Kopš 7. oktobra pagājis jau pietiekami ilgs laiks, lai kļūtu skaidrs, ka Izraēla nedos ātru, īsu, jaudīgu un izšķirošu prettriecienu "Hamās" kaujiniekiem, bet, kā izskatās, gatavojas ilgam un asiņainam karam, kura iznākums vienai no pusēm būs fatāls. Jā, tieši tā, arī Izraēlas izredzes uzvarēt nav simtprocentīgas, jo "Hamās" pusē karos, minimums, Irānas armija ar visiem tās resursiem, sabiedrotajiem un militārajām "proxy" struktūrvienībām. Bet tas būs nedaudz tālākā nākotnē, drāmas otrais cēliens sāksies (ja sāksies) ar Izraēlas armijas (IDF) sauszemes operāciju Gazas joslas teritorijā. Līdz ar to pagaidām varam novērtēt, ar ko IDF sastapsies sauszemes operācijas sākumā.
Par IDF var teikt, ka tā ir viena no modernākajām, visvairāk attīstītajām un spēcīgākajām Rietumu pasaules armijām, kas pirmajā mobilizācijas vilnī dažu stundu laikā spēj akumulēt vairāk par 360 000 teicami sagatavotu un apbruņotu karavīru, un ar to IDF mobilizācijas spējas ne tuvu vēl nebūs izsmeltas. Ņemot vērā ģeogrāfiskos faktorus, vēl viena IDF priekšrocība ir tā, ka operācijas rajons ir pamatīgi izolēts un pretiniekam nav drošu ceļu, kā saņemt pārapgādi, jo īpaši degvielu un dzeramo ūdeni.
Tomēr pašas Izraēlas ģeogrāfija nav tai diez ko labvēlīga, jo valsts teritorija ir maza (22 145 km², salīdzinājumam: Latvijas – 64 589 km²) un reģionā nav nevienas Izraēlas sabiedrotās valsts – sākoties IDF operācijai Gazā, karš ar kaimiņvalstīm vairākās frontēs vienlaicīgi būs ļoti iespējams, ja ne neizbēgams. IDF flote, aviācija un artilērija, bez šaubām, tehniski spēj pārvērst Gazas sektoru par jaunu "Grozniju", "Drēzdeni" vai "Mariupoli", bet tas ne mazākā mērā neatrisinās "palestīniešu" autonomijas problēmu – nākamajā dienā pēc pēdējās zalves "Hamās" problēma atdzims no jauna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
