"Man kā vēsturniekam" – šādi 18. novembrī izteicās Edgars Rinkēvičs, uzrunājot svētku koncerta publiku Nacionālajā teātrī. Latvijas politiskā elite labprāt runā par vēsturi, atsaucas uz to. Vienīgā problēma – mūsu dižvīri un dižsievas par vēsturi nelasa.
Rinkēvičs uzrunā [1] deva nepārprotamus mājienus arī par kaimiņiem. "Ir arī tas viens vai divi kaimiņi, kuri visiem traucē dzīvi. Ārdās, uzbrūk, vārdu sakot – terorizē." Bet, teica vēsturnieks Rinkēvičs, "galvenais – neļaut sevi iebiedēt". Tādēļ pašmāju vēstures mīlētāji Latvijas varas gaiteņos nu jau ilgāku laiku stāsta, ka šoreiz gan mēs nopietni esam ķērušies pie Latvijas robežas austrumos nostiprināšanas, nu gan mēs nopietni izturamies pret drošības jautājumiem. Jā, agrāk bija dažādas neizdarības un vilcināšanās, bet nu esam aptvēruši, ka ar "neģēlīgo kaimiņu" joki mazi.
Ja Latvijas elite mazāk tukši runātu par vēsturi, bet patiešām lasītu par to, tad šādu "atmošanās" brīžu būtu mazāk. Jo nekad Latvijas vēsturē attiecības ar Krieviju nav bijušas "konstruktīvas".
Tā nu sanācis, ka gados jauns cilvēks, vēstures maģistra studiju programmas students, par šo tēmu var pateikt kaut ko vairāk nekā mūsu amatpersonas. Ja lasa (tīmeklī, bez maksas) Kristiānas Beļskas pētījumu "Situācija uz Latvijas un Padomju Savienības robežas 20. gadsimta 20. gadu pirmajā pusē", var likties, ka mēs lasām par mūsdienām.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
