Poļi šīs vēlēšanas uzskatīja par vissvarīgākajām kopš 1989. gada jūnija pirmajām daļēji brīvajām vēlēšanām pēc Otrā pasaules kara, kurās triumfēja neatkarīgā arodapvienība "Solidaritāte" un kas ļāva uzsākt pakāpenisku nevardarbīgu komunistiskā režīma demontēšanu. ASV prezidents Džo Baidens pirms poļu nobalsošanas atgādināja par to, kas ir likts uz spēles saistībā ar Polijas vietu kara skartajā Eiropā. Viņš uzsvēra, ka tad, ja Putinu neizdosies apturēt Ukrainā, to nāksies darīt, aizstāvot Baltijas valstis vai Poliju, – tik tālu sniedzoties Kremļa impēriskās ambīcijas.
Poļu vairākums nepadevās "Likuma un taisnīguma" argumentiem par Ukrainu kā par grimstošu valsti, kas var nogremdēt sev līdzi tos, kuri tai palīdz. Triju partiju koalīcija apsteidza līdzšinējo varas partiju, un laikraksts "Rzeczpospolita" varēja konstatēt, ka, "pateicoties demokrātiskās opozīcijas iespaidīgajam panākumam, Polija pēkšņi ir kļuvusi par ļoti uzticamu sabiedroto Baidena izsludinātajā krusta karā".
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
