Lai iedzīvotājiem būtu savlaicīgi pieejami ārstnieciskie pakalpojumi par adekvātu cenu, Latvijas veselības aprūpes sistēmā jāveicina godīga konkurence, kas Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) ieskatā joprojām netiek pilnvērtīgi nodrošināta no publisku personu - valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību puses. Konkurences kropļošanas sekas visskaudrāk izjūt tieši pakalpojumu saņēmēji - pacienti. VADDA organizētajā nozares ekspertu diskusijā pārrunāts, kā valsts pārvaldei, sadarbojoties ar privāto sektoru, gudrāk izmantot veselības aprūpei paredzēto finansējumu pakalpojumu kvalitātes celšanai un pieejamības veicināšanai.
Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" valdes locekle Olga Valciņa vērsa uzmanību, ka citviet Eiropā ir valstis, kuras situācijās, kad pacientam nav iespējams laikus saņemt valsts nodrošinātu ārstniecisko pakalpojumu, iesaista privāto sektoru un attiecīgi sedz pacientam radušos izdevumus, tādējādi centrā nostādot pacientus un viņu vajadzības.
O.Valciņa uzsvēra, ka ir nepieciešams skats uz kopainu, lai veselības aprūpes sistēmā notiktu pozitīvas, uz pacientu vērstas pārmaiņas. "Jebkurš, kurš ir veselības aprūpes sistēmā, uz pacientu skatās kā uz atrautu gabaliņu - ģimenes ārsts redz sevi, darba devējs redz sevi, nodokļu iekasētāji redz savu daļu. Ja cilvēks, kuram ir piešķirta slimības lapa, pabalstā saņem vairāk nekā faktiski izmaksā, piemēram, operācija, tad darba devējs pat būtu gatavs samaksāt, lai darbinieks būtu vesels un ātrāk atgrieztos darbā," viņa norāda.
Minēto apliecina Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents (LDDK) prezidents Andris Bite, paužot šādu viedokli: "Mums kā darba devējiem ir svarīgi, lai mūsu darbinieks un viņu bērni veselības aprūpes pakalpojumu saņemtu ātri un kvalitatīvi, lai pēc iespējas ātrāk darbinieks atgrieztos darbā, lai pēc iespējas kvalitatīvāk un ilgāk varētu strādāt, baudīt dzīvi. Ja valsts to nevar nodrošināt, mazinās arī mūsu konkurētspēja ar kaimiņiem, jo iztrūkstošā darbinieka vietā jāmeklē cits, kurš tos pienākumus var veikt un dubultā jāmaksā par aizvietošanu. Turklāt nav saprotams, kādēļ lieki jātērē nodokļu maksātāju nauda. Ja privātais par valsts noteiktu adekvātu cenu ir gatavs nodrošināt pakalpojumu, kādēļ valstij, pašvaldībai papildus tam jāiegulda vēl mūsu līdzekļi savās kapitālsabiedrībās? Tas ne tikai kropļo konkurenci, bet arī publiskie līdzekļi tiek izšķērdēti! Mums taču trūkst līdzekļu pat ikdienišķām sabiedrības vajadzībām, kā, piemēram, pienācīga izglītības darbinieku atalgojuma nodrošināšanai vai ceļu remontiem."
Saeimas deputātes Ingrīdas Circenes skatījumā veselības aprūpes sistēmas pamats ir primārā veselības aprūpe - situācijās, kad slimība atklāta novēloti, ievelkas, ārstēšana izmaksā krietni dārgāk. Kā skaidro Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle, ģimenes ārste Katrīna Priede, ar spēcīgu primāro veselības aprūpi - labu ģimenes ārstu pieejamību, gan nepietiek - esošajā sistēmā veidojas garas rindas pie citiem speciālistiem un uz izmeklējumiem, tādējādi paildzinot pareizas diagnozes uzstādīšanu un nepieciešamās ārstēšanas uzsākšanu.
