No 8. līdz 9. februārim Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāks par Krievijas energosistēmu. Kāpēc tas ir Latvijai un Baltijai nepieciešams, kā šis process notiks un kas mainīsies pēc pievienošanās Eiropas energosistēmai? Par to plašāk "Delfi" diskusijā 27. janvārī plkst. 14.30.
Par šiem jautājumiem diskutēs:
klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis;
AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis;
politologs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andis Kudors.
Ekspertus sarunā vienos Rīgas Stradiņa universitātes docents un pētnieks Mārtiņš Daugulis.
Baltijas pievienošanās Eiropas energosistēmai (sinhronizācija) ir vērienīgākais energoneatkarības un reģiona drošības projekts, ko kopīgi īsteno Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori – Latvijas (AS "Augstsprieguma tīkls"), Igaunijas, Lietuvas.
Kopš 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pieauguši riski arī Baltijas energosistēmā. Lai tos novērstu, Baltijas energosistēmas atslēgšanās no Krievijas apvienotās energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL loka un pievienošanās Eiropas sistēmai notiks gandrīz gadu agrāk nekā plānots. Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori ir ieguldījuši lielu darbu 15 gadu garumā, lai šis process noritētu sekmīgi, nodrošinot stabilu elektroapgādes sistēmas darbību.
Atbilstoši Baltijas valstu sistēmas operatoru paziņojumam, BRELL līgums par Baltijas energosistēmu darbu Krievijas kontrolētajā IPS/UPS tīklā zaudēs spēku 2025. gada 7. februārī. Jau 2025. gada 8. februārī Baltijas operatori atslēgs Igaunijas, Latvijas un Lietuvas energosistēmas no IPS/UPS tīkla, pārtraucot Baltijas 21 savienojumu ar Krievijas energosistēmu. Pēc tam tiks veikts Baltijas energosistēmas izolēta darba tests. Pēc testa pabeigšanas 2025. gada 9. februārī Baltijas valstu energosistēma plāno sinhroni pieslēgties kontinentālās Eiropas energosistēmai – sinhronizācija notiks pa Lietuvas – Polijas 400 kV gaisvadu elektropārvades līniju.
"Sinhronizācija" nozīmē, ka Baltijas un kontinentālās Eiropas energosistēmās ģeneratoru rotācijas frekvences tiks salāgotas, paaugstinot energosistēmas darbības stabilitāti. Patērētāji sinhronizācijas pārslēgumus nejutīs. Pārslēgšanās process ir saistīts ar paaugstinātu risku, bet ar speciālu energosistēmas režīmu riski ir akceptējami.
Projekts tiek īstenots ar nozīmīgu Eiropas Savienības atbalstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!