Naktī uz 2022. gada 30. martu dzelzceļa posmā Asipoviči–Gomeļa tika atvērti divi signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas (SCB) releju skapji. Tajos atrodas dzelzceļa automātikas sistēmu aparatūra. Vienu no skapjiem "partizāni" paguva aizdedzināt, taču drīz vien uz viņiem atklāja uguni meža joslā esošie Baltkrievijas Iekšlietu ministrijas iekšējā karaspēka karavīri. Diversantu grupai izdevās aizbēgt no vajātājiem. Šis bija pirmais "jaunā sliežu kara" gadījums, kad pa cilvēkiem tika šauts no slēpņiem.

Šī ir tikai viena epizode "sliežu karā", kas Baltkrievijā norisinās visu martu. Vairs nav nepieciešams spridzināt tiltus un sliedes, kā to Otrā pasaules kara laikā darīja mūslaiku baltkrievu tēvi un vectēvi. Pietiek vien sabojāt luksoforu un pārmiju automatizētās sistēmas, kā arī īstenot kiberuzbrukumus Baltkrievijas dzelzceļa infrastruktūrai.

Kā ziņo "Telegram" kanāls "Live. Baltkrievijas dzelzceļnieku biedrība" (izveidots 2020. gadā, kad valstī notika masu protesti), kopš kara ceturtās dienas – 28. februāra – dažādos Baltkrievijas dzelzceļa posmos un virzienos vairākas reizes nedēļā notiek dažādas diversijas. Stratēģiski svarīgos virzienos visā valstī sākuši aizdegties releju skapji, bieži vien divi uzreiz, tādējādi traucējot vilcienu kustību divos virzienos vienlaicīgi.

Releja skapja sabojāšana vai iznīcināšana būtiski apgrūtina vilcienu satiksmi konkrētā posmā: to ātrums nevar būt lielāks par 20 kilometriem stundā. Viena releju skapja vērtība ir ap 50 tūkstošiem dolāru, turklāt Baltkrievijā vairs nav daudz rezerves daļu, lai varētu nomainīt vai salabot sabojātos skapjus. Jaunas detaļas pasūtīt nav iespējams – ekonomisko sankciju dēļ.

Jau marta vidū kļuva zināms, ka Baltkrievijas dienvidos sliežu ceļus un infrastruktūru apsargās iekšējā karaspēka speciālo uzdevumu vienība Nr. 3214. Šādi Baltkrievijas valdība reaģējusi uz releju skapju "pašaizdegšanos", kam ir kritiska nozīme Krievijas karaspēka un bruņojuma pārnešanai uz frontes līniju. Lai nodrošinātu nepārtrauktu svarīgo skapju aizsardzību, netālu no dzelzceļa infrastruktūras izvietoti civilā ģērbti speciālo uzdevumu vienības vīri ar rācijām un ieročiem. Atsevišķos posmos pie katra skapja piekomandēts pa vienam, diviem sargiem. Tomēr, neraugoties uz tik nopietnu apsardzi, diversijas turpinās.

Līdz raksta tapšanas brīdim VDK darbinieki aizturējuši aptuveni 40 personas, kas tagad apsūdzētas valsts nodevībā, spiegošanā un terorismā. Daži piespiesti nofilmēties "nožēlas paušanas video": tajos redzami cilvēki, kas acīmredzami cietuši no spīdzināšanas. Uz sarkanzaļā valsts karoga fona viņi atzīstas, ka alkohola ietekmē vai jūtu uzplūdā, vai "pretvalstiskās propagandas" iespaidā nostājušies uz noziedzības takas. Video tiek izmantoti, pirmkārt, lai iebiedētu citus dzelzceļniekus un visus tos, kas ir pret Krievijas agresiju Ukrainā.

