Mārtiņš Vērdiņš: Asimetriskais karš vienai no pusēm būs fatāls  (1)

Par IDF var teikt, ka tā ir viena no modernākajām, visvairāk attīstītajām un spēcīgākajām Rietumu pasaules armijām, kas pirmajā mobilizācijas vilnī dažu stundu laikā spēj akumulēt vairāk par 360 000 teicami sagatavotu un apbruņotu karavīru, un ar to IDF mobilizācijas spējas ne tuvu vēl nebūs izsmeltas. Ņemot vērā ģeogrāfiskos faktorus, vēl viena IDF priekšrocība ir tā, ka operācijas rajons ir pamatīgi izolēts un pretiniekam nav drošu ceļu, kā saņemt pārapgādi, jo īpaši degvielu un dzeramo ūdeni.

Tomēr pašas Izraēlas ģeogrāfija nav tai diez ko labvēlīga, jo valsts teritorija ir maza (22 145 km², salīdzinājumam: Latvijas – 64 589 km²) un reģionā nav nevienas Izraēlas sabiedrotās valsts – sākoties IDF operācijai Gazā, karš ar kaimiņvalstīm vairākās frontēs vienlaicīgi būs ļoti iespējams, ja ne neizbēgams. IDF flote, aviācija un artilērija, bez šaubām, tehniski spēj pārvērst Gazas sektoru par jaunu "Grozniju", "Drēzdeni" vai "Mariupoli", bet tas ne mazākā mērā neatrisinās "palestīniešu" autonomijas problēmu – nākamajā dienā pēc pēdējās zalves "Hamās" problēma atdzims no jauna.

Starp citu, runājot par "Hamās", jāsaprot, ka tas ir akronīms no arābu valodas nosaukuma "Harakat al-Mukavama al-Islamija" (Islāma pretošanās kustība), kas ir "jumta" apzīmējums, zem kura atrodas sabiedriski politiskā organizācija "Hamās" un tās militārais spārns "Izadina al Kasama pašnāvnieku bataljoni" vai īsākā versijā "Izadina al Kasama brigādes", kas būtībā arī ir IDF galvenais pretinieks.

"Hamās" politiķu un "Izadina al Kasama brigāžu" vadības attiecības nav hierarhiski vertikālas, drīzāk abi spārni sadarbojas kopīga mērķa sasniegšanai, kas viņu pašu interpretācijā skan šādi: "Palestīnas atbrīvošana no cionistu okupācijas." Neviens no abiem spārniem nav uzskatāms par galveno vai vadošo, jo, piemēram, "Izadina al Kasama brigāžu" aizmetņi ir veidojušies, vēl pirms "Hamās" izveidojies kā sabiedriskā kustība (1987.).

Abiem spārniem ir savas komandvadības ķēdes, kas sadarbojas organizatoriskā līmenī, bet ir neatkarīgas operāciju plānošanā un veikšanā. Lai gan nominālais "Izadina al Kasama brigāžu" skaitliskais sastāvs nav iespaidīgs, tas svārstās ap 30 000 kaujinieku (2014.), rekrutēšanas bāze tām ir visa Gazas sektora populācija (2,4 miljoni) un t.s. "palestīniešu bēgļi" ārzemēs (5,7 miljoni), kur teju katrs 15–16 gadu vecumu sasniedzis jauneklis sapņo iestāties brigādēs, un šādas iespējas viņiem tiek plaši nodrošinātas.

Saskaņā ar "Hamās" izplatīto informāciju "Izadina al Kasama brigādes" tiek iedalītas sešos teritoriālajos pulkos/brigādēs, pa 5000 kaujinieku katrā, katrā pulkā ir pieci bataljoni. Visi "Izadina al Kasama brigāžu" bataljoni nav vienādi, tiem ir noteikta militārā specializācija. Lielākais "Izadina al Kasama brigāžu" bataljonu skaits (~80%) ir vieglie kājnieki, kas ir bruņoti ar visa veida strēlnieku ieročiem un pašražotām rokas granātām. Šo vienību personāla apmācība ir primitīva (individuālā līmenī), bet pietiekama, ņemot vērā uzdevumu sarežģītības pakāpi. Instruktori šīm vienībām nāk no pašu vides, jo pēdējo 30+ gadu laikā "Izadina al Kasama brigādēs" ir uzkrāta visa nepieciešamā militārā pieredze. Tajā pašā laikā daļa kaujinieku ir izgājusi speciālo apmācību ārzemes, galvenokārt Libānā, kur ar brigāžu personālu strādā "Hezbollah" un Irānas instruktori.

Savukārt 7. oktobra uzbrukumu pret Izraēlu veica "Izadina al Kasama brigāžu" kaujinieki no speciālo uzdevumu apakšvienībām, kas ir mazskaitlīgākas nekā kājnieku, tomēr tās ir apmācītas sadarboties kaujas laukā, izmantot nakts redzamības optiku, sakaru līdzekļus, un to sastāvā ir snaiperu un granātšāvēju apakšvienības.

Viena no slepenākajām un burtiski neredzamākajām, bet tādēļ ne mazāk svarīgajām "Izadina al Kasama brigāžu" vienībām ir Inženieru vienība. Tās pārziņā ir slepena pazemes tuneļu infrastruktūras veidošana pierobežas reģionos un viscaur Gazas sektoram (ejas, bunkuri, glabātuves, patvertnes u. tml.). Ņemot vērā, ka "tuneļu karš" ir "Izadina al Kasama brigāžu" "know how", tieši inženieru vienības ir primārais mērķis, pret kuru tiek vērsta Izraēlas specdienestu darbība. Attiecīgi arī pretizlūkošanas pasākumi te ir visaugstākajā līmenī. Inženieri ir atbildīgi ne tikai par rakšanas darbiem, bet arī par 40 kilogramus smago "Shuwaz" prettanku virzienmīnu izgatavošanu un pielietošanu. Vienkāršojot, tas ir spainis ar sprāgstvielu un tālvadības vadu. It kā necils izgudrojums, bet apdzīvotajās vietās tas ir ļoti efektīvs, vienkāršs un lēts prettanku ierocis.

