'Partizānu karš' pašvaldībās var ieilgt līdz nākamajai Saeimai
Sanita Upleja
DELFI žurnāliste
Foto: F64
No pagājušā gada 10. jūnija, kad Saeima pielika punktu novadu reformas likumam, līdz 12. martam, kad Satversmes tiesa (ST) pasludināja pirmo spriedumu ar administratīvi teritoriālo reformu saistītajās lietās, pagāja deviņi mēneši. Jaundzimušais tiesas spriedums lika Saeimai ar steigu atvērt likumu, lai labotu pašas pieļauto nedarbu – Skultes pagasta atņemšanu Limbažu novadam un iekļaušanu jaunajā Saulkrastu novadā.
Nedēļu pirms 5. jūnija pašvaldību vēlēšanām ST pasludinās spriedumu nākamajā novadu reformas lietā, kurā apvienotas vairākas prasības, un ap Jāņiem jeb laikā starp pašvaldību vēlēšanām un jauno pašvaldību domju sanākšanu tiks paziņots spriedums pēdējā lietā, kurā apvienota prāva prasību kaudzīte.
Kopā ST tika iesniegta 21 sūdzība par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Foto: LETA.
ST ierosinājusi lietas 19 gadījumos, bet atteica Alsungas un Mārupes novadam. Lai arī pirmais – 12. marta – spriedums, kas plašāk vērtēja reformas pieņemšanas procesu, atvēsina daudzu pašvaldību cerības uz tām labvēlīgu iznākumu, dažās pašvaldībās un arī Centrālajā vēlēšanu komisijā valda zināma nervozitāte par to, kā būs tālāk jārīkojas, ja pašā vēlēšanu priekšvakarā vai drīz pēc tām tiesa lems par izmaiņām jaunajos novados.
Tomēr, cerību viļņiem uz tiesas nestu pārmaiņu iespēju noplokot, ar reformu neapmierinātajās pašreizējās pašvaldībās arī pēc vēlēšanām un iekļaušanas jaunveidojamos novados paliek vairāki pēdējie salmiņi, pie kā ķerties.
Jaunais novadu reformas likums ļaus arī nākotnē pašvaldībām sadalīties un mainīt robežas, taču tas būs jādara pēc vispārīgiem principiem, nevis individuālām vēlmēm. Par jaunajā Pašvaldību likuma projektā iecerētajām iedzīvotāju padomēm, kas varētu mazināt nomales efektu lielākās pašvaldībās, domas dalās pat valdošajā koalīcijā, un Saeimā vēl gaidāmas karstas diskusijas.
Vienmēr rezervē paliek arī Saeimas vairākuma griba un atbalsts pie nosacījuma, ka nākamajās parlamenta vēlēšanās būtiski mainās Saeimas sastāvs. Nav noslēpums, ka pārsvarā reformu ST apstrīdēja pašvaldības, kur pie varas ir opozīcijā valdošajai koalīcijai esošie politiskie spēki.
Jaunais novadu reformas likums ļaus arī nākotnē pašvaldībām sadalīties un mainīt robežas, taču tas būs jādara pēc vispārīgiem principiem, nevis individuālām vēlmēm. Par jaunajā Pašvaldību likuma projektā iecerētajām iedzīvotāju padomēm, kas varētu mazināt nomales efektu lielākās pašvaldībās, domas dalās pat valdošajā koalīcijā, un Saeimā vēl gaidāmas karstas diskusijas.
Vienmēr rezervē paliek arī Saeimas vairākuma griba un atbalsts pie nosacījuma, ka nākamajās parlamenta vēlēšanās būtiski mainās Saeimas sastāvs. Nav noslēpums, ka pārsvarā reformu ST apstrīdēja pašvaldības, kur pie varas ir opozīcijā valdošajai koalīcijai esošie politiskie spēki.
ST priekšsēdētāja Sanita Osipova. Foto: LETA
Divdesmit viena pašvaldība, kas vērsās ST, ir sestā daļa no patlaban esošajām 119 pašvaldībām. Kā maija vidū intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina ST priekšsēdētāja Sanita Osipova, procesuālās ekonomijas dēļ katra lieta tika gatavota atsevišķi, bet pēc tam apvienotas vairākās lietās. Pirmās divas prasības apvienotā lietā tika izskatītas četras dienas ilgā publiskā procesā, kur skrupulozi tika vērtēts reformas mērķis, kritēriji un norise, tāpēc pēc lielo jautājumu atbildēšanas pirmajā lietā nākamajās tiks vērtēts tikai, vai konkrētās pašvaldības gadījumā tiek sasniegts reformas mērķis un ir izpildīti kritēriji.
"Atkārtotas vēlēšanas nav Latvijā nekas nebijis," tik lakoniski atbildēja Osipova uz jautājumu, vai tiesa nevarēja pasteigties, lai pašvaldībām aiztaupītu lieku satraukumu pirms vēlēšanām. Tiesas priekšsēdētāja norādīja, ka ST nav prioritāru un sekundāru lietu un tā pēc likuma visas lietas skata vienādi un ar vienādiem termiņiem. "Dažas pašvaldības uz tiesu atnāca ar astoņu mēnešu nobīdi. Tiesa jau ir pielikusi visas pūles, lai tās ātrāk izskatītu, pievienojot esošajai lietai, citādi tās nonāktu līdz izskatīšanai tikai rudenī," sacīja Osipova, piebilstot, ka pašvaldības varēja apskatīties ST procesu vidējo ilgumu – septiņi līdz deviņi mēneši – un nākt ātrāk, tad arī tiesa varētu paspēt izskatīt visas lietas līdz vēlēšanām.
28. maijā gaidāms spriedums apvienotajā lietā par Inčukalna novada, Garkalnes novada un Varakļānu novada prasībām. Ap Jāņiem tiesa teiks savu galavārdu par Salas, Carnikavas, Iecavas, Mazsalacas, Kandavas, Salacgrīvas, Rundāles, Rugāju, Ozolnieku, Jaunjelgavas, Alojas, Ilūkstes, Babītes un Auces novada domes pieteikumiem.
"Atkārtotas vēlēšanas nav Latvijā nekas nebijis," tik lakoniski atbildēja Osipova uz jautājumu, vai tiesa nevarēja pasteigties, lai pašvaldībām aiztaupītu lieku satraukumu pirms vēlēšanām. Tiesas priekšsēdētāja norādīja, ka ST nav prioritāru un sekundāru lietu un tā pēc likuma visas lietas skata vienādi un ar vienādiem termiņiem. "Dažas pašvaldības uz tiesu atnāca ar astoņu mēnešu nobīdi. Tiesa jau ir pielikusi visas pūles, lai tās ātrāk izskatītu, pievienojot esošajai lietai, citādi tās nonāktu līdz izskatīšanai tikai rudenī," sacīja Osipova, piebilstot, ka pašvaldības varēja apskatīties ST procesu vidējo ilgumu – septiņi līdz deviņi mēneši – un nākt ātrāk, tad arī tiesa varētu paspēt izskatīt visas lietas līdz vēlēšanām.
28. maijā gaidāms spriedums apvienotajā lietā par Inčukalna novada, Garkalnes novada un Varakļānu novada prasībām. Ap Jāņiem tiesa teiks savu galavārdu par Salas, Carnikavas, Iecavas, Mazsalacas, Kandavas, Salacgrīvas, Rundāles, Rugāju, Ozolnieku, Jaunjelgavas, Alojas, Ilūkstes, Babītes un Auces novada domes pieteikumiem.
Prognozes piesardzīgas
12. martā ST pasludināja spriedumu pirmajā apvienotajā lietā, Ikšķiles novada apvienošanu ar Ogres novadu atzīstot par atbilstošu Satversmei, bet Skultes pagasta iekļaušanu Saulkrastu novadā par neatbilstošu Satversmei.
Limbažu novada, kurš laikus guva gandarījumu tiesā, domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers (ZZS) sarunā ar "Delfi" atgādina, ka jau pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā otrajā lasījumā pērnpavasar bijis skaidrs, ka nevar vilcināties ar prasības gatavošanu tiesai, un tā jau jūlijā tika iesniegta. Zemmers lēš, ka pēc pirmā sprieduma pārējām pašvaldībām radusies nojausma, kāds varētu būt iznākums to lietās.
Lai gan portāla "Delfi" aptaujātie pašvaldību lietu zinātāji nevēlējās precīzi prognozēt, kādi varētu būt gaidāmie spriedumi, tomēr pārsvarā norādīja, ka, spriežot pēc pirmā sprieduma, cerības uz uzvaru tiesā reāli varētu būt tikai Varakļānu novadam, kura gadījumā Saeima lēma pretēji valdības piedāvājumam un iedzīvotāju īpašā aptaujā paustajam.
Limbažu novada, kurš laikus guva gandarījumu tiesā, domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers (ZZS) sarunā ar "Delfi" atgādina, ka jau pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā otrajā lasījumā pērnpavasar bijis skaidrs, ka nevar vilcināties ar prasības gatavošanu tiesai, un tā jau jūlijā tika iesniegta. Zemmers lēš, ka pēc pirmā sprieduma pārējām pašvaldībām radusies nojausma, kāds varētu būt iznākums to lietās.
Lai gan portāla "Delfi" aptaujātie pašvaldību lietu zinātāji nevēlējās precīzi prognozēt, kādi varētu būt gaidāmie spriedumi, tomēr pārsvarā norādīja, ka, spriežot pēc pirmā sprieduma, cerības uz uzvaru tiesā reāli varētu būt tikai Varakļānu novadam, kura gadījumā Saeima lēma pretēji valdības piedāvājumam un iedzīvotāju īpašā aptaujā paustajam.
"Es pilnībā saprotu vietējo kopienu bažas, ka, zaudējot savu pašvaldību un iekļaujoties lielākās pašvaldībās, to kultūrvēsturiskā identitāte un lokālās piederības izjūta varētu būt apdraudēta, kā arī tiktu samazinātas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu savās interesēs un varētu attālināties lēmumu pieņemšanas centri, radot bažas par nākotnes izredzēm un pakalpojumu pieejamību."
Egils Levits
Valsts prezidents
Limbažu novads šajā situācijā ir unikāls ar to, ka ne tikai pats vērsās tiesā, lai atgūtu Skulti, bet divas pašvaldības – Alojas un Salacgrīvas – arī vērsušās tiesā pret to apvienošanu ar Limbažu novadu. Salacgrīvas novada ilggadējais vadītājs Dagnis Straubergs šajās vēlēšanās ir pirmais numurs Latvijas Reģionu apvienības sarakstā jaunajā Limbažu novadā, un viņa vadītajā sarakstā ir vairāki Salacgrīvas pašvaldības deputāti, domes izpilddirektors, kā arī Alojas pašvaldības pārstāvji. Savukārt Alojas novada domes vadītājs Valdis Bārda kandidē kā otrais Zaļo un zemnieku savienības sarakstā uzreiz aiz Zemmera.
Neraugoties uz prasībām tiesā, Zemmers, kurš kā lielākās pašvaldības vadītājs vada novadu apvienošanas komiteju, atzīst, ka darbs pie apvienošanas notiek un visi vēlēšanām gatavojas, jo alojieši un salacgrīvieši sapratuši, ka cerības tiesā ir nelielas un ka nākotnē visiem būs jādzīvo vienā pašvaldībā. Taču ir saprotams, ka katra pašvaldība vēlas sevi parādīt kā attīstīties spējīgu, tāpēc arī vērsās tiesā.
Neraugoties uz prasībām tiesā, Zemmers, kurš kā lielākās pašvaldības vadītājs vada novadu apvienošanas komiteju, atzīst, ka darbs pie apvienošanas notiek un visi vēlēšanām gatavojas, jo alojieši un salacgrīvieši sapratuši, ka cerības tiesā ir nelielas un ka nākotnē visiem būs jādzīvo vienā pašvaldībā. Taču ir saprotams, ka katra pašvaldība vēlas sevi parādīt kā attīstīties spējīgu, tāpēc arī vērsās tiesā.
Bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, tagad Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs, par šīs novadu reformas tēvu dēvētais Juris Pūce (AP) sarunā ar "Delfi" atzīst, ka neslēpj gandarījumu pēc ST pirmā sprieduma, kurā visa reforma kopumā atzīta par Satversmei atbilstošu.
Par darbiem, kas darāmi vēl pirms apvienošanas, Pūce saka, ka tie notiek, visi pieteikušies šim mērķim paredzētajam valsts finansējumam un visus jautājumus darba gaitā var atrisināt. Pūce gan piebilst, ka sadarbība ir atkarīga arī no katra politiķa personības un "pozas ieņemšanas", kā arī atzīst, ka pēc 1. jūlija, kad darbu sāks jaunās pašvaldības, dzīve ieviesīs savas korekcijas.
