Kāda jēga novest līdz nāvei politisko oponentu, ja šis cilvēks – neraugoties uz atpazīstamību – tevi pārskatāmā nākotnē neapdraud un, objektīvi runājot, neko daudz arī vairs neietekmē? Domāju, ka šāds jautājums ir loģisks, uzzinot par Alekseja Navaļnija – uz vairākām desmitgadēm notiesātā Krievijas politiķa – nāvi dīvainos apstākļos šī gada 16. februārī.
Teorētiski visracionālāko atbildi 18. oktobrī telekanālam "Current Time" deva ārpus Krievijas iznākošā medija "Novaja Gazeta. Evropa" galvenais redaktors Kirils Martinovs. Pēc viņa domām [1], Kremlis vēlas veikt ieslodzīto apmaiņu ar Rietumiem, atgriežot Krievijā, piemēram, Vadimu Krasikovu, kurš notiesāts uz mūžu par bijušā čečenu lauka komandiera Zelimhana Hangošvili noslepkavošanu Vācijā 2021. gadā. Pēc Martinova domām, Kremlis signalizē – ja Rietumi nepasteigsies ar Krievijai būtisku aizturēto un notiesāto apmaiņu, Navaļnija liktenis draud arī citiem politieslodzītajiem Krievijā, par kuru atbrīvošanu Rietumi iestājas.
Lai cik briesmīga ir šāda "loģika", Martinova hipotēze varētu būt vismaz daļēji pareiza, tomēr kopumā jautājums par nevajadzīgu nežēlību saglabājas, jo, pragmatiski vērtējot – no politiskā režīma viedokļa, protams –, ir iespējams aizbāzt mutes un noslāpēt jebkuru iniciatīvu arī nenogalinot.
Mana hipotēze savukārt ir
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