"Izadina al Kasama brigāžu" prettanku un pretgaisa aizsardzības apakšvienības ir apbruņotas ar padomju laika pārnēsājamām prettanku un pretgaisa vadāmo raķešu sistēmām un to atvasinājumiem. Šāds apbruņojums liek ieguldīties personāla apmācībā, jo operatoru kvalifikācijai šajā gadījumā ir nozīmē.

"Izadina al Kasama brigāžu" artilērijas un raķešartilērijas vienībām ir duāls uzdevums. Nosacīta miera laikā tās izgatavo un tūkstošos izšauj uz Izraēlu nevadāmas ballistiskās raķetes (zemo precizitāti kompensē skaits), bet, sākoties IDF sauszemes operācijai Gazā, šo vienību galvenais uzdevums būs mīnmetēju darbības nodrošināšana (netiešais uguns atbalsts). "Izadina al Kasama brigāžu" raķešartilērijas karaspēks ikdienā operē ar plašu munīcijas spektru, sākot no "Kassam" raķetēm ar 9 kg smagu kaujas daļu, kas lido līdz pat 17 km, līdz M302 raķetēm ar 140 kg kaujas daļu, kas spēj aizlidot pat 160 km tālu. Raķešu arsenāla krājumu apjoms nav zināms, bet skaidrs, ka brigādēm bija laiks tā uzkrāšanai. Te gan jāatgādina, ka šādas raķetes ir terora ierocis pret civiliedzīvotājiem, konvencionālas kaujas apstākļos to pielietošana ir apgrūtināta, jo bijušo ūdens cauruļu (izejmateriāls, no kura tiek izgatavoti raķešu korpusi) lidojuma trajektorija nav pašiem šāvējiem zināma, saprotama vai kā citādi aprēķināma.

Modernizācijas vēsmas nav gājušas secen "Izadina al Kasama brigāžu" struktūrai. Tajā var atrast tādu eksotiku kā paraplanieristu apakšvienības, ātrlaivu vai nirēju-diversantu apakšvienības un, protams, dronu vadības apakšvienības. Īpaši jāpiemin pašnāvnieku-spridzinātāju apakšvienība, kurā tiek vervēti ne tikai vīrieši un sievietes, bet arī pusaudži.

Kā izriet no visa iepriekšminētā, "Izadina al Kasama brigāžu" militārā uzbūve atšķiras no, piemēram, "Taliban" vai ISIS modeļiem. Tās autors ir Mohammeds Diabs Ibrahims al Masri (plašāk pazīstams kā Mohammed Al-Deif). Cilvēks bez formālas militārās izglītības un politiskām ambīcijām, bet apveltīts ar lielu fanātisma devu, viņš ir veltījis desmitgades, gatavojot "Izadina al Kasama brigādes" Lielajam karam.

Sācis ar ieroču un munīcijas ražošanas organizēšanu, al Masri pakāpeniski sakārtoja un pārveidoja sākotnēji haotisko brigāžu struktūru pēc militārā parauga, virsnieku sagatavošanai izveidoja kaut ko līdzīgu militārajai akadēmijai ar pētījumu un plānošanas departamentu. Acīmredzot tas atmaksājās, jo, kā liecina nesenās noplūdes no IDF avotiem, šī gada 7. oktobra operāciju izdevās saglabāt slepenībā, daļēji pateicoties tam, ka "Izadina al Kasama brigāžu" kaujinieki pareizi novērtēja IDF radio izlūkošanas spējas un tādēļ pilnībā atteicās no datoru un mobilo tālruņu izmantošanas operācijas plānošanā un vadībā. Visa agrīnā komunikācija un operācijas koordinācija notika, izmantojot kabeļu sakaru līnijas tuneļos, kuras noklausīties nav tik vienkārši pat "Šabak" (Izraēlas iekšējais drošības dienests) vai "Aman" (Izraēlas militārā izlūkošana) speciālistiem.

Kopumā secināms, ka tad, ja Izraēlas politiskā vadība tomēr izlems uzsākt sauszemes operāciju Gazas sektorā, IDF sastapsies ar sistēmisku, nevis sporādiski organizētu "Izadina al Kasama brigāžu" pretestību un teritoriālo aizsardzību, kas bauda Gazas iedzīvotāju atbalstu, izmanto to kā aizsegu un balstās uz sazarotu pazemes komunikāciju tīklu. Ņemot vērā ļoti augsto apdzīvotības blīvumu Gazas sektorā – 6,507/km² (salīdzinājumam: Rīgā 2,200/km²), jebkura vērienīga militārā darbība Gazas sektorā momentāni izraisīs nepieņemamus civilos blakus zaudējumus, kas savukārt izraisīs asu starptautisko reakciju, ar ko Izraēla nevarēs nerēķināties... Jo nav jau Krievija.

Tādēļ, visticamāk, pašreizējo pauzi IDF štābi izmanto, lai izstrādātu operācijas plānu, kas tiks īstenots pakāpeniski un ne pārlieku jaudīgi un tiks vērsts uz to, lai: