Trīs kartes. Melnie punkti uz latvijas ceļiem: kur, cik, kāpēc?
Diāna Čučkova
žurnāliste
Pirmais sniegs, kailsals, vasaras riepas, sastrēgumi, avārijas. Dienas, kad ceļus Latvijā klāj, tā sauktais, "melnais ledus", nav nekāds retums, tās atkārtojas gadu no gada, turklāt ne vienu reizi vien. Šajā kontekstā 2021. gadā īpaši minams 28. un 29. novembris, kad reģistrēto ceļu satiksmes negadījumu skaits dubultojās.
Par spīti ministriju, atbildīgo institūciju un personu centieniem risināt ceļu satiksmes drošības problēmas, statistikas datu kustību pozitīvajā virzienā pavada kaucošu bremžu skaņa. Latvija joprojām ir otrajā vietā Eiropas Savienībā pēc satiksmes negadījumu ar letālām sekām skaita, ar visu to, ka bija izsludināta ārkārtējā situācija un mājsēde, avāriju skaita samazināšanās notiek ļoti gausi.
Policija un apdrošinātāji uzskata, ka visbiežāk avārijas notiek satiksmes dalībnieku vainas un autoparka sliktā tehniskā stāvokļa dēļ. Šo versiju apstiprina arī statistikas dati. Tikmēr auto vadītāji ir pārliecināti, ka problēmas sakne ir ceļu un infrastruktūras stāvoklis. Savā ziņā taisnība ir gan vieniem, gan otriem. Tikmēr nevar nepamanīt, ka Latvijas autoceļu kartē ir savi "melnie punkti", kur ceļu satiksmes negadījumi (CSN) notiek regulāri – jebkuros apstākļos.
Meklējot bīstamākās vietas uz Latvijas ceļiem, "Delfi" izpētīja "melno punktu" kartes – brīvi pieejami vismaz trīs šāda veida apkopojumi, turklāt katrā no tiem ir savi datu atlases kritēriji un avoti.
Policija un apdrošinātāji uzskata, ka visbiežāk avārijas notiek satiksmes dalībnieku vainas un autoparka sliktā tehniskā stāvokļa dēļ. Šo versiju apstiprina arī statistikas dati. Tikmēr auto vadītāji ir pārliecināti, ka problēmas sakne ir ceļu un infrastruktūras stāvoklis. Savā ziņā taisnība ir gan vieniem, gan otriem. Tikmēr nevar nepamanīt, ka Latvijas autoceļu kartē ir savi "melnie punkti", kur ceļu satiksmes negadījumi (CSN) notiek regulāri – jebkuros apstākļos.
Meklējot bīstamākās vietas uz Latvijas ceļiem, "Delfi" izpētīja "melno punktu" kartes – brīvi pieejami vismaz trīs šāda veida apkopojumi, turklāt katrā no tiem ir savi datu atlases kritēriji un avoti.
"Waze" un paaugstinātas uzmanības zonas
Septembra beigās Latvijā iecienītākajā navigācijas sistēmā – mobilajā lietotnē "Waze" – parādījās brīdinājumi par bīstamiem ceļu posmiem. Tie atzīmēti, balstoties uz apdrošināšanas sabiedrību apkopoto statistiku par notikušajiem negadījumiem. Šis ir "Waze" un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) kopprojekts.
Kā pastāstīja LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, līdz 2021. gada oktobrim lietotnē bija integrēti brīdinājumi par 70 bīstamām vietām, kur ik mēnesi tiek fiksēts līdz pat 2500 CSN. Līdz šī gada beigām bija plānots "Waze" integrēt ap 100 brīdinājumiem par bīstamām vietām. "Teorētiski karti var papildināt neierobežoti, norādot jaunus "punktus". Taču mūsu mērķis ir koncentrēt autovadītāju uzmanību uz bīstamākajām vietām, nevis uz katru punktu, kur laiku pa laikam notiek ceļu satiksmes negadījumi," uzsvēra Abāšins.
Kā liecina LTAB apkopotie dati, daudz negadījumu reģistrēti netālu no veikala "Maxima XXX" Kalnciema ielā pie izbraukšanas uz Jūrmalas šoseju, Krasta ielā pie auto mazgātavas "Puto", nobraucot no Akmens tilta centra virzienā, autostāvvietā pie atpūtas centra "Lido" Krasta ielā, pie izbraukšanas no "Rimi" stāvvietām K. Valdemāra ielā, autostāvvietā pie "Elkor Plaza" Brīvības ielā, Mūkusalas ielas aplī pie "Rīga Plaza", K. Ulmaņa gatvē, kā arī autostāvvietā pie lidostas "Rīga". Ik nedēļu šajās vietās tiek reģistrēti vairāki ceļu satiksmes negadījumi. Parasti šīs nav nopietnas avārijas, tās galvenokārt saistītas ar autovadītāju neuzmanību un nepārdomātiem manevriem.
Kā skaidro Jānis Abāšins, dati par "melnajiem punktiem" balstīti uz informāciju, ko snieguši CSN dalībnieki (aizpildot saskaņoto paziņojumu) vai Valsts policija (ja uz notikuma vietu tika izsaukta ekipāža). "Izmantojot šos datus, algoritms rada bīstamo vietu sarakstu. Tā pamatā ir negadījumu biežums pēdējo 12 mēnešu laikā, nevis bojājumu smaguma pakāpe vai cietušo skaits," uzsver eksperts.
Ik mēnesi bīstamajos punktos uz Latvijas autoceļiem tiek reģistrēts ap 2500 avāriju. Aptuveni 30 procentos CSN saskaņotā paziņojuma rakstīšana nav iespējama, nepieciešams izsaukt policiju (cietuši cilvēki, transportlīdzeklim nodarīti tādi bojājumi, ka turpmāka pārvietošanās nav iespējama, negadījumā iesaistīt vairāk nekā divi transportlīdzekļi).
Potenciāli bīstamas vietas ir arī citās Latvijas pilsētās. LTAB speciālisti ik dienu atjauno reģistrēto CSN karti, kurā var izpētīt ne tikai problemātiskos krustojumus un ceļu posmus, bet arī novērtēt konkrētā avārijā nodarīto kaitējumu.
Latvijas Valsts ceļu "punktu" taktika
Informāciju par CSN jau ilgus gadus apkopo un apstrādā valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) speciālisti. LVC statistikā galvenais fokuss ir uz avārijām ar nopietnām sekām. Speciālisti izpēta visus CSN, kas fiksēti "melnajos punktos", noskaidro iemeslus un iespējamo infrastruktūras ietekmi uz CSN faktoru. "Ne tikai izgaismojam tā sauktos "melnos punktus", bet arī pievēršam uzmanību citiem ceļu posmiem ar paaugstinātu CSN līmeni, kas nekvalificējas kā "melnie punkti". Izmantojot pieejamo finansējumu un sadarbojoties ar Ceļu satiksmes drošības departamentu, meklējam risinājumus, kā paaugstināt ceļu satiksmes drošību," portālam "Delfi" paskaidroja LVC pārstāvji.
Iegūtā informācija atspoguļota divās "melno punktu" kartēs: vienā atzīmētas problemātiskās vietas Rīgas reģionā, otrā – visā Latvijā. Kartes tiek atjauninātas reizi trīs gados, nesenākā karte publicēta 2020. gadā, tajā ir dati par reģistrētajiem CSN 2017.-2019. gadā. Spriežot pēc šīm kartēm, bīstamo posmu skaits uz Latvijas autoceļiem samazinājies divkārt. LVC speciālisti norāda, ka infrastruktūra pakāpeniski tiek savesta kārtībā, īstenojot projektus par ceļu drošību.
"Melnie punkti", ko izdevies likvidēt
Vidzemes šoseja (A2) (līdz "Sēnītei") un Jūrmalas šoseja (A10). Laika periodā no 2017. līdz 2019. gadam abās automaģistrālēs tika konstatēti vairāki bīstami posmi. Kopš vērienīgās ceļu pārbūves pagājis vairāk nekā gads, pat ar atļautā braukšanas ātruma palielināšanu vasaras periodā līdz 110 km/h avāriju skaits ir samazinājies.
Runājot par nesen realizētiem ceļu satiksmes drošības uzlabošanas projektiem, kas saistīti ar bīstamiem ceļu posmiem, jāpiemin:
Medemciema kurstojums uz Jelgavas šosejas (A8), Tallinas šosejas sākums (A1), kreisā pagrieziena aizliegums Dūču ceļa un Tallinas šosejas krustojumā (aizliegti trīs no četriem pagriezieniem), kā arī pagriezienā uz Zvejniekciemu.
