Latvijā tabaku un nikotīnu saturošus produktus kopumā lieto 34% iedzīvotāju. Lai gan 2/3 no viņiem smēķē klasiskās cigaretes – viskaitīgāko tabakas produktu, tās pamazām aizstāj jaunie bezdūmu produkti, liecina pēdējie pētījumi. Pozitīvo tendenci novērtē arī eksperti, norādot, ka atkarības nav pilnībā izārstējamas un tāpēc aizliegumu un sodu politika nav efektīva cīņā ar atkarību izraisošo vielu lietošanu. Tomēr ir iespējams efektīvi mazināt kaitējumu, ko cilvēkiem nodara atkarību izraisošās vielas, ja tiek piemērotas kompleksas un pierādījumos balstītas kaitējuma mazināšanas stratēģijas.
Pozitīva tendence – cigaretes pamazām aizstāj ar bezdūmu produktiem
Saskaņā ar pētījumu uzņēmuma SKDS 2024.gada vasarā veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, kas 11.septembrī tika prezentēti ekspertu seminārā "Tabakas kaitējuma mazināšanas tendences un realitāte 2024. gadā", tabaku un nikotīnu saturošus produktus Latvijā regulāri lieto ceturtā daļa iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem, bet atsevišķās reizēs – 9%. 29% respondentu tabaku un nikotīnu saturošus produktus agrāk lietoja, bet tagad vairs nelieto, savukārt 36% nekad tos nav lietojuši.
Lai arī cigarešu smēķēšana joprojām ir dominējošais tabakas produktu uzsākšanas un lietošanas veids – proti, ar tām 85% uzsāka regulāru tabakas un nikotīna produktu lietošanu, tomēr ir novērojama pozitīva tendence – cigaretes pamazām aizstāt ar bezdūmu produktiem, kuri izdala mazāku kaitīgu vielu līmeni.
"Aptaujas dati parāda, ka tabakas un nikotīna produktu lietotāju skaits sabiedrībā kopumā nemainās, tomēr cigarešu lietotāji pakāpeniski sāk izvēlēties mazāk kaitīgas alternatīvas, un Latvijā samazinās viskaitīgākā tabakas produkta — cigarešu — lietotāju skaits," uzsver pētījuma veicēja SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Salīdzinājumā ar 2022. gadu, cigarešu lietotāju īpatsvars 2024. gadā ir samazinājies no 72% līdz 67%, savukārt e-cigarešu lietotāju skaits ir palielinājies no 38% līdz 43%, karsējamās tabakas lietotāju skaits ir palielinājies no 16% līdz 21%, un beztabakas nikotīna spilventiņu lietotāju skaits ir palielinājies no 3% līdz 8%.
Labāka pašsajūta un nav smirdīgu dūmu
Latvijas Universitātes profesore, socioloģijas doktore Aija Zobena uzsver, ka gados jaunāku cilvēku vidū tradicionālo cigarešu smēķēšana samazinās, jo to lietošana tiek uzskatīta par veselībai kaitīgu ieradumu. Tāpēc tiek meklētas mazāk kaitīgas alternatīvas cigaretēm, piemēram, bezdūmu produkti. Pāreja uz bezdūmu produktiem bieži vien tiek interpretēta kā solis ceļā uz smēķēšanas atmešanu. Tabakas kaitējuma mazināšanas stratēģiju atbalsta daudzi pētījumi un tā tiek piemērota, piemēram, Zviedrijā un Lielbritānijā. Tās mērķis ir aicināt smēķētājus izvēlēties mazāk kaitīgus produktus, tādejādi mazinot tabakas produktu izraisīto kaitējuma apmēru," atzīst A. Zobena.
Respondenti, kuri cigarešu smēķēšanu ir aizstājuši ar bezdūmu produktiem kā e-cigaretes, karsējamā tabaka vai nikotīna spilventiņi, biežāk ir atzinuši, ka tas viņu pašsajūtu vai veselību ir ietekmējis kopumā pozitīvi.
Bezdūmu produktu lietotāji kā galvenos šo produktu lietošanas iemeslus uzsver tos, ka šie produkti nedūmo, no to lietošanas nesmird elpa, rokas un drēbes (59%), šie produkti mazāk traucē apkārtējiem (50%), un šos produktus var lietot iekštelpās (50%). Tāpat 31% respondentu bezdūmu nikotīna produktus sākuši lietot, jo tā ir mazāk kaitīga alternatīva cigarešu un citu klasisko tabakas produktu smēķēšanai, 30% — jo ir plašāka garšu izvēle, bet 24%, lai pārtrauktu vai samazinātu cigarešu un citu klasisko tabakas produktu smēķēšanu.
Kopumā 28% respondentu uzskatīja, ka būtu labāk, ja tradicionālo tabakas produktu smēķētāji, kuri nespēj pilnībā atmest smēķēšanu, censtos pāriet uz alternatīvajiem bezdūmu produktiem.
Ar aizliegumiem nevar uzvarēt atkarības
Uz aizliegumu neefektivitāti un kompleksas pieejas nepieciešamību atkarību problemātikas gadījumā seminārā norādīja psihologs, Lietuvas Veselības zinātņu universitātes lektors Ļudas Vincentas Sinkevičius. "Ir visai iluzori ticēt, ka pasaulē kādreiz pienāks tāds brīdis, kad nebūs atkarību un cilvēki nelietos atkarību izraisošas vielas. Jāņem vērā, ka atkarības nav saistītas tik daudz ar konkrētām vielām, bet gan vairāk ar uzvedības problēmām. Tāpēc atkarību mazināšana prasa kompleksus risinājumus un daudzpusīgu pieeju. Atkarība nav izārstējama, un cilvēkam ar to būs jādzīvo visu dzīvi. Ar vielu aizliegumiem, atkarīgo vajāšanu vai sodīšanu problēmu nebūs iespējams atrisināt. Savukārt visai labus rezultātus parāda kaitējuma mazināšanas pieeja. Tā, piemēram, kaitējuma mazināšana ir efektīva tādu vielu, kā opiātu un nikotīna atkarību gadījumos, savukārt alkohola un stimulantu lietošanas gadījumā tā nav izmantojama alternatīva," atzīst V. Sinkevičius.
