kriminālā jūrmala
Jūrmala tagad. Bīstamie pusaudži, vardarbība ģimenēs un krāpnieku vilnis
Pēdējos divdesmit gados dzīve Jūrmalā kļuvusi daudz drošāka, uzskata policijas darbinieki. Tomēr problēmu joprojām netrūkst: sabiedrībā ir daudz agresijas, grūti cīnīties ar pusaudžu noziedzību un krāpniekiem internetā. “Delfi” stāsta, kāda ir mūsdienu kriminālā Jūrmala.
Diāna Čučkova un Olga Petrova
Delfi žurnālistes
“Protams, salīdzinot Jūrmalu tagad ar iepriekšējiem gadiem, ir kļuvis daudz mierīgāk. Uz gada beigām pilsētā deklarēti ap 50 tūkstošiem iedzīvotāju. Viņi maksā nodokļus pašvaldībai, bet tā piešķir naudu drošībai pilsētā,” saka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa priekšnieka vietniece, izmeklēšanas nodaļas priekšniece Svetlana Loča. Viņa stāsta, ka pašvaldībā lielu uzmanību pievērš ielu apgaismojumam un video novērošanai. Kameras tagad ir visās sabiedriskajās vietās – parkos, bērnu rotaļlaukumos, skolās. Tas ļoti palīdzot atklāt noziegumus un disciplinējot sabiedrību.
2024. gada novembrī Jūrmala svinēja savu 65. gadadienu. Kas slēpjas aiz Latvijas slavenākās kūrortpilsētas glītās fasādes, kā pilsēta dzīvoja klusajos astoņdesmitajos, trakajos deviņdesmitajos, pārejas divtūkstošajos gados, kāda ir pašreizējā situācija, vislabāk pastāstīt var bijušie milicijas darbinieki un šodienas policisti.
“Mums ir ļoti laba sadarbība ar Jūrmalas pašvaldības policiju, vienmēr varam uz viņiem paļauties. Caur viņu video novērošanas sistēmu ļoti ātri saņemam mums nepieciešamo informāciju, piemēram, tā notika incidentā, kad Kauguros piedzērusies sieviete uzbruka pensionārei,” stāsta Loča. “Sazinājos ar pašvaldības policiju, un burtiski pēc 20–30 minūtēm mums bija attēli no kamerām. Ļoti ātri viņu aizturējām,” viņa skaidro.
Uzbrukums pensionārei Kauguros
2024. gada 16. maijā kundze gados ar autobusu brauca no Kauguru tirgus uz Kauguru parka apkaimi. Viņai pretī sēdēja nepazīstama, gados jaunāka sieviete. Telšu ielā pensionāre izkāpa no transportlīdzekļa un devās mājup, arī svešiniece izkāpa no autobusa, sekoja kundzei un pēc īsa brīža, neko nesakot, uzbruka no aizmugures, vairākas reizes sitot un vismaz divas reizes iedurot ar nazi. Kad sirmgalve nokrita, uzbrucēja mēģināja viņai vēlreiz iedurt krūtīs, taču cietušajai izdevās atvairīt dūriena mēģinājumu. Pēc tam uzbrucēja mierīgā solī pameta notikuma vietu.
Cietusī nokļuva līdz mājām un izsauca mediķus, kas viņu nogādāja ārstniecības iestādē. Tā kā uzbrukums notika vietā, kur uzstādītas videonovērošanas kameras, Jūrmalas pašvaldības policija operatīvi nodeva informāciju par noziegumu Valsts policijai. Tāpat tika saņemta informācija, ka tās pašas dienas rītā Kauguros no dzīvokļa nozagts mobilais tālrunis. Ap pulksten 15, kad Valsts policijas Jūrmalas iecirkņa Reaģēšanas nodaļas darbinieki atradās policijas dienesta automašīnā, pieņemot iesniegumu no kāda apzagta dzīvokļa saimnieka, turpat netālu gāja kāda sieviete stiprā alkohola reibumā. Apzagtā dzīvokļa saimnieks atpazina, ka šī piedzērusies sieviete ir viņa dzīvokļa apzadzēja. Turklāt Jūrmalas iecirkņa amatpersonas pēc redzētā video viņā atpazina personu, kas tajā pašā dienā pirms dažām stundām bija sadūrusi sievieti. Likumsargi uzreiz aizturēja iespējamo vainīgo sievieti un nogādāja viņu policijas iecirknī. 44 gadus vecajai sievietei, kas iepriekš tiesāta par zādzību, tika konstatēts apmēram četru promiļu alkohola reibums.
Lai gan sieviete bija stipri iereibusi, viņa bija izgriezusi uz otru pusi savu jaku, lai policijai būtu grūtāk viņu atrast pēc cietušo sniegtajām liecībām. Ekspertīzē konstatēts, ka aizdomās turētā ir pieskaitāma.
Saistībā ar uzbrukumu sievietei uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 116. panta un pēc Krimināllikuma 15. panta 4. daļas – par slepkavības mēģinājumu. Par šādu noziegumu likumā paredzēts mūža ieslodzījums vai brīvības atņemšana uz laiku no pieciem līdz 20 gadiem un probācijas uzraudzība uz laiku līdz trim gadiem. Tāpat pret sievieti uzsākts kriminālprocess par zādzību no dzīvokļa.
18. maijā tiesa aizdomās turētajai piemēroja drošības līdzekli apcietinājumu. 2024. gada augusta beigās lietas materiāli tika nodoti prokuratūrai.
Cietusī nokļuva līdz mājām un izsauca mediķus, kas viņu nogādāja ārstniecības iestādē. Tā kā uzbrukums notika vietā, kur uzstādītas videonovērošanas kameras, Jūrmalas pašvaldības policija operatīvi nodeva informāciju par noziegumu Valsts policijai. Tāpat tika saņemta informācija, ka tās pašas dienas rītā Kauguros no dzīvokļa nozagts mobilais tālrunis. Ap pulksten 15, kad Valsts policijas Jūrmalas iecirkņa Reaģēšanas nodaļas darbinieki atradās policijas dienesta automašīnā, pieņemot iesniegumu no kāda apzagta dzīvokļa saimnieka, turpat netālu gāja kāda sieviete stiprā alkohola reibumā. Apzagtā dzīvokļa saimnieks atpazina, ka šī piedzērusies sieviete ir viņa dzīvokļa apzadzēja. Turklāt Jūrmalas iecirkņa amatpersonas pēc redzētā video viņā atpazina personu, kas tajā pašā dienā pirms dažām stundām bija sadūrusi sievieti. Likumsargi uzreiz aizturēja iespējamo vainīgo sievieti un nogādāja viņu policijas iecirknī. 44 gadus vecajai sievietei, kas iepriekš tiesāta par zādzību, tika konstatēts apmēram četru promiļu alkohola reibums.
Lai gan sieviete bija stipri iereibusi, viņa bija izgriezusi uz otru pusi savu jaku, lai policijai būtu grūtāk viņu atrast pēc cietušo sniegtajām liecībām. Ekspertīzē konstatēts, ka aizdomās turētā ir pieskaitāma.
Saistībā ar uzbrukumu sievietei uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 116. panta un pēc Krimināllikuma 15. panta 4. daļas – par slepkavības mēģinājumu. Par šādu noziegumu likumā paredzēts mūža ieslodzījums vai brīvības atņemšana uz laiku no pieciem līdz 20 gadiem un probācijas uzraudzība uz laiku līdz trim gadiem. Tāpat pret sievieti uzsākts kriminālprocess par zādzību no dzīvokļa.
18. maijā tiesa aizdomās turētajai piemēroja drošības līdzekli apcietinājumu. 2024. gada augusta beigās lietas materiāli tika nodoti prokuratūrai.
Visi raksti šajā ciklā
Skolēns pret skolēnu: slepkavība
Visvairāk policija norūpējusies par pieaugošo agresiju, bieži vien – nemotivētu. Tā noved pie smagiem noziegumiem: slepkavībām, uzbrukumiem, huligānisma ar miesas bojājumiem. Šogad visskaļākais noziegums Jūrmalā un, iespējams, visā Latvijā bija 13 gadus vecā skolnieka Maksima slepkavība Slokā.
“Nozieguma izdarīšanas brīdī aizdomās turētajam bija 13 gadu. Godīgi sakot, kad es par to uzzināju, biju satriekta. Tomēr es uzskatu, ka mēs strādājām godam, aizturējām visus, identificējām visus iesaistītos. Ņemot vērā visas ekspertīzes, lieta tika izmeklēta rekordīsā laikā – četros mēnešos,” stāsta Svetlana Loča.
