Pagalmu sanāksmes pārceļas uz 'Facebook'.
Kā partijas ar vēlētājiem 'tiekas' pandēmijas laikā?
Foto: Shutterstock
"DELFI" žurnālists
Nacionālo ziņu nodaļas žurnāliste
Jānis Sildniks
Laine Fedotova
"Noķert" vēlētāju, pārliecināt viņu balsot par savu partiju un izcelties starp citiem – tie ir galvenie gaidāmo pašvaldību vēlēšanu kandidātu uzdevumi priekšvēlēšanu aģitācijas posmā. Ja ierasti tikšanās starp topošajiem deputātiem un vēlētāju varēja norisināties kaut daudzdzīvokļu namu pagalmos pie svinīgi uzklāta galda, tad šobrīd pulcēšanās ierobežojumu dēļ par vienu no galvenajām tikšanās "telpām" ir kļuvuši sociālie mediji.
Vēlēšanu kandidāts parasti ir tērpies kreklā ar gludu apkakli, žaketē, reizumis uzlicis arī kaklasaiti, kandidātei ierasti ir ieveidoti mati un neitrālas krāsas apģērbs – tā saposušies vietvaru krēslu lūkotāji redzami portretu bildēs sociālajos medijos. Attēliem pievienots neliels apraksts, kāpēc balsot par šo cilvēku un kādu ieguldījumu viņš sniegs novadam. Šāda veida ierakstus sociālajā tīklā "Facebook" pēdējā laikā varētu būt manījis ikkatrs tā lietotājs. Tomēr partiju reklāmas sociālo tīklu vietnēs ne vienmēr ir viegli atpazīt, stāstīja "Datu skolas" vadītāja Nika Aleksejeva. Viņa ieteica lūkot arī, vai neliekas, ka partija sociālā tīkla ieraksta tapšanā ieguldījusi līdzekļus: "Ir tāds fotošopa līmenis, un ir tāds līmenis, kur cilvēki filmē video ar droniem, kad var redzēt, ka [partijas] ir profesionāli pievērsušās videomateriāla izveidei." Tādos gadījumos partijas, veidojot saturu sociālajiem medijiem, centušās vairāk.
KNAB pārstāve Karīna Poļanska. Foto: LETA
Bez platformas, kur izvietot reklāmu, sociālie mediji priekšvēlēšanu aģitācijas posmā ir arī "tikšanās vieta", kur jaunie kandidāti potenciālos vēlētājus tiešraidēs iepazīstina ar sevi, ļauj viņiem uzdot jautājumus un uz tiem arī atbild. Kā portālam "Delfi" stāstīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāve Karīna Poļanska, arī citus gadus tādas "tikšanās" bija, taču šogad to esot vairāk. To var skaidrot ar Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem, kuru dēļ izpalikušas partiju aktivitātes pašvaldību namu pagalmos, bukletu izsniegšana un sarunas "aci pret aci".
Turklāt tieši tiešraides sociālā medija "Facebook" algoritmiem "patīk" vislabāk. Proti, šīs vietnes algoritmi tās sevišķi mēdz izcelt, atgādinot lietotājam tiešraidi skatīties un novietojot to lietotāja laika joslas augšgalā. Šobrīd gan, kā norāda Aleksejeva, ar tiešraidēm sociālajos tīklos izcelties ir grūti. "Ir pieaugusi kopējā konkurence par tiešraides skatītāja uzmanību. [..] Tiešraides kā formāts ir, bet tas ir kļuvis mazāk pievilcīgs nekā iepriekš."
Lai arī politiskās partijas kopumā sociālos tīklus par pamata reklamēšanās vietu neizvēlējās, "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, kura nobažījusies par gaidāmo vēlēšanu aktivitāti, norāda: "Es pieļauju, ka šajās vēlēšanās varētu būt arī pārsteigumi. Tie var rasties tādēļ, ka kāda partija ir ļoti prasmīgi strādājusi sociālajos tīklos." Galvenais uzdevums gan, viņas ieskatā, šobrīd partijām ir vispār uzrunāt vēlētāju, lai viņš dotos atdot savu balsi.
Turklāt tieši tiešraides sociālā medija "Facebook" algoritmiem "patīk" vislabāk. Proti, šīs vietnes algoritmi tās sevišķi mēdz izcelt, atgādinot lietotājam tiešraidi skatīties un novietojot to lietotāja laika joslas augšgalā. Šobrīd gan, kā norāda Aleksejeva, ar tiešraidēm sociālajos tīklos izcelties ir grūti. "Ir pieaugusi kopējā konkurence par tiešraides skatītāja uzmanību. [..] Tiešraides kā formāts ir, bet tas ir kļuvis mazāk pievilcīgs nekā iepriekš."
