tās izskaidrošana vienmēr lielā mērā ir interpretācija. Daži piemēri.
Francijā 1954. gadā tikai 7–8% mājsaimniecību bija ledusskapis vai trauku mazgājamā mašīna, TV – 1 procentam. 1975. gadā ledusskapis bija 91%, trauku mašīna 72%, TV 86% mājsaimniecību. [1] Nepārprotams dzīves līmeņa kāpums. Vai tas nozīmēja, ka francūži jutās turīgāki un laimīgāki? Ja atceras, ka "pa vidu" bija 1968. gada nemieri un citas neapmierinātības izpausmes, laikam taču ne.
Krietni skarbāks gadījums. Vācijā to ebreju īpatsvars, kuri stājās laulībā ar citas ticības cilvēkiem, palielinājās no 7% 1902. gadā līdz 28% 1933. gadā (salīdzinājumam – demokrātiskajās ASV 20% 50. gados). [2] Vai tas nozīmēja, ka Vācijas sabiedrībā trīsdesmito gadu sākumā antisemītisms
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