Kā informē Baltkrievijā neatzītais cilvēktiesību centrs "Vjasna" ("Pavasaris"), baltkrievu karaspēks sarīkojis reidus pilsētās, kur notikušas diversijas uz dzelzceļa. Specdienesta uzmanības lokā nonākuši ne tikai dzelzceļnieki, bet arī visi tie, kas kaut reizi apsūdzēti par politiskiem pantiem. Notikušas kratīšanas, pārbaudīts šo personu mobilajos tālruņos un datoros pieejamais saturs. Šādi reidi notikuši Stolbcos un Dzjaržinskā (Minskas apgabalā), Baranovičos (Brestas apgabalā), kā arī Oršā, kur aizturēts visvairāk personu.

Marta beigās IeM ziņoja par trīs Svetlogorskas (Gomeļas apgabals) iedzīvotāju aizturēšanu par "terora aktu". Ministrija vēstīja, ka šīs personas atsaukušās "destruktīvam "Telegram" kanālu aicinājumam piedalīties "sliežu karā"". Viens no aizdomās turētajiem pastāstīja, ka kopā ar biedriem "aplējis releju skapi ar degšķidrumu un aizdedzinājis to". Skapis pilnībā izdedzis.

Tiek uzskatīts, ka vairumu diversiju uz dzelzceļa īstenojuši plāna "Peramoga" aktīvisti, kas pārstāv opozīcijas plānu varas maiņai Baltkrievijā. Kā sarunā ar "Delfi" norādīja "ByPol" (baltkrievu organizācija, ko dibinājuši kādreizējie varas struktūru darbinieki, lai pretotos Baltkrievijas valdībai) pārstāvis Aleksandrs Azarovs, diversanti vairumā gadījumu pilda viņiem dotās pavēles, tā nav nekāda pašdarbība.

""ByPol" analizē informāciju par Krievijas karaspēka pārvietošanos un pieņem lēmumus par stratēģiskajiem punktiem, kuros nepieciešams veikt diversiju. Lēmuma pieņemšanu ietekmē arī apsardzes klātesamība uz sliežu ceļiem. Baltkrievu ģenerāļi faktiski kalpo Maskavai. Un mūsu uzdevums – atbrīvošanās kustība valstī, kā arī palīdzība Ukrainai," skaidro Aleksandrs Azarovs.

Kā norāda Azarovs, pēc pirmajām akcijām valdība gan Baltkrievijā, gan Krievijā bija spiesta apturēt vilcienus ar tehniku un munīciju, bet pēc tam – mainīt kustības grafiku, pārvietojoties tikai diennakts gaišajā laikā un ar civilajiem sastāviem.

Tajā pašā laikā visā valstī joprojām tika sabojāti releju skapji. Dzelzceļnieki ir spiesti regulēt ritošā sastāva pārvietošanos manuālā režīmā. "Mūsu mērķis ir kara ešelonu un KF kara kravu satiksmes kavēšana vai ideālā gadījumā pilnīga apturēšana Baltkrievijas teritorijā," skaidro Baltkrievijas dzelzceļnieku biedrībā.

Kā skaidro fonda "BySol" vadītājs Andrejs Strižaks, diversijas uz Baltkrievijas dzelzceļa ir gan stihiskas, gan organizētas vienlaicīgi. Dažviet iedzīvotāji nespēj palikt malā un dodas uz dzelzceļu paši uz savu galvu, citviet sabotāžas plāns ir rūpīgi pārdomāts un saskaņots. "Viss, kā jau parasti notiek karā. Ja ir ziņojums, cilvēki uz to reaģē," saka Strižaks.

Svarīgi piebilst, ka lielākoties baltkrievi sevi neuzskata par kara dalībniekiem, viņi šādus soļus sper ar pretkara lozungiem. "Katram cilvēkam ir savs motīvs. Bet, ja runājam par rīcības mehāniku, tad pārvadājumu palēnināšana visvairāk ietekmē munīcijas un tehnikas piegāžu termiņus. Laikus nepiegādātas kravas – tā ir agresijas bremzēšana. Tādēļ tehniski šīs diversijas ir pretkara darbības," skaidro Andrejs Strižaks.