Lai arī politiskās partijas kopumā sociālos tīklus par pamata reklamēšanās vietu neizvēlējās, "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, kura nobažījusies par gaidāmo vēlēšanu aktivitāti, norāda: "Es pieļauju, ka šajās vēlēšanās varētu būt arī pārsteigumi. Tie var rasties tādēļ, ka kāda partija ir ļoti prasmīgi strādājusi sociālajos tīklos." Galvenais uzdevums gan, viņas ieskatā, šobrīd partijām ir vispār uzrunāt vēlētāju, lai viņš dotos atdot savu balsi.
Partijas tērē, KNAB uzrauga vairāk
Sociālie mediji nav galvenā reklamēšanās vieta, taču partijas un arī uzraugošās iestādes šīm vietnēm pievērš arvien lielāku uzmanību. Par to liecina arī pašu partiju tēriņi. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās aģitācijas pasākumiem kopā gan internetā, gan sociālajos tīklos partijas iztērēja nedaudz virs 140 000 eiro. Šajās vēlēšanās par galīgo partiju iztērēto summu aģitācijai spriest vēl nevar, taču tā jau ir pārsniegusi iepriekšējo. Līdz 17. maijam partiju kopējie norādītie izdevumi priekšvēlēšanu aģitācijai sociālajos tīklos un internetā sasniedza 180 000 eiro, kur lielākā daļa jeb 109 000 ir reklāmām sociālo tīklu vietnēs.
KNAB datus par partiju tēriņiem sociālajo tīklu vietnēs atsevišķi sācis apkopot salīdzinoši nesen, sākot ar Saeimas vēlēšanām 2018. gadā. Šogad KNAB reklāmu uzraudzībā sociālajos medijos palīdz arī aģentūra "Leta". Tā monitorē gan maksas reklāmas, gan partiju aktivitātes, par kurām partijas neko nemaksā, lai ir "lielāks priekšstats" par tur notiekošo.
KNAB datus par partiju tēriņiem sociālajo tīklu vietnēs atsevišķi sācis apkopot salīdzinoši nesen, sākot ar Saeimas vēlēšanām 2018. gadā. Šogad KNAB reklāmu uzraudzībā sociālajos medijos palīdz arī aģentūra "Leta". Tā monitorē gan maksas reklāmas, gan partiju aktivitātes, par kurām partijas neko nemaksā, lai ir "lielāks priekšstats" par tur notiekošo.
Te gan jānorāda, ka KNAB pirms vēlēšanām apkopo datus tikai par partiju plānotajiem izdevumiem, līdz ar to reālā aina būs skaidra vien pēc vēlēšanām. Runājot par partiju plānotajiem izdevumiem aģitācijai, tās mēdz arī norādīt lielāku summu, nekā pašas tērē.
Kopumā 16 no vairāk nekā 40 partijām, kas kandidēs vēlēšanās, līdz 17. maijam norādījušas, ka pirmsvēlēšanu aģitācijas posmā publicēs reklāmas sociālajos medijos.
Foto: Routers/Snacpix/LETA.
Piemēram, Jaunās konservatīvās partijas, kas ir partija ar šobrīd vislielākajiem plānotajiem izdevumiem reklāmām sociālajos medijos, preses pārstāvis Oskars Muksimovs "Delfi" stāstīja, ka pieteikto summu tēriņiem sociālajos tīklos 30 tūkstošu apmērā, visticamāk, nesasniegs: "Šobrīd [līdz 19. maijam] iztērēts nedaudz mazāk par pusi." Savukārt partija "Nacionālā savienība "Taisnīgums"", kas norādījusi, ka sociālajos tīklos plāno iztērēt 308 eiro, kas ir mazākā summa starp visām partijām, realitātē reklāmām iekš "Facebook" varētu iztērēt aptuveni 200 eiro, pastāstīja partijas valdes loceklis Viktors Birze. "Summas nav lielas, "Facebook", lai kā mēs uz to skatāmies, bet, nu, ir vislētākais veids, kā sevi reklamēt, ņemot vērā auditoriju, ko tas aptver," teica Birze.
Savukārt, vētījot partiju tēriņus citā griezumā, proti, skatoties, cik procentuāli no visiem priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumiem partijas velta sociālajiem tīkliem, redzams, ka atsevišķām mazajām partijām tie ir vienīgie reklāmas izdevumi.
