"Tā ja... viss izrīts," bēdīgi secināja Kristaps Āls, pārlaižot skatu pāri nenovāktajam svētku galdam. Būtu kaut dažus pīrādziņus atstājuši, bet nē. Gan jau speciāli vēl kabatās sabāza, par viesu nenovīdību pukojās paģiru nomocītais namatēvs, bet tad pamanīja pie rasola bļodas malas piekaltušu majonēzes ķauša gubiņu. Līdzīgi kā K. Āls ar karoti pa taisno no bļodas kasīja mutē rasola atliekas, tā "Cehs.lv" gada izskaņā zvejo idejas rakstiem interneta rasola bļodā – "X" jeb tviterī.
Pateicoties kroplajai Krievijai, par nāvi šogad esam runājuši daudz. Par ko gan vēl lai parunā gada izskaņā, ja ne par mīlestību? Lūk, svaigākais cepiens vietnē "X" ir tieši par to – un vispār K. Ālu vedināja uz dziļākām pārdomām par Latvijas tautas nākotni. "Šļakts-šļakts-šļakts-šļakts!" K. Āls skatījās uz netīrajiem zābaku purngaliem, šļakstinot pa izkusušo sāls-dubļu-sniega sorbetu uz tuvējo bodi. Tās trīs ēdamkarotes ar apkaltušo rasolu bija tikai vēl vairāk uzsitušas apetīti. K. Āls brida un domāja, ka latviešu tauta ir kā sniegs pēdējo gadu ziemās. Bišķi uzsnieg, un visi priecājas, ka nu tik atkal būs. Velk no skapjiem ārā kombinezonus, slīpē no ragavu sliecēm nost vairāku gadu rūsas slāni, pārbauda, vai plastmasas šļūcamais "ābolītis" vēl nosedz pandēmijas laikā pie seriāliem uzēsto pakaļu. Un tad – pļukts! Sniegs nokūst ātrāk, nekā parādījās, atstājot netīru vilšanos. Lūk, tāpat arī ar demogrāfiskajiem rādītājiem Latvijā.
Un cipari vēl būtu sūds. Galvenais, lai tie nedaudzie bērni, kas te vēl dzimst, uzaug laimīgā ģimenē. Bet, lasot
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!