Par darbiem, kas darāmi vēl pirms apvienošanas, Pūce saka, ka tie notiek, visi pieteikušies šim mērķim paredzētajam valsts finansējumam un visus jautājumus darba gaitā var atrisināt. Pūce gan piebilst, ka sadarbība ir atkarīga arī no katra politiķa personības un "pozas ieņemšanas", kā arī atzīst, ka pēc 1. jūlija, kad darbu sāks jaunās pašvaldības, dzīve ieviesīs savas korekcijas.
Bauskas gadījums ir interesants ar to, ka pret pievienošanu Bauskas novadam tiesā vērsušies Iecavas un Rundāles novads, bet šajās vēlēšanās visu trīs novadu vadītāji startē vienā sarakstā. Foto: LETA
"Mums šodien sēde bija no desmitiem rītā līdz četriem pēcpusdienā," portālam "Delfi" dažas nedēļas pirms vēlēšanām telefonsarunā teica Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks (NA). Tā bijusi kārtējā sēde, kurā apvienojamo pašvaldību pārstāvji detalizēti sprieduši par kopīgo nākotni. "Mums pret reformu nav nekādu pretenziju, nav strīda, ka negribam iet kopā. Līdz vēlēšanām ir vēlme aizstāvēt savu novadu, lai labi izskatītos," tā par sadarbību ar Iecavas un Rundāles pašvaldībām saka Jātnieks.
Bauskas gadījums ir interesants ar to, ka pret pievienošanu Bauskas novadam tiesā vērsušies Iecavas un Rundāles novads, bet šajās vēlēšanās visu trīs novadu vadītāji startē vienā – Nacionālās apvienības – sarakstā, veidojot saraksta galvgali.
Iecava no 1. jūlija iegūs arī pilsētas statusu, tāpēc kopīgajās sarunās tiek īpaši domāts arī par Iecavas teritoriālo pārvaldi, bet konkurences starp divām pilsētām novadā nebūs, prognozē Jātnieks. "Bauska ir viena no lielākajām pilsētām Zemgalē, un nākotnē te būs "Rail Baltica" dzelzceļa stacija, arī Iecavā būs, un tas pilsētu darīs vēl pievilcīgāku," uzskata Bauskas novada domes vadītājs.
Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis portālam "Delfi" saka, ka pieteikums ST iesniegts, balstoties uz novada iedzīvotāju aptaujā noskaidroto viedokli. "Reālajā situācijā gan aktīvi darbojamies pie apvienošanas, lai būtu gatavi dzīvot apvienotajā novadā," skaidro Okmanis, piebilstot, ka Rundālē tiks saglabāta teritoriālā pārvalde ar savu struktūru un budžetu, tāpēc sagaidāma arī aktīva iedzīvotāju iesaiste vietējo jautājumu lemšanā.
Bauskas gadījums ir interesants ar to, ka pret pievienošanu Bauskas novadam tiesā vērsušies Iecavas un Rundāles novads, bet šajās vēlēšanās visu trīs novadu vadītāji startē vienā – Nacionālās apvienības – sarakstā, veidojot saraksta galvgali.
Iecava no 1. jūlija iegūs arī pilsētas statusu, tāpēc kopīgajās sarunās tiek īpaši domāts arī par Iecavas teritoriālo pārvaldi, bet konkurences starp divām pilsētām novadā nebūs, prognozē Jātnieks. "Bauska ir viena no lielākajām pilsētām Zemgalē, un nākotnē te būs "Rail Baltica" dzelzceļa stacija, arī Iecavā būs, un tas pilsētu darīs vēl pievilcīgāku," uzskata Bauskas novada domes vadītājs.
Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis portālam "Delfi" saka, ka pieteikums ST iesniegts, balstoties uz novada iedzīvotāju aptaujā noskaidroto viedokli. "Reālajā situācijā gan aktīvi darbojamies pie apvienošanas, lai būtu gatavi dzīvot apvienotajā novadā," skaidro Okmanis, piebilstot, ka Rundālē tiks saglabāta teritoriālā pārvalde ar savu struktūru un budžetu, tāpēc sagaidāma arī aktīva iedzīvotāju iesaiste vietējo jautājumu lemšanā.