Kā "Delfi" norādīja Aleksejeva, reklāmas sociālajos medijos ir pateicīgs instruments tādēļ, ka to izvietošanai ir salīdzinoši zemas izmaksas, taču ar tām var sasniegt gana lielu auditoriju. Piemēram, "Facebook" reklāmu bibliotēkā redzams, ka potenciālais aizsniegtais šī tīkla lietotāju skaits ar reklāmu, kas izmaksā mazāk nekā 100 eiro, atsevišķos gadījumos ir no 10 000 līdz pat 50 000 lietotāju.
Reklāmu izvietošana sociālo tīklu vietnēs gan "nestāsta" tik daudz par partijas finansiālo stāvokli kā par pašu partiju kopumā. Reklamējoties sociālajos medijos, partijas par sevi rada noteikta veida iespaidu. "Es domāju, ka, piemēram, jaunākai kandidātu paaudzei, kas sevi pozicionē ar kaut ko jaunu, kaut kādām jaunām vēsmām, tas varētu būt loģiskākais, pieejamākais un saprotamākais medijs, caur kuru uzrunāt savu vēlētāju auditoriju," teica Aleksejeva.
Reklāmu izvietošana sociālo tīklu vietnēs gan "nestāsta" tik daudz par partijas finansiālo stāvokli kā par pašu partiju kopumā. Reklamējoties sociālajos medijos, partijas par sevi rada noteikta veida iespaidu. "Es domāju, ka, piemēram, jaunākai kandidātu paaudzei, kas sevi pozicionē ar kaut ko jaunu, kaut kādām jaunām vēsmām, tas varētu būt loģiskākais, pieejamākais un saprotamākais medijs, caur kuru uzrunāt savu vēlētāju auditoriju," teica Aleksejeva.
Partijas ar vēlētājiem tiekas "Facebook"; "TikTok", "Telegram" un citi paliek aizēnā
Bijusī biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" direktore Liene Gātere.
Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto
Lai arī KNAB atsevišķi neapkopo informāciju par to, kurās sociālo tīklu vietnēs partijas visaktīvāk reklamējas, Poļanska atzina, ka tas viennozīmīgi ir "Facebook". Citi tīkli īpašu uzraugošo iestāžu uzmanību neizpelnās. Varbūt arī nevajag, stāsta Aleksejeva. "Es teiktu, ka jaunās platformas, ja mēs runājam par pavisam jaunajām, kas šobrīd ienāk, vienkārši nav stratēģiski izdevīgas [partijām], jo tajās ir maza lietotāju bāze. Latvijā tomēr ietekmīgākie vēlētāji ir darbspējīgā vai arī jau pensijas vecumā – tā ir tā daļa, kas interesējas un piedalās vēlēšanās." paskaidroja "Datu skolas" vadītāja.
Bijusī biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" direktore Liene Gātere gan vērsa uzmanību, ka tādos tīklos kā "Telegram" un "WhatsApp" reklāma var sasniegt pēc ļoti konkrētiem parametriem mērķētu auditoriju, taču šajos tīklos notiekošais ir pilnībā nepārredzams. "Tas ir tas, par ko vajadzētu domāt, – kā iegūt kaut kādu informāciju par šīm vietnēm. Taču skaidrs ir arī tas, ka viss tāpat nenonāks atklātībā, tāpēc arī liels uzsvars jāliek uz izglītošanu," teica Gātere, norādot, ka būtiski ir veicināt sabiedrības reklāmpratību, bet vienlaikus svarīgi būtu domāt par regulējumu, kas paredzētu, ka arī šīs vietnes ir atklātākas par tajās notiekošo. Tiesa, šī, kā norādīja Gātere, ir globāla problēma, kas aktuāla ne tikai Latvijā.
Ne "Leta", ne kāds cits speciāli partiju aktivitātes tādos sociālajos tīklos kā, piemēram, "TikTok" vai "Telegram" neskata. Ja partijas tajos "strādā", tad viņām pašām par to un visiem pārējiem reklamēšanās pasākumiem KNAB arī jāizstāsta. Tomēr atšķirībā no, piemēram, vides reklāmas, kāda plakāta uz pašvaldības ēkas sienas, kas redzams visiem, sociālo tīklu reklāmu visi tik vienkārši saskatīt nevar. Reklāmas tiek mērķētas noteiktai auditorijai. Kā paskaidroja Gātere, mērķēšana nozīmē, ka tiek izraudzīta specifiska auditorija, kura reklāmu redzēs savā laika joslā.