“Nozieguma izdarīšanas brīdī aizdomās turētajam bija 13 gadu. Godīgi sakot, kad es par to uzzināju, biju satriekta. Tomēr es uzskatu, ka mēs strādājām godam, aizturējām visus, identificējām visus iesaistītos. Ņemot vērā visas ekspertīzes, lieta tika izmeklēta rekordīsā laikā – četros mēnešos,” stāsta Svetlana Loča.
Sestklasnieka Maksima slepkavība
10. janvārī vairāki pusaudži, kas mitinās Jūrmalas sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādē, devās uz Rīgu, lai lietotu alkoholiskos dzērienus. Vēlāk, atgriežoties Slokā, viņi vilcienā sastapa divus vienaudžus. Starp pusaudžiem izcēlās konflikts, kā rezultātā viens no bērnunamā dzīvojošo jauniešu grupas 13 gadus vecajam Maksimam divas reizes iedūra ar nazi – sirds un vēdera rajonā. No gūtajām traumām zēns nomira.
Pusaudzis, kurš dūra, iepriekš bija nonācis policijas redzeslokā par klaiņošanu un zādzību no veikala. Aizdomās turētais vēl nebija sasniedzis 14 gadu vecumu. Skolas solā viņš neatgriezās, pēc nozieguma izdarīšanas mācības turpināja attālināti.
“Kriminālprocess tika izbeigts un nosūtīts lēmuma pieņemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu. Viņam tika noteikts bargākais sods, kāds var tikt piemērots nepilngadīgajam, – divi gadi probācijas uzraudzībā,” saka Svetlana Loča. Tas nozīmē, ka viņam jāatrodas pastāvīgā uzraudzībā.
Pusaudzis, kurš dūra, iepriekš bija nonācis policijas redzeslokā par klaiņošanu un zādzību no veikala. Aizdomās turētais vēl nebija sasniedzis 14 gadu vecumu. Skolas solā viņš neatgriezās, pēc nozieguma izdarīšanas mācības turpināja attālināti.
“Kriminālprocess tika izbeigts un nosūtīts lēmuma pieņemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu. Viņam tika noteikts bargākais sods, kāds var tikt piemērots nepilngadīgajam, – divi gadi probācijas uzraudzībā,” saka Svetlana Loča. Tas nozīmē, ka viņam jāatrodas pastāvīgā uzraudzībā.
“Pusaudži bez uzraudzības – tā nav vienkārši liela problēma, tā ir ļoti dziļa problēma. Taču dziļāk ielūkoties neviens īpaši nevēlas. Pēc slepkavības “Sprīdītim” (sociālās aprūpes centram, kurā dzīvo aizdomās turētais par 13 gadus vecā skolēna slepkavību, – red. piezīme) tika pievērsta pārāk liela uzmanība. Manuprāt, tas bija lieki. Nevaru teikt, ka bērni, kas tur dzīvoja, radītu kādas nopietnas problēmas. Taču tagad šie bērni jūtas ļoti aizvainoti, jo viņiem tika pievērsts tik daudz negatīvas uzmanības,” uzskata Loča.
No ielu "bandām" līdz kriminālnoziegumiem
Laiku pa laikam – aptuveni ik pēc pieciem gadiem – Jūrmalā uzrodas noziedzīgi pusaudžu grupējumi. Visbiežāk tie ir bērni no nelabvēlīgajām ģimenēm, kas apvienojas bandās pa pieciem, pa sešiem. Daži ar laiku aiziet paši, dažus vecāki pamanās “izraut”.
“Sākumā viņi ir nepilngadīgi un mēs ar viņiem strādājam – sūtām uz audzinoša rakstura pasākumiem, pastāvīgi runājam, veicam garas pārrunas, skaidrojam. Tad viņi kļūst 14 gadus veci. Šajā vecumā viņi sāk zagt. Ko darām mēs? Aizturam un sūtām uz tiesu, kur viņiem piespriež nosacītu sodu, probācijas uzraudzību utt. Tā tas notiek, līdz viņi izdara kaut ko nopietnu un nonāk cietumā. Man par viņiem ir uzskaite,” norāda Svetlana Loča. “Diemžēl vairs nav speciālās internātskolas Naukšēnos, un tas ir milzīgs izaicinājums, jo šādus pusaudžus mums nav, kur sūtīt.”
