4. februārī divdesmito dzimšanas dienu svinēja "sociālais medijs" (tā to apzīmē "Wikipedia") "Facebook". Neredzu jēgu mēģināt apgrābstīt dažādo komentāru gūzmu, kas gadu laikā veltīti un tiks veltīti nākotnē "Facebook", tomēr manu uzmanību piesaistīja kāds apgalvojums "The Economist" tekstā par godu "Facebook" jubilejai. Proti, analītiķi vēsta, ka "Facebook" (un ne tikai) satura autori, saskatījušies "TikTok" panākumus, arvien lielāku lomu atvēl video saturam, nevis tekstiem. [1]
Šī, manuprāt, ir daudz svarīgāka tendence par, piemēram, jaunās paaudzes arvien pieaugošo vienaldzību pret "Facebook" vai "X" par labu citām platformām. Proti, kopš cilvēks sāka sevi puslīdz apzināties, tam, ko viņš redz, viņš arvien ir uzticējies vairāk nekā tam, ko viņam kāds pastāsta vai viņš izlasa. "Kamēr nebūšu redzējis pats savām acīm, tikmēr neticēšu."
Zināmā mērā saprotama un pat pamatota attieksme, tomēr problēma ir tā, ka arvien biežāk arī tas, ko mēs redzam, vairs nav īsts. Atliek pieminēt kaut neseno skandālu ap dziedātājas Teiloras Sviftas "attēliem", ko ģenerējis t.s. mākslīgais intelekts. Citiem vārdiem sakot, no vienas puses, daudzi arvien biežāk izvēlas pasauli uztvert ar vizuālu tēlu starpniecību, paļaujoties uz to, ka "acis nemelo", bet, no otras puses, izrādās, ka melo gan un melos arvien prasmīgāk. Es domāju, ka patiesībā mēs vēl neapzināmies sekas šīm tendencēm.
Neliela atkāpe
Protams, ja padomājam rūpīgāk, paļaušanās uz redzamo kā kaut ko ticamāku
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