'Apvienošanas grāmata'
Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers. Foto: LETA
Limbažu pārstāvis Zemmers norāda, ka līdz jaunās domes sanākšanai 1. jūlijā jāsagatavo apstiprināšanai jaunais pašvaldības nolikums, kura pamatu debatēm piedāvāja limbažnieki. Viņš atzīst, ka darbs pie apvienošanas notiek ne tik intensīvi, kā vajadzētu, jo vienlaikus katra pašvaldība strādā arī pie aktuālajiem projektiem un cilvēku ir tik, cik ir.
Zemmers atceras iepriekšējo novadu reformu un vērtē, ka 2009. gadā atbildīgā ministrija esot sagatavojusi labāku metodiku apvienošanas darbam. Pieredze gan arī liecina, ka ne visu no iepriekš sagatavotās "apvienošanas grāmatas" izdevies īstenot, jo sākumā "ne vienmēr var pateikt "nē" utopiskām lietām", bet pēc pirmās domes sēdes gan sākas reāls darbs. Viņš ir pārliecināts, ka visās trijās pašvaldībās ir "spējīgi un profesionāli cilvēki, kas sajūt drēbi", tomēr apvienošanas process, visticamāk, prasīs vairāk nekā pusgadu.
Zemmers atceras iepriekšējo novadu reformu un vērtē, ka 2009. gadā atbildīgā ministrija esot sagatavojusi labāku metodiku apvienošanas darbam. Pieredze gan arī liecina, ka ne visu no iepriekš sagatavotās "apvienošanas grāmatas" izdevies īstenot, jo sākumā "ne vienmēr var pateikt "nē" utopiskām lietām", bet pēc pirmās domes sēdes gan sākas reāls darbs. Viņš ir pārliecināts, ka visās trijās pašvaldībās ir "spējīgi un profesionāli cilvēki, kas sajūt drēbi", tomēr apvienošanas process, visticamāk, prasīs vairāk nekā pusgadu.
Pavisam īpašā situācijā šajā reformā ir Inčukalna novads, kas jau ar sākotnējo valdības piedāvājumu tiek sadalīts – Inčukalna pagasts pie Siguldas novada, bet Vangažu pilsēta pie Ropažu novada ar centru Ulbrokā. Tāpēc novads vērsies ST.
Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Aivars Nalivaiko, kurš vēlēšanās kandidē Siguldas novadā no Latvijas Zemnieku savienības saraksta, portālam "Delfi" sacīja, ka saskaras ar grūtībām novada sadalīšanas laikā, jo nezinot, ko pateikt darbiniekiem par to, kas notiks pēc 1. jūlija. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norādījusi, lai visu nodod Siguldai, un tā tad pēc 1. jūlija sadalīs ar Ropažu novadu. Nalivaiko tagad darbojas tikai apvienotajā finanšu komitejā ar Siguldu, un ir sajūta, ka Vangažu pilsēta nekur nav pārstāvēta.
Nalivaiko uzskata, ka reforma nav pietiekami labi sagatavota un ka pašvaldībām netika dots pietiekami daudz laika, lai tās pašas vienotos par apvienošanos. "Mēs gribam būt nesadalīti," saka Inčukalna domes vadītājs par vēršanos ST un pauž rūgtumu par to, ka pēc 2009. gada reformas tik daudz kas konsolidēts un apvienots, bet tagad atkal būs jādala.
Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Aivars Nalivaiko, kurš vēlēšanās kandidē Siguldas novadā no Latvijas Zemnieku savienības saraksta, portālam "Delfi" sacīja, ka saskaras ar grūtībām novada sadalīšanas laikā, jo nezinot, ko pateikt darbiniekiem par to, kas notiks pēc 1. jūlija. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norādījusi, lai visu nodod Siguldai, un tā tad pēc 1. jūlija sadalīs ar Ropažu novadu. Nalivaiko tagad darbojas tikai apvienotajā finanšu komitejā ar Siguldu, un ir sajūta, ka Vangažu pilsēta nekur nav pārstāvēta.
Nalivaiko uzskata, ka reforma nav pietiekami labi sagatavota un ka pašvaldībām netika dots pietiekami daudz laika, lai tās pašas vienotos par apvienošanos. "Mēs gribam būt nesadalīti," saka Inčukalna domes vadītājs par vēršanos ST un pauž rūgtumu par to, ka pēc 2009. gada reformas tik daudz kas konsolidēts un apvienots, bet tagad atkal būs jādala.
