Uzvaras pieminekļa iespējamā demontāža četros cēlienos. Kas un kur 'iestrēgst'?
Laine Fedotova, "Delfi Plus" žurnāliste
Nevajag skriet laikam pa priekšu, sarunā ar "Delfi" saka Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (NA), – sākumā ar Saeimas apstiprinātu likumu esot jāpārcērt starptautiskās Latviju un Krieviju vienojošās saistības. Tālāk jautājums par to, vai un kā demontēt tā dēvēto Uzvaras pieminekli, paliek Rīgas domes, zemes īpašnieka, pārziņā.

Vētot, kur gan iestrēgusi lemšana par monumenta demontāžu, izgaismojas četri cēlieni. Skaidrojam, kāda ir to "dramaturģija".

Rekvizīti
Kopumā Latvijai ar Krieviju ir 58 divpusējās vienošanās. Ar Uzvaras pieminekli visciešāk saistās 1994. gada līgums, kurā abas valstis vienojušās par Krievijas militāro pensionāru sociālo aizsardzību. Šīs vienošanas 13. pants nosaka:

"Saskaņā ar starptautisko praksi Latvijas puse nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī neliek šķēršļus mirušo militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu apglabāšanai un apbedīšanas rituālu veikšanai."

Kad šo vienošanos noslēdza, neviens objekts īpaši netika izcelts. Situācija mainījās 1997. gadā. Tad Krievija un Latvija apmainījās ar notām, kurās iepriekš minēto vienošanos sasaistīja ar monumentu Uzvaras parkā. Kāpēc apmainījās ar notām? Šo pieminekli apgānīja un arī spridzināja, tāpēc Krievija vēlējās būt pārliecināta, ka piemineklis tiek sargāts, stāsta Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvis Jānis Beķeris.

Notas publiski nav pieejamas, jo to publiskošanai nepieciešama abu iesaistīto valstu piekrišana. ĀM neizslēdz, ka ģeopolitiskās situācijas dēļ notas varētu publiskot. Vienlaikus Beķeris norāda, ka tas nav tik aktuāls jautājums, jo tie, kas izrādījuši interesi, ar notām iepazinušies, tostarp komisijas deputāti un Tieslietu ministrija (TM).

Latviju un Krieviju vienojošās saites ir būtiski pārtraukt tiesiski, lai, kā stāsta Beķeris, citas valstis mums pēcāk uzticas.
1. cēliens – iedzīvotāju iniciatīvