Mārtiņš Vērdiņš: Kā ukraiņi lauž krievu priekšlauku stratēģiju

Kopš Ukrainas stratēģiskā pretuzbrukuma aktīvās fāzes sākuma ir pagājuši vismaz divi mēneši, stāvoklis frontē un tā izmaiņas visiem interesentiem ir vairāk vai mazāk zināmas, bet tomēr ir vērts parunāt par to, kas tad īsti neļauj Ukrainas armijai triecienā pārvarēt šos 70–100 km līdz Azovas vai Melnās jūras pludmalei. Tā nav tikai Krievijas aizsardzība, tāds ir Ukrainas plāns.

Ukrainas nebruņošana deva Krievijai laiku

Protams, katrs komandieris pieliek vai izņem no priekšrakstiem kaut ko savu, bet kopumā, aprakstot krievu aizsardzības operācijas Zaporižjas reģionā, mēs varam konstatēt, ka tiek būvēta klasiskā padomju aizsardzība un izmantoti klasiskie padomju aizsardzības taktiskie paņēmieni.

Vispirms nevar nepamanīt, ka, plānojot aizsardzību Ukrainas dienvidos, Krievijas štābos tika ņemts vērā apvidus raksturs, kuru šajā Ukrainas daļā raksturo plaši līdzenumi, kurus šķērso šauras mākslīgo apstādījumu joslas, bet apdzīvotās vietas reģionā izvietotas vienmērīgi, blīvi un pārsvarā ir mazpilsētu, ciemu un ciematu statusā. Cik grūti veikt uzbrukumu šādā apvidū, mēs varējām novērot 2022. gada pavasarī, kad tika apsvērta Mariupoles debloķēšanas iespēja.

Savukārt, tā kā apvidus ļauj plaši manevrēt kaujas tehnikai, aizsardzības nocietinājumu līnijām ir jābūt pietiekami garām, lai nepieļautu to apiešanu no flanga, un vienlaicīgi labi nodrošinātām ar prettanku līdzekļiem, t. sk. mīnām. Uzmetot aci Krievijas aizsardzības pozīciju shēmai, nav šaubu, ka Krievijai vilcināšanās ar bruņojuma nodošanu Ukrainai dēļ tika dots laiks uzbūvēt nevis vienu, bet vairākas aizsardzības līnijas, nodrošinot arī aizsardzības dziļumu, kas atbilst jau minētajiem parametriem.

Dziļie priekšlauki

Ņemot vērā, ka Krievijai bija laiks aizsardzības organizēšanai, tika izbūvētas ne tikai vairākas aizsardzības līnijas, bet ierīkoti arī to priekšlauki –