Pieredzējušie pašvaldību vadītāji atzīst, ka iedzīvotāji iespējamās pārmaiņas uz slikto pusi mazākajās pašvaldībās, kuras reformas gaitā tiek pievienotas lielākām, pamanīs ne jau pirmajā dienā, bet laika gaitā attapsies, ja kaut kas nedarbosies un ja vietējā vara nebūs viegli sasniedzama.
"Reforma vissāpīgāk emocionāli skar tās vietējās kopienas, kas atrodas tālāk no iezīmētajiem attīstības centriem. Es pilnībā saprotu vietējo kopienu bažas, ka, zaudējot savu pašvaldību un iekļaujoties lielākās pašvaldībās, to kultūrvēsturiskā identitāte un lokālās piederības izjūta varētu būt apdraudēta, kā arī tiktu samazinātas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu savās interesēs un varētu attālināties lēmumu pieņemšanas centri, radot bažas par nākotnes izredzēm un pakalpojumu pieejamību," tā paziņoja Valsts prezidents Egils Levits pērn jūnijā, izsludinot Saeimas pieņemto reformas likumu.
Saeima, pieņemot likumu galīgajā lasījumā, gan pārliecinoši atbalstīja Levita priekšlikumu, ka Ministru kabinetam jāiesniedz Saeimā likumprojekts, kas paredz vietējo kopienu – pilsētu un pagastu – tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķir šīm vietējām kopienām kompetenci vietējas nozīmes jautājumu kārtošanai. Līdz ar to deputāti lēma par tā saucamā "nulltā" līmeņa pašvaldību izveidošanu. Iepriekš tādu prasību bija paudusi arī Nacionālā apvienība pēc novadu reformas likuma pieņemšanas pirmajā lasījumā.
"Reforma vissāpīgāk emocionāli skar tās vietējās kopienas, kas atrodas tālāk no iezīmētajiem attīstības centriem. Es pilnībā saprotu vietējo kopienu bažas, ka, zaudējot savu pašvaldību un iekļaujoties lielākās pašvaldībās, to kultūrvēsturiskā identitāte un lokālās piederības izjūta varētu būt apdraudēta, kā arī tiktu samazinātas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu savās interesēs un varētu attālināties lēmumu pieņemšanas centri, radot bažas par nākotnes izredzēm un pakalpojumu pieejamību," tā paziņoja Valsts prezidents Egils Levits pērn jūnijā, izsludinot Saeimas pieņemto reformas likumu.
Saeima, pieņemot likumu galīgajā lasījumā, gan pārliecinoši atbalstīja Levita priekšlikumu, ka Ministru kabinetam jāiesniedz Saeimā likumprojekts, kas paredz vietējo kopienu – pilsētu un pagastu – tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķir šīm vietējām kopienām kompetenci vietējas nozīmes jautājumu kārtošanai. Līdz ar to deputāti lēma par tā saucamā "nulltā" līmeņa pašvaldību izveidošanu. Iepriekš tādu prasību bija paudusi arī Nacionālā apvienība pēc novadu reformas likuma pieņemšanas pirmajā lasījumā.
FOTO: LETA.
Tomēr tieši "nulltais" līmenis jeb iedzīvotāju padomes kļuva par strīdu iemeslu koalīcijā, un jaunais Pašvaldību likuma projekts Saeimā nonāca tikai pavasarī, kur tas pieņemts pirmajā lasījumā. Ir paredzēts, ka likums stāsies spēkā tikai pēc nākamā gada 1. janvāra jeb pusgadu pēc jauno pašvaldību darba sākuma. Tomēr Saeimas pārstāvji arī pieļauj iespēju, ka diskusijas par šo likumu var ieilgt un likums stāsies spēkā vēl vēlāk. Viens no klupšanas akmeņiem varētu būt tieši iedzīvotāju padomes.
Likumprojekts tagad paredz, ka iedzīvotāju padome ir konsultatīva kolektīva institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt novada pašvaldības teritoriālā iedalījuma vienību – pagastu un pilsētu – iedzīvotāju interešu pārstāvību domē. Padomi ievēlē iedzīvotāju kopsapulcē, ko vada domes priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona.