Drīzumā LVC plāno vairākus citus vērienīgus projektus:
Runājot par nesen realizētiem ceļu satiksmes drošības uzlabošanas projektiem, kas saistīti ar bīstamiem ceļu posmiem, jāpiemin:
Medemciema kurstojums uz Jelgavas šosejas (A8), Tallinas šosejas sākums (A1), kreisā pagrieziena aizliegums Dūču ceļa un Tallinas šosejas krustojumā (aizliegti trīs no četriem pagriezieniem), kā arī pagriezienā uz Zvejniekciemu.
Drīzumā LVC plāno vairākus citus vērienīgus projektus:
- ceļu satiksmes drošības uzlabošana uz automaģistrāles A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene).
- satiksmes drošības uzlabošana šosejas A9 Rīga – Liepāja posmos. Projektēšana paredzēta nākamgad.
- Rīgas apvedceļš. Ņemot vērā to, ka ceļš ir pārslogots, tuvākajos gados plānots pārbūvēt abus posmus, sadalot tos četru vai sešu joslu maģistrālajos ceļos.
- Ķekavas apvedceļa būvniecība, kas atrisinās Bauskas šosejas noslodzes problēmas.
Valsts ceļu rekonstrukcijas un ceļu seguma atjaunošanas projekti būtiski paaugstina ceļu satiksmes drošību, to apliecina arī statistikas dati. Tomēr jāņem vērā, ka ne visos gadījumos, kad izgaismojas "melnā punkta" problēma, vainojama infrastruktūra. Nopietni CSN vairumā gadījumu notiek, jo autovadītāji pieņem kļūdainus lēmumus: apdzīšana neatļautā vietā, ātruma pārsniegšana un citi ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi. "Ir gadījumi, kad notikusi tikai viena avārija, kurā bojā gājuši vairāki cilvēki. Atbilstoši metodoloģijai, ar vienu šādu CSN var būt pietiekami, lai vieta tiktu atzīmēta kā "melnais punkts"," "Delfi" skaidroja LVC speciālisti.
Ministrija skaita cietušos un bojā gājušos
Iekšlietu ministrijas ekspertu veidotā interaktīvā karte ir labāk pārskatāma – tajā uzskaitītas pat tādas nianses kā CSN cietušo un bojā gājušo vecums, izmantotais transports. Tomēr jāteic, ka šīs kartes veidotāju fokuss nav "melnie punkti". Tajā pašā laikā vizuāli itin skaidri var saprast, kurās vietās fiksēts visvairāk avāriju; galvenokārt tie ir ceļu posmi ar ļoti intensīvu satiksmi.
Eiropas Savienībā pieņemts ambiciozs plāns par ceļu satiksmes drošību: līdz 2050. gadam panākt, lai uz ceļiem bojā gājušo skaits tuvotos nullei. Tiesa, tam būs nepieciešamas gan lielas investīcijas, gan infrastruktūras attīstīšana. Eiroparlamentārieši aicina ES un dalībvalstis vairāk investēt ceļu satiksmes drošības infrastruktūrā, pievēršot īpašu uzmanību posmiem ar augstāko CSN līmeni.
Bīstamā Rīga: lielveikalu stāvlaukumi, viaduktu nobrauktuves un apļveida krustojumi
Izpētot pieejamos datus par aizvadītajiem trīs gadiem, "Delfi" ievēroja virkni potenciāli bīstamu Rīgas rajonu – gan autovadītājiem, gan gājējiem.
Par Pļavnieku "melno punktu" var saukt A. Saharova un Lubānas ielas krustojumu, Dārzciemā – Vestienas un Vietalvas ielas krustojumu, Purvciemā – vietu, kur krustojas Biķernieku un Lielvārdes iela, Mežciemā – rotācijas aplis Biķernieku ielā, Juglā – Kvēles un Juglas ielas krustojums, Sarkandaugavā – Tilta ielas un Meža prospekta krustojums, kā arī posms Duntes ielas, Čiekurkalnā – Ķīšezera un Rusova ielas krustojums, Mežaparkā tas ir Siguldas ielas un Vecāķu prospekta krustojums, savukārt Vecmīlgrāvī – A. Dombrovska ielas posms no 47. līdz 85. namam, kā arī Melīdas un Vecmīlgāvja ielas krustojums.