Bijusī biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" direktore Liene Gātere gan vērsa uzmanību, ka tādos tīklos kā "Telegram" un "WhatsApp" reklāma var sasniegt pēc ļoti konkrētiem parametriem mērķētu auditoriju, taču šajos tīklos notiekošais ir pilnībā nepārredzams. "Tas ir tas, par ko vajadzētu domāt, – kā iegūt kaut kādu informāciju par šīm vietnēm. Taču skaidrs ir arī tas, ka viss tāpat nenonāks atklātībā, tāpēc arī liels uzsvars jāliek uz izglītošanu," teica Gātere, norādot, ka būtiski ir veicināt sabiedrības reklāmpratību, bet vienlaikus svarīgi būtu domāt par regulējumu, kas paredzētu, ka arī šīs vietnes ir atklātākas par tajās notiekošo. Tiesa, šī, kā norādīja Gātere, ir globāla problēma, kas aktuāla ne tikai Latvijā.
Ne "Leta", ne kāds cits speciāli partiju aktivitātes tādos sociālajos tīklos kā, piemēram, "TikTok" vai "Telegram" neskata. Ja partijas tajos "strādā", tad viņām pašām par to un visiem pārējiem reklamēšanās pasākumiem KNAB arī jāizstāsta. Tomēr atšķirībā no, piemēram, vides reklāmas, kāda plakāta uz pašvaldības ēkas sienas, kas redzams visiem, sociālo tīklu reklāmu visi tik vienkārši saskatīt nevar. Reklāmas tiek mērķētas noteiktai auditorijai. Kā paskaidroja Gātere, mērķēšana nozīmē, ka tiek izraudzīta specifiska auditorija, kura reklāmu redzēs savā laika joslā.
“
"Tas ir normāli, ka kandidāti, vēlētāji aicina balsot par tiem, kuri, kā viņiem šķiet, ir pelnījuši tikt ievēlētiem. Varbūt aicina nebalsot par kādiem citiem – tas viss pieder pie normālas, demokrātiskas diskusijas. [..] Viss pārējais ir atkarīgs no kandidātu talanta, pieredzes, ir vai nav, ar ko lepoties, nekaunības pakāpes un citiem apsvērumiem. Tas ir normāli. Viņi var runāt ar vēlētājiem uz ielas, var sociālajos tīklos – tur nav nekādas atšķirības"
Šī auditorijas "mērķēšana" apgrūtina uzraudzību pār reklāmām sociālajos tīklos. "Tās reklāmas ir tārgetētas [mērķētas] un ne visiem redzamas, bet partijām ir pienākums par visām savām reklāmām KNAB atskaitīties," atgādināja Kažoka. Gluži neizsekojamas partiju slavinošas un konkurentu nomelnojošas reklāmas sociālajos tīklos ir tad, ja partija par tām samaksājusi kādam "naudā vai graudā".
Te jānorāda, ka partijas sociālajos medijos ne tikai maksā par reklāmas vietu, bet arī uzcītīgi par sevi stāsta, nemaksājot ne centa, un tā ir ierasta, pašsaprotama prakse pirmsvēlēšanu laikā. "[Ja] kāds kritizē kādu politisko spēku vai publicē kādu karikatūru, vai ar kādu mīmu (no angļu val. "meme") caur humoru kritizē valdošo politisko spēku kādā novadā, to gan nekādi nevar kontrolēt un ietekmēt. Tā ir normāla vēlēšanu procesa sastāvdaļa," stāstīja Aleksejeva.
Vēlēšanu pieredzē gan ir sarežģītāki gadījumi. Aleksejeva zināja stāstīt par kādu piemēru pirms aizvadītajām Saeimas vēlēšanām, kad daudzu sociālo mediju lietotāju uzmanību piesaistīja dziesma, kas bija aģitējoša par kādu partiju. "Sociālo tīklu saturs ir ar tādu "viralitātes" potenciālu. Daudzi to [dziesmu noklausās], jo tās mēdz būt populāras tādā ziņā, ka tām ir savs popularitātes veidošanas cikls. Bet vienlaikus tās [var būt] par kādu politisko spēku, piemēram, iekļaujot kādu simbolisku nozīmi, kas asociējas ar kādu politisko spēku." "Datu skolas" vadītāja norāda, ka šobrīd nav regulējuma, kas noteiktu, cik lielā mērā ar dziesmas vai citu kultūras veidu izteiksmes līdzekļiem, kas var strauji izvērsties par tā saucamiem interneta hitiem, drīkst paust atbalstu konkrētām politiskajām partijām.