“Diemžēl tādēļ cieš parastie cilvēki. Jo tu nedrīksti viņus iesēdināt, kamēr nav izdarījuši kaut ko smagu,” piebilst Valsts policijas Jūrmalas iecirkņa Atbalsta nodaļas vecākais speciālists, kādreizējais iecirkņa inspektors Artūrs Āriņš. Viņš atceras, kā reiz šādu ielas bandu izdevies saukt pie atbildības tikai pēc tam, kad tā piekāva un aplaupīja vīrieti.
Nepilngadīgajiem visi sodi ir divreiz mazāki, stāsta Loča. “Sanāk, ka mums ir daļēji sasietas rokas. Pagājušajā gadā bija incidents: nepilngadīgs jaunietis nodarīja cilvēkam smagus miesas bojājumus, kas izraisīja nāvi. Tas notika Ķemeru dzelzceļa stacijā.”
“Sākumā viņi ir nepilngadīgi un mēs ar viņiem strādājam – sūtām uz audzinoša rakstura pasākumiem, pastāvīgi runājam, veicam garas pārrunas, skaidrojam. Tad viņi kļūst 14 gadus veci. Šajā vecumā viņi sāk zagt. Ko darām mēs? Aizturam un sūtām uz tiesu, kur viņiem piespriež nosacītu sodu, probācijas uzraudzību utt. Tā tas notiek, līdz viņi izdara kaut ko nopietnu un nonāk cietumā. Man par viņiem ir uzskaite,” norāda Svetlana Loča. “Diemžēl vairs nav speciālās internātskolas Naukšēnos, un tas ir milzīgs izaicinājums, jo šādus pusaudžus mums nav, kur sūtīt.”
“Diemžēl tādēļ cieš parastie cilvēki. Jo tu nedrīksti viņus iesēdināt, kamēr nav izdarījuši kaut ko smagu,” piebilst Valsts policijas Jūrmalas iecirkņa Atbalsta nodaļas vecākais speciālists, kādreizējais iecirkņa inspektors Artūrs Āriņš. Viņš atceras, kā reiz šādu ielas bandu izdevies saukt pie atbildības tikai pēc tam, kad tā piekāva un aplaupīja vīrieti.
Nepilngadīgajiem visi sodi ir divreiz mazāki, stāsta Loča. “Sanāk, ka mums ir daļēji sasietas rokas. Pagājušajā gadā bija incidents: nepilngadīgs jaunietis nodarīja cilvēkam smagus miesas bojājumus, kas izraisīja nāvi. Tas notika Ķemeru dzelzceļa stacijā.”
Slepkavība Ķemeru stacijā
2023. gada 6. oktobrī pēc pusnakts Jūrmalā, pie dzelzceļa stacijas “Ķemeri”, 2007. gadā dzimis jaunietis kādam nepazīstamam vīrietim, kurš ar viņu kopā bija izkāpis no vilciena, paprasīja cigareti. Vīrietis atteica, pēc kā starp abiem sākās konflikts, līdz minētais nepilngadīgais turpat pie dzelzceļa stacijas vīrieti piekāva. Cietušais vīrietis notikuma vietā gāja bojā.
Saņemot izsaukumu no aculieciniekiem, notikuma vietā ieradās Jūrmalas pašvaldības policija, taču iespējamais vainīgais jaunietis notikuma vietu jau bija pametis.
VP Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa policisti uzsāka notikušā izmeklēšanu un tajā pašā naktī noskaidroja un aizturēja aizdomās turēto jaunieti.
Saņemot izsaukumu no aculieciniekiem, notikuma vietā ieradās Jūrmalas pašvaldības policija, taču iespējamais vainīgais jaunietis notikuma vietu jau bija pametis.
VP Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa policisti uzsāka notikušā izmeklēšanu un tajā pašā naktī noskaidroja un aizturēja aizdomās turēto jaunieti.
“Liela loma ir paaudžu problēmai. Atceros gadījumu, kad prevencijas nodaļa ieradās vienā adresē. Viņi mātei saka, ka viņas 14 gadus vecā bērna urīna analīzēs konstatētas narkotiku pēdas. Bet viņa atbild: “Kas tur liels? Zālīte? Visi tak pīpē!” Proti, viņa policijas darbiniekam saka, ka tas ir normāli. Kad mēs ar Artūru Āriņu sākām strādāt, policiju cienīja, bet tagad valda nihilisms. Viņi nebaidās,” spriež Svetlana Loča.
“Viss atkarīgs no paaudzes. Šie ir vecāki, kas auguši deviņdesmitajos gados,” piebilst Āriņš. “Viņi ir pavisam atšķirīgi. Daudzi nemāca saviem bērniem cienīt sabiedrību. Kā viņi saka: “Nu un kas, es arī 14 gados pīpēju!” Cits vienkārši uzveļ bērna audzināšanu skolai. Bet tev pašam viņš jāaudzina ģimenē, neviens cits to nedarīs! Un neviens, ne sociālais dienests, ne policija, to nevar ietekmēt.”
“Viss atkarīgs no paaudzes. Šie ir vecāki, kas auguši deviņdesmitajos gados,” piebilst Āriņš. “Viņi ir pavisam atšķirīgi. Daudzi nemāca saviem bērniem cienīt sabiedrību. Kā viņi saka: “Nu un kas, es arī 14 gados pīpēju!” Cits vienkārši uzveļ bērna audzināšanu skolai. Bet tev pašam viņš jāaudzina ģimenē, neviens cits to nedarīs! Un neviens, ne sociālais dienests, ne policija, to nevar ietekmēt.”
Slepkavība Slokas kapos
2019. gada jūlijā trīs jaunieši, starp kuriem bija arī nepilngadīga meitene un puisis, būdami alkohola reibumā, netālu no dzelzceļa stacijas “Sloka” pamanīja pazīstamu vīrieti.
No apsūdzības raksta izriet, ka aiz dusmām par kādu iepriekšēju konfliktu jaunieši sāka cietušo sist – gan sita ar dūrēm, gan spēra ar kājām. Pēc tam viņi cietušo aizveda uz Slokas kapsētu, kur turpināja viņu sist, kā arī smacēja.
Apsūdzētie pēc kāda brīža pameta nozieguma vietu, tad atgriezās un turpināja sist cietušo.
No gūtajiem miesas bojājumiem persona nomira ārstniecības iestādē.
2020. gada jūnijā Rīgas rajona tiesa apsūdzētajiem piemēroja brīvības atņemšanas sodus – abiem nepilngadīgajiem tiesa piemēroja reālu brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem, kas ir tuvu maksimālajam sodam, ko paredz Krimināllikums, proti, 10 gadi reālas brīvības atņemšanas.
Pilngadīgajai personai piemēroja brīvības atņemšanu uz 13 gadiem.
Visām personām tika piemērota arī probācijas uzraudzība uz trim gadiem.
No apsūdzības raksta izriet, ka aiz dusmām par kādu iepriekšēju konfliktu jaunieši sāka cietušo sist – gan sita ar dūrēm, gan spēra ar kājām. Pēc tam viņi cietušo aizveda uz Slokas kapsētu, kur turpināja viņu sist, kā arī smacēja.
Apsūdzētie pēc kāda brīža pameta nozieguma vietu, tad atgriezās un turpināja sist cietušo.
No gūtajiem miesas bojājumiem persona nomira ārstniecības iestādē.
2020. gada jūnijā Rīgas rajona tiesa apsūdzētajiem piemēroja brīvības atņemšanas sodus – abiem nepilngadīgajiem tiesa piemēroja reālu brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem, kas ir tuvu maksimālajam sodam, ko paredz Krimināllikums, proti, 10 gadi reālas brīvības atņemšanas.
Pilngadīgajai personai piemēroja brīvības atņemšanu uz 13 gadiem.
Visām personām tika piemērota arī probācijas uzraudzība uz trim gadiem.
No krāpšanas līdz laupīšanai
Pēdējos gados Latvijai, tostarp arī Jūrmalai, pāri veļas telefona un interneta krāpšanu vilnis. Jūrmalas policijas iecirknī gandrīz trešdaļa no izmeklējamiem noziegumiem ir šie krāpniecības gadījumi.
“
“Tā ir kaut kāda sodība. Labi, ja tu pēc kāda lūguma esi kaut ko lejupielādējis un tā devis piekļuvi saviem datiem. To vēl kaut kā varētu izskaidrot. Bet, ja tu izņem naudu, ej, tiecies un pats to atdod?! Lūk, to es nespēju saprast...” saka Āriņš.
Tomēr kopumā pilsētā kļuvis mierīgāk. Joprojām gadās laupīšanas diennakts tumšajā laikā, taču tās ir epizodiskas. “Mazāk zādzību, pavisam maz zādzību no dzīvokļiem. Sarucis auto aizdzīšanu gadījumu skaits. Tomēr atkārtošos – sabiedrība kļuvusi daudz agresīvāka. Reģistrējam daudz miesas bojājumu gadījumu,” skaidro Loča.