Pilsētas centrā CSN ar cietušajiem visbiežāk notiek Avotu un Stabu ielas krustojumā, kā arī K. Barona un Blaumaņa ielas krustojumā. No satiksmes drošības aspekta par bīstamu var uzskatīt arī Brīvības ielu posmā no Džutas ielas līdz Brīvības ielas 320. numuram. Ķengaragā avārijas visbiežāk notiek iepretim Ķengaraga tirgum (Maskavas iela 250a), Maskavas un Prūšu ielas krustojumā, daudz CSN ar cietušajiem reģistrēti uz nobrauktuves no Dienvidu tilta Ķengaraga virzienā, kā arī Maskavas ielas posmā no Prūšu ielas līdz Rumbulai.
"Melno punktu" netrūkst arī Pārdaugavā: Bolderājā tas ir Gaigalas un Stūrmaņu ielas krustojums, Daugavgrīvā – Parādes un Flotes ielas krustojums, Imantā – Anniņmuižas bulvāra posms ap 85. namu, rajons ap Kurzemes prospektu 108, Iļģuciemā – Buļļu un Kleistu ielas krustojums, Zasulaukā – Ārlavas un Tēriņu ielas krustojums, Zolitūdē – Anniņmuižas un Gramzdas ielas krustojums, Ziepniekkalnā – Graudu ielas krustojums ar Ziepju ielu, Valdeķu ielu, Vienības gatvi. Daudz avāriju ar cietušajiem notiek Valdeķu un Ozolciema ielas krustojumā, K. Ulmaņa gatves un Jaunmoku ielas krustojumā, Mārupes un Liepājas ielas krustojumā.
Runājot par vietām, kur Rīgā reģistrēts visvairāk avāriju (gan ar cietušajiem un bojā gājušajiem, gan bez), jāpievieno teju visu lielo iepirkšanās centru un veikalu auto stāvvietas, rotācijas apļi abās Daugavas pusēs, kā arī Krasta ielu (krustojums ar Varšavas ielu un izbrauktuve no degvielas uzpildes stacijas Krasta 101), Lubānas un Ilūkstes ielas krustojums, Hipokrāta un Biķernieku ielas krustojums, Juglas un Malienas ielas krustojums, Brīvības un Murjāņu, kā arī Brīvības un Lielvārdes ielas krustojums, Čiekurkalna 2. līnijas un 4. šķērslīnijas krustojums, Kurzemes prospekta un Kleistu ielas krustojums, Jūrmalas gatves un Zolitūdes ielas krustojums, vieta kur Liepājas iela šķērso K. Ulmaņa gatvi, Telts, Vaiņodes un Valdeķu ielas krustojums, 11. novembra krastmala posmā no Akmens tilta līdz 13. janvāra ielai, Lāčplēša un K. Valdemāra ielas krustojums, kā arī Lāčplēša un Satekles ielas krustojums, Nīcgales un Dzelzavas, Ilūkstes un Dzelzavas, Ilūkstes un A. Deglava, Pērnavas un Brīvības ielas krustojums.
Par Pļavnieku "melno punktu" var saukt A. Saharova un Lubānas ielas krustojumu, Dārzciemā – Vestienas un Vietalvas ielas krustojumu, Purvciemā – vietu, kur krustojas Biķernieku un Lielvārdes iela, Mežciemā – rotācijas aplis Biķernieku ielā, Juglā – Kvēles un Juglas ielas krustojums, Sarkandaugavā – Tilta ielas un Meža prospekta krustojums, kā arī posms Duntes ielas, Čiekurkalnā – Ķīšezera un Rusova ielas krustojums, Mežaparkā tas ir Siguldas ielas un Vecāķu prospekta krustojums, savukārt Vecmīlgrāvī – A. Dombrovska ielas posms no 47. līdz 85. namam, kā arī Melīdas un Vecmīlgāvja ielas krustojums.
Pilsētas centrā CSN ar cietušajiem visbiežāk notiek Avotu un Stabu ielas krustojumā, kā arī K. Barona un Blaumaņa ielas krustojumā. No satiksmes drošības aspekta par bīstamu var uzskatīt arī Brīvības ielu posmā no Džutas ielas līdz Brīvības ielas 320. numuram. Ķengaragā avārijas visbiežāk notiek iepretim Ķengaraga tirgum (Maskavas iela 250a), Maskavas un Prūšu ielas krustojumā, daudz CSN ar cietušajiem reģistrēti uz nobrauktuves no Dienvidu tilta Ķengaraga virzienā, kā arī Maskavas ielas posmā no Prūšu ielas līdz Rumbulai.