Bezdūmu nozares asociācijas valdes loceklis Māris Sproga ir pārliecināts, ka virzība uz bezdūmu sabiedrību Latvijā ir neizbēgama, neskatoties uz neefektīvo aizliegumu politiku: "Svarīgi saprast kopsakarības starp sabiedrības uzvedības problēmām un atkarībām, kas nav ārstējamas, nevis patstāvīgi ignorēt realitāti un mierināt sevi ar aizliegumu politiku kā panaceju visām sasāpējušajiem jautājumiem. Diemžēl Latvijas atbildīgās institūcijas īpaši izceļas ar dzīvošanu savā "burbulī" un nespēju sarunāties."
Pieaug pelēkā tirgus draudi
Novērtējot Saeimas lēmumu no 2025. gada Latvijā atļaut tirgot e-cigaretes un nikotīna spilventiņus tikai ar tabakas garšu, 39% no respondentiem, kuri šos produktus lieto vismaz reizi mēnesī, uzsvēra, ka tāpat pirks šos produktus ar citām garšām interneta veikalos, sociālajos tīklos vai no draugiem un paziņām. Savukārt 37% aptaujāto norādīja, ka iegādāsies šos produktus ar citām garšām ārvalstu veikalos klātienē, kad vien būs tāda iespēja. Tikai 18% atzina, ka pirks šos Latvijā pieejamos produktus ar tabakas garšu. Vēl 16% apdomās iespēju pārstāt lietot tabakas un nikotīna produktus, bet 8% ir gatavi atsākt smēķēt cigaretes.
"Pētījums visai skaidri parāda sabiedrības nostāju un lietotāju tālāko rīcību – no vienas puses cilvēki produktus pirks ārzemēs un nodokļu ieņēmumi nepaliks Latvijā, bet no otras puses, jo vairāk būs aizliegumu, jo lielāka būs organizētā noziedzība šajā jomā. Vēl viena iezīme ir tāda, ka aizliegumi attiecībā uz jauniem produktiem novedīs pie tā, ka cilvēki atkal sāks vairāk lietot vecos, kaitīgākos produktus", atzīst A. Kaktiņš.
ELSKI (European Life Science & Knowledge Institute) institūta pārstāve Saule Bernotiene uzsvēra, ka šādai politikai un aizliegumiem nav zinātniskā pamatojuma. Arī Lietuvas pieredze rāda, ka šādi garšu aizliegumi netieši atbalsta organizēto noziedzību, jo tabakas un nikotīna produktu tirdzniecību pārņem organizētās noziedzības grupas, palielinās nelegālā tirdzniecība sociālo mediju kanālos. Jāņem vērā, ka potenciāli tiek nodarīts arī lielāks kaitējums pašiem lietotājiem, jo tirgū ienāk dažādi nezināmas kvalitātes un izcelsmes produkti. Vienlaikus samazinās valsts ieņēmumi un līdz ar to arī iespējas palielināt finansējumu veselības aprūpei."
Pretēji aizliegumiem, kuru mērķis ir kardināli mainīt cilvēku uzvedību, kaitējuma mazināšanas stratēģijas fokusējas nevis uz lietotāju uzvedības maiņu, bet gan uz produktu maiņu ar mērķi samazināt paša produkta kaitīgumu. "Ir pierādīts, ka veipi vidēji satur par 97,44% mazāk toksisko vielu nekā cigaretes, savukārt karsējamā tabakā toksisko vielu vidēji ir par 89,15% mazāk. Veipu un karsējamās tabakas lietotāji biežāk atmet smēķēšanu un viņi mazāk cieš no sirds un asinsvadu, kā arī elpošanas sistēmu bojājumiem," norāda S. Bernotiene.
Eksperte arī uzsvēra, ka aktuāla problēma ir veselības aprūpes nozares speciālistu informētība un gatavība iesaistīties smēķēšanas kaitējuma mazināšanā. "Veselības aprūpes speciālistiem ir pienākums informēt un konsultēt pacientus, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem klīniskajiem un zinātniskajiem datiem. Viņiem ir jābūt pietiekamām zināšanām, lai mudinātu pacientus pieņemt apzinātus un pārdomātus lēmumus par ārstēšanu. Ir svarīgi, lai pacienti varētu saņemt padomus, kā īstenot smēķēšanas atmešanas vai kaitējuma mazināšanas stratēģijas, un saņemtu atbilstošu palīdzība šajā procesā," skaidroja S. Bernotiene.
Bezdūmu nozares asociācija (BNA) ir nevalstiska organizācija ar mērķi veicināt konstruktīvu diskusiju par samazināta riska alternatīvām pieaugušajiem smēķētājiem, cigarešu kaitīguma mazināšanu un bezdūmu sabiedrības veidošanu. BNA vēršas pret kontrabandu, viltojumiem, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un aktīvi sadarbojas ar patērētāju tiesību uzraudzības organizācijām. Organizācija veic regulārus pētījumus par nozares aktualitātēm sabiedrības veselības aspektā un pārstāv savu biedru intereses diskusijās ar valsts institūcijām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!