Te vietā piebilde, ka pēc izmaiņām Krimināllikumā tagad par viegliem miesas bojājumiem paredzēta kriminālatbildība. Tas ietekmē arī statistiku. Nesen Krimināllikumā iekļauts jauns pants “Cietsirdība un vardarbība pret tuvinieku” (174. p. 1.). Šajā segmentā noziegumu skaits aug.
“Pēc 2023. gada reformas Jūrmalas policijas iecirknī tika izveidotas reaģēšanas un izmeklēšanas nodaļas. Reaģēšanas nodaļa “strādā” ielās, tur, protams, darbinieku trūkst. Izmeklēšanas nodaļa ir vislielākā (to vada Svetlana Loča – aut.), tai ir četras daļas: izmeklētāji, operatīvie darbinieki, APAS grupa (bijušie iecirkņa inspektori) un divi izmeklētāju palīgi. Visvairāk cilvēku šobrīd trūkst APAS grupā. Šis ir tas neredzamais spēks, kas strādā nevis ar kriminālnoziegumiem, bet ar administratīvo praksi. Kontingents ir jāpazīst. Tagad vairs nav iecirkņa inspektoru. Piemēram, Artūrs sāka strādāt policijā kā inspektors. Viņi lielāko daļu iedzīvotāju zināja pēc vārda un uzvārda,” stāsta Loča.
“Es vienmēr pierakstīju telefona numurus, lai man konkrētās mājās būtu kontakti. Vēlāk, ja man kaut ko tajā mājā vajadzēja, es atcerējos, ar ko tur runāju, un viņam zvanīju. Vienmēr kaut kur varēja kādu informāciju iegūt, tā bija daudz vieglāk darbā, kādu lietu atklāšanā,” atceras Āriņš.
“Mēs strādājam kopā. Pieņemsim, noticis kāds noziegums, es varu pateikt: to visdrīzāk varētu būt pastrādājis tas un tas. Tu jau zini raksturu, pazīsti to cilvēku, zini, kā viņš “strādā”. Lūk, šī izstrādātā pieredze ir nenovērtējami dārga,” rezumē Svetlana Loča.
Te vietā piebilde, ka pēc izmaiņām Krimināllikumā tagad par viegliem miesas bojājumiem paredzēta kriminālatbildība. Tas ietekmē arī statistiku. Nesen Krimināllikumā iekļauts jauns pants “Cietsirdība un vardarbība pret tuvinieku” (174. p. 1.). Šajā segmentā noziegumu skaits aug.
“Pēc 2023. gada reformas Jūrmalas policijas iecirknī tika izveidotas reaģēšanas un izmeklēšanas nodaļas. Reaģēšanas nodaļa “strādā” ielās, tur, protams, darbinieku trūkst. Izmeklēšanas nodaļa ir vislielākā (to vada Svetlana Loča – aut.), tai ir četras daļas: izmeklētāji, operatīvie darbinieki, APAS grupa (bijušie iecirkņa inspektori) un divi izmeklētāju palīgi. Visvairāk cilvēku šobrīd trūkst APAS grupā. Šis ir tas neredzamais spēks, kas strādā nevis ar kriminālnoziegumiem, bet ar administratīvo praksi. Kontingents ir jāpazīst. Tagad vairs nav iecirkņa inspektoru. Piemēram, Artūrs sāka strādāt policijā kā inspektors. Viņi lielāko daļu iedzīvotāju zināja pēc vārda un uzvārda,” stāsta Loča.
“Es vienmēr pierakstīju telefona numurus, lai man konkrētās mājās būtu kontakti. Vēlāk, ja man kaut ko tajā mājā vajadzēja, es atcerējos, ar ko tur runāju, un viņam zvanīju. Vienmēr kaut kur varēja kādu informāciju iegūt, tā bija daudz vieglāk darbā, kādu lietu atklāšanā,” atceras Āriņš.
“Mēs strādājam kopā. Pieņemsim, noticis kāds noziegums, es varu pateikt: to visdrīzāk varētu būt pastrādājis tas un tas. Tu jau zini raksturu, pazīsti to cilvēku, zini, kā viņš “strādā”. Lūk, šī izstrādātā pieredze ir nenovērtējami dārga,” rezumē Svetlana Loča.
Visi raksti šajā ciklā