"Katra kavējuma stunda raķešu un bumbu piegādē glābj dzīvības tiem, uz kuriem tām bija jānokrīt," uzsver "Telegram" kanāla "Live. Baltkrievijas dzelzceļnieku biedrība" administratori. 21. martā Baltkrievijas valdība paziņoja, ka tas ir ekstrēmistu kanāls, kas nozīmē – pat tie, kas tikai pierakstījušies uz jaunumu saņemšanu, riskē ar administratīvo sodu vai pat kriminālatbildību. Šajā pašā dienā, kā vēsta dzelzceļnieku biedrības pārstāvji, Baltkrievijas dzelzceļā sākās jauns vilnis – "tīrīt neuzticamo darbinieku" rindas masveidā. Baltkrievijas dzelzceļa pārvaldē, nodaļās un departamentos tika pieprasīts parakstīt dokumentu par kriminālatbildību, kas jāuzņemas, ja esi iesaistīts "sliežu karā un aicinājumos tam pievienoties".

Paralēli "sliežu karam" cīņas notiek arī kiberfrontē, turklāt tās sākušās vēl mēnesi pirms Krievijas karaspēka iebrukuma Ukrainas teritorijā. Jau 25. janvārī baltkrievu "kiberpartizāni" ziņoja, ka noticis masu kiberuzbrukums Baltkrievijas dzelzceļam, kas nodrošina Krievijas karaspēka pārvietošanu pa valsti. Kiberuzbrukumā izdevies atšifrēt daļu serveru un datubāzu, kā arī iznīcināt datņu rezerves kopijas.

Kiberuzbrukumā netika skarta drošības sistēma un tās automātika, tādējādi izvairoties no avārijām uz valsts dzelzceļiem. Janvārī "kiberpartizāni" Baltkrievijas valdībai pieprasīja atbrīvot 50 politieslodzītos, kam nepieciešama medicīniskā palīdzība, kā arī pārtraukt Krievijas karaspēka izvietošanu Baltkrievijā.

Mēnesi vēlāk, 27. februārī, notika otrs vērienīgs kiberuzbrukums Baltkrievijas dzelzceļa sistēmām. Pirms referenduma par izmaiņām konstitūcijā "kiberpartizāni" uzbruka Baltkrievijas dzelzceļa iekšējam tīklam, kā rezultātā nedarbojās neviens serviss, tostarp programmu komplekss "Neman", kas organizē vilcienu satiksmi no viena centrālā punkta. Vairākas dienas nedarbojās biļešu tirdzniecības serviss tiešsaistē, staciju dzelzceļa kasēs veidojās garas rindas.

Kā "Zerkalo.io" žurnālistiem pastāstīja Baltkrievijas dzelzceļa kustības "Raboči Ruh" pārstāvis Sergejs Voitehovičs, kiberuzbrukumi Baltkrievijas dzelzceļam un darbības traucējumi likuši Krievijai nervozēt. Militāro ešelonu kustība ar munīciju un provīziju uz laiku tika apturēta. Vēlāk Krievija sāka maskēt munīciju un provīziju aiz parastām kravām, to pārvadājot kā, piemēram, stikla taru, caurules vai ko citu. Arī tagad militārie vagoni tiek kabināti parastu kravas vilcienu sastāvā, paziņoja Voitehovičs.

Baltkrievu "partizānu" darbības pamanītas arī Ukrainā. 19. martā "Ukrainas dzelzceļa" vadītājs Aleksandrs Kamišins TV kanālā "Nastojaščeje Vrejma" paziņoja, ka šobrīd dzelzceļa satiksme starp Baltkrieviju un Ukrainu nenotiek. "Neiedziļināšos detaļās, bet esmu pateicīgs baltkrievu dzelzceļniekiem par to, ko viņi dara," sacīja Kamišins.