"Melno punktu" netrūkst arī Pārdaugavā: Bolderājā tas ir Gaigalas un Stūrmaņu ielas krustojums, Daugavgrīvā – Parādes un Flotes ielas krustojums, Imantā – Anniņmuižas bulvāra posms ap 85. namu, rajons ap Kurzemes prospektu 108, Iļģuciemā – Buļļu un Kleistu ielas krustojums, Zasulaukā – Ārlavas un Tēriņu ielas krustojums, Zolitūdē – Anniņmuižas un Gramzdas ielas krustojums, Ziepniekkalnā – Graudu ielas krustojums ar Ziepju ielu, Valdeķu ielu, Vienības gatvi. Daudz avāriju ar cietušajiem notiek Valdeķu un Ozolciema ielas krustojumā, K. Ulmaņa gatves un Jaunmoku ielas krustojumā, Mārupes un Liepājas ielas krustojumā.
Runājot par vietām, kur Rīgā reģistrēts visvairāk avāriju (gan ar cietušajiem un bojā gājušajiem, gan bez), jāpievieno teju visu lielo iepirkšanās centru un veikalu auto stāvvietas, rotācijas apļi abās Daugavas pusēs, kā arī Krasta ielu (krustojums ar Varšavas ielu un izbrauktuve no degvielas uzpildes stacijas Krasta 101), Lubānas un Ilūkstes ielas krustojums, Hipokrāta un Biķernieku ielas krustojums, Juglas un Malienas ielas krustojums, Brīvības un Murjāņu, kā arī Brīvības un Lielvārdes ielas krustojums, Čiekurkalna 2. līnijas un 4. šķērslīnijas krustojums, Kurzemes prospekta un Kleistu ielas krustojums, Jūrmalas gatves un Zolitūdes ielas krustojums, vieta kur Liepājas iela šķērso K. Ulmaņa gatvi, Telts, Vaiņodes un Valdeķu ielas krustojums, 11. novembra krastmala posmā no Akmens tilta līdz 13. janvāra ielai, Lāčplēša un K. Valdemāra ielas krustojums, kā arī Lāčplēša un Satekles ielas krustojums, Nīcgales un Dzelzavas, Ilūkstes un Dzelzavas, Ilūkstes un A. Deglava, Pērnavas un Brīvības ielas krustojums.
Tikmēr Latvija joprojām saglabā savu augsto vietu skumjajos reitingos: gan pēc CSN, gan pēc uz ceļiem bojā gājušo skaita. Oktobra sākumā valdība apstiprināja Satiksmes ministrijas izstrādāto plānu par ceļu satiksmes drošību no 2021. līdz 2027. gadam. Sešos gados plānots par trešdaļu samazināt CSN bojā gājušo un nopietnas traumas guvušo skaitu.
Plāna īstenošanā tiks iesaistīta arī Valsts policija. Ministrijā uzsver: jāņem vērā gan policijas darbinieku iespējas, gan citi faktori, kas var ietekmēt ceļu satiksmes drošību – satiksmes dalībnieku uzvedība, attieksme pret noteikumu ievērošanu, ceļu infrastruktūra.
Plāna īstenošanā tiks iesaistīta arī Valsts policija. Ministrijā uzsver: jāņem vērā gan policijas darbinieku iespējas, gan citi faktori, kas var ietekmēt ceļu satiksmes drošību – satiksmes dalībnieku uzvedība, attieksme pret noteikumu ievērošanu, ceļu infrastruktūra.
"Pašlaik sadarbībā ar citām organizācijām notiek tehnisko līdzekļu papildināšana – tiek plānots uzstādīt vairākus vidējā ātruma kontroles mērītājus. Valsts policijā notiek strukturālā reforma, lai labāk organizētu policijas darbu, kā arī varētu nokomplektēt darbinieku štatu, portālam "Delfi" skaidroja Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Līna Kaļķe.
Laiks rādīs, cik veiksmīgi būs visi šie pasākumi. Tikmēr LVC un LTAB eksperti ir pārliecināti – lai kā nekārtotu infrastruktūru, lai cik ceļus nelabotu, svarīgākais vienmēr ir un būs cilvēciskais faktors. Bet visbīstamākie manevri – apdzīšana un kreisais pagrieziens.
Laiks rādīs, cik veiksmīgi būs visi šie pasākumi. Tikmēr LVC un LTAB eksperti ir pārliecināti – lai kā nekārtotu infrastruktūru, lai cik ceļus nelabotu, svarīgākais vienmēr ir un būs cilvēciskais faktors. Bet visbīstamākie manevri – apdzīšana un kreisais pagrieziens.