Padome izskata pašvaldības kompetencē esošus jautājumus, kas skar padomes darbības teritorijas iedzīvotāju intereses. Padome iesniedz lēmumu projektus izskatīšanai domē, un domei ir pienākums tos izskatīt. Ja dome noraida padomes iesniegtu lēmuma projektu, tā lēmumā norāda noraidīšanas iemeslus. Padomes darba organizāciju, padomes locekļu skaitu un padomes kompetenci nosaka nolikumā par padomes darbību, ko izdod dome. Nolikumā var noteikt jautājumus, par kuriem dome pirms lēmuma pieņemšanas prasa padomes viedokli.
Likumprojekts tagad paredz, ka iedzīvotāju padome ir konsultatīva kolektīva institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt novada pašvaldības teritoriālā iedalījuma vienību – pagastu un pilsētu – iedzīvotāju interešu pārstāvību domē. Padomi ievēlē iedzīvotāju kopsapulcē, ko vada domes priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona.
Padome izskata pašvaldības kompetencē esošus jautājumus, kas skar padomes darbības teritorijas iedzīvotāju intereses. Padome iesniedz lēmumu projektus izskatīšanai domē, un domei ir pienākums tos izskatīt. Ja dome noraida padomes iesniegtu lēmuma projektu, tā lēmumā norāda noraidīšanas iemeslus. Padomes darba organizāciju, padomes locekļu skaitu un padomes kompetenci nosaka nolikumā par padomes darbību, ko izdod dome. Nolikumā var noteikt jautājumus, par kuriem dome pirms lēmuma pieņemšanas prasa padomes viedokli.
Pūce paredz, ka Saeimā būs plašas diskusijas par šo jautājumu un vairāki priekšlikumu varianti, jo iesniegtais variants "bija koalīcijas kompromiss, bet nav optimālais variants". Viņš pieļauj, ka līdz 1. janvārim likums varētu netikt pieņemts, bet šīs Saeimas laikā gan tas varētu notikt. Pūce uzsver, ka iedzīvotāju līdzdalības pašvaldības darbā jautājums ir ļoti svarīgs, bet padomes ir tikai viens no risinājumiem.
"Nulles vērtība tādai padomei. Tā atstāta plika – bez naudas seguma un dokumentiem," saka Nalivaiko, norādot uz risku, ka no brīvprātīga darba tādā padomē ārpus cilvēka pamatdarba nevar sagaidīt labu rezultātu.
ZZS deputāts, pašvaldību darbu pārzinošais Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis portālam "Delfi" sacīja, ka patlaban piedāvātais padomju variants "ir baigā mānīšana", jo prezidenta doma bija vēlēta zemāka līmeņa pašvaldība, bet tagad tā būs bez precīzām funkcijām un pārāk atkarīga no domes.
Valainis prognozē, kas strīdi Saeimā būs vēl arī par citiem jautājumiem – pašvaldību funkcijām, amatu savienošanu, informatīvajiem izdevumiem –, tāpēc likums galu galā varētu stāties spēkā tikai pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā.
Saeimas opozīcijas pārstāvis ir pārliecināts, ka pēc pašvaldību vēlēšanām jaunajos novados būs "vismaz padsmit vietas, kur nonāks pie secinājuma, ka jāatdalās". Valainis uzskata, ka šī Saeima savas kļūdas diezin vai atzīs, bet tas būs jādara nākamajam sasaukumam.
"Nulles vērtība tādai padomei. Tā atstāta plika – bez naudas seguma un dokumentiem," saka Nalivaiko, norādot uz risku, ka no brīvprātīga darba tādā padomē ārpus cilvēka pamatdarba nevar sagaidīt labu rezultātu.
ZZS deputāts, pašvaldību darbu pārzinošais Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis portālam "Delfi" sacīja, ka patlaban piedāvātais padomju variants "ir baigā mānīšana", jo prezidenta doma bija vēlēta zemāka līmeņa pašvaldība, bet tagad tā būs bez precīzām funkcijām un pārāk atkarīga no domes.
Valainis prognozē, kas strīdi Saeimā būs vēl arī par citiem jautājumiem – pašvaldību funkcijām, amatu savienošanu, informatīvajiem izdevumiem –, tāpēc likums galu galā varētu stāties spēkā tikai pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā.
Saeimas opozīcijas pārstāvis ir pārliecināts, ka pēc pašvaldību vēlēšanām jaunajos novados būs "vismaz padsmit vietas, kur nonāks pie secinājuma, ka jāatdalās". Valainis uzskata, ka šī Saeima savas kļūdas diezin vai atzīs, bet tas būs jādara nākamajam sasaukumam.