Šogad turpinās darbs pie veselības aprūpes sistēmas sakārtošanas un Veselības ministrijas (VM) vadībā tiek virzītas un īstenotas būtiskas reformas nozares attīstībai, tostarp slimnīcu tīkla reforma un primārās veselības aprūpes stiprināšana. VADDA līdz šim dažādos lēmumu pieņemšanas līmeņos vērsusi uzmanību uz privāto ārstniecības iestāžu kapacitāti un veiksmīgo pieredzi, attīstot dažādus veselības aprūpes pakalpojumus. Asociācija vairākkārt aicinājusi, vērtējot veselības aprūpes pakalpojumu attīstību valstī, plašāk izmantot jau pieejamos resursus privātajās veselības aprūpes iestādēs. Makroekonomikas prognozes šim gadam cita starpā liecina par zemāku nodokļu ieņēmumu kāpumu, nekā prognozēts iepriekš - attiecīgi budžeta pieprasījumiem vajadzētu tikt vērtētiem vēl skrupulozāk.
Tā, piemēram, valsts noteiktā maksa vairumam pakalpojumu nenosedz pašizmaksu, kas rezultējas ar nepieciešamību dažādos veidos segt radušos zaudējumus, taču, kamēr privātajā sektorā strādājošās ārstniecības iestādes zaudējumus sedz no saviem līdzekļiem, publiskajām kapitālsabiedrībām no valsts vai pašvaldības budžeta tiek piešķirts papildu finansējums - palielinot pamatkapitālu, nododot infrastruktūru bezatlīdzības lietošanā, veicot telpu remontu vai iegādājoties iekārtas. Arī Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums, piemēram, infrastruktūras attīstībai, iekārtu iegādei un pakalpojumu digitalizācijai, lielā daļā gadījumu privātajam sektoram nav pieejams. Tādējādi pēc būtības publiskajā sektorā valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi ir dārgāki, jo par atsevišķām pozīcijām valsts samaksā dubultā. Turklāt šādi ieguldījumi ir prettiesiski, ja tirgus nepilnības nav. Privātais sektors Latvijā nodrošina kvalitatīvus plaša spektra ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus. Pašvaldības var sniegt mērķētu atbalstu sociāli neaizsargātām sabiedrības grupām, piemēram, nodrošinot veselības apdrošināšanas polises.
Nepārdomāta valsts investīciju politika un ES finansējuma izlietojums tieši ietekmē pakalpojumu tirgu un situāciju veselības aprūpes sistēmā - tā, piemēram, Rīgas universitāšu slimnīcas jau vairākus gadus saņem būtisku finansējumu no ES fondu, Atveseļošanas un noturības mehānisma, iepriekš arī no COVID-19 ierobežošanai paredzētajiem līdzekļiem dārgu diagnostisko iekārtu iegādei, kuras tiek izmantotas arī ambulatorajā sektorā, t.sk. arī maksas pakalpojumu sniegšanā. Iekārtu iegāde pašām kapitālsabiedrībām neizmaksā neko, bet valsts pakalpojumu apmaksā pēc tarifiem, kuros ierēķināta arī iekārtu amortizācija - attiecīgi rodas ietaupījums, savukārt atsevišķos gadījumos pārējām slimnīcām, bet privātajām ārstniecības iestādēm vienmēr šādi ieguldījumi jāveic pašu spēkiem, kā rezultātā pieaug pakalpojuma izmaksas.
VADDA nerimstoši aicina aktīvāk sadarboties ar privāto sektoru, lai radītu optimālāko risinājumu veselības aprūpes sistēmas attīstībai, nodrošinot identisku attieksmi no valsts puses pret visiem valsts apmaksāto veselības pakalpojumu sniedzējiem, tos nešķirojot pēc īpašniekiem. Ieguvēji būtu visi, bet vispirms - pacients.
Publiskā diskusija norisinājās 12.jūnijā portāla "Delfi" studijā, un tajā piedalījās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite, Saeimas deputāte Ingrīda Circene, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle, ģimenes ārste Katrīna Priede un Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" valdes locekle Olga Valciņa, savukārt, diskusiju vadīja moderators Haralds Burkovskis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!