Te jānorāda, ka partijas sociālajos medijos ne tikai maksā par reklāmas vietu, bet arī uzcītīgi par sevi stāsta, nemaksājot ne centa, un tā ir ierasta, pašsaprotama prakse pirmsvēlēšanu laikā. "[Ja] kāds kritizē kādu politisko spēku vai publicē kādu karikatūru, vai ar kādu mīmu (no angļu val. "meme") caur humoru kritizē valdošo politisko spēku kādā novadā, to gan nekādi nevar kontrolēt un ietekmēt. Tā ir normāla vēlēšanu procesa sastāvdaļa," stāstīja Aleksejeva.
Vēlēšanu pieredzē gan ir sarežģītāki gadījumi. Aleksejeva zināja stāstīt par kādu piemēru pirms aizvadītajām Saeimas vēlēšanām, kad daudzu sociālo mediju lietotāju uzmanību piesaistīja dziesma, kas bija aģitējoša par kādu partiju. "Sociālo tīklu saturs ir ar tādu "viralitātes" potenciālu. Daudzi to [dziesmu noklausās], jo tās mēdz būt populāras tādā ziņā, ka tām ir savs popularitātes veidošanas cikls. Bet vienlaikus tās [var būt] par kādu politisko spēku, piemēram, iekļaujot kādu simbolisku nozīmi, kas asociējas ar kādu politisko spēku." "Datu skolas" vadītāja norāda, ka šobrīd nav regulējuma, kas noteiktu, cik lielā mērā ar dziesmas vai citu kultūras veidu izteiksmes līdzekļiem, kas var strauji izvērsties par tā saucamiem interneta hitiem, drīkst paust atbalstu konkrētām politiskajām partijām.
Kam plašāks tiešsaistes "draugu" loks, tam "papildu punkti"
"Tas ir normāli, ka kandidāti, vēlētāji aicina balsot par tiem, kuri, kā viņiem šķiet, ir pelnījuši tikt ievēlētiem. Varbūt aicina nebalsot par kādiem citiem – tas viss pieder pie normālas, demokrātiskas diskusijas. [..] Viss pārējais ir atkarīgs no kandidātu talanta, pieredzes, ir vai nav, ar ko lepoties, nekaunības pakāpes un citiem apsvērumiem. Tas ir normāli. Viņi var runāt ar vēlētājiem uz ielas, var sociālajos tīklos – tur nav nekādas atšķirības," norādīja Kažoka.
Šogad pandēmija "spēles laukumu" priekšvēlēšanu aģitācijas laikā nedaudz "izlīdzinājusi", stāstīja Gātere. "Ja agrāk tiem, kas domē bija pie grožiem, bija lielākas iespējas izmantot administratīvos resursus, piemēram, labākos laikos domes telpās organizēt kaut kādas tikšanās, tagad Covid-19 dēļ tas mainījies, šobrīd pie varas jau esošie un atpazīstamību guvušie sociālajos tīklos var izcelties vien ar to, ka viņiem jau, iespējams, ir iekrāts krietns tiešsaistes "draugu" loks, kam stāstīt plānus par viņu iecerētajām pārmaiņām novados."
Lai arī redzams, ka kopumā partijas prioritāri kā reklamēšanas vietu neizvēlas sociālos medijus, ir pāragri izdarīt secinājumus par sociālajos medijos notiekošo pirmsvēlēšanu aģitācijas posmā. Kā nosaka Aleksejeva – tas vēl nav beidzies.
Šogad pandēmija "spēles laukumu" priekšvēlēšanu aģitācijas laikā nedaudz "izlīdzinājusi", stāstīja Gātere. "Ja agrāk tiem, kas domē bija pie grožiem, bija lielākas iespējas izmantot administratīvos resursus, piemēram, labākos laikos domes telpās organizēt kaut kādas tikšanās, tagad Covid-19 dēļ tas mainījies, šobrīd pie varas jau esošie un atpazīstamību guvušie sociālajos tīklos var izcelties vien ar to, ka viņiem jau, iespējams, ir iekrāts krietns tiešsaistes "draugu" loks, kam stāstīt plānus par viņu iecerētajām pārmaiņām novados."
Lai arī redzams, ka kopumā partijas prioritāri kā reklamēšanas vietu neizvēlas sociālos medijus, ir pāragri izdarīt secinājumus par sociālajos medijos notiekošo pirmsvēlēšanu aģitācijas posmā. Kā nosaka Aleksejeva – tas vēl nav beidzies.
Pašvaldību vēlēšanas šogad notiks sestdien, 5. jūnijā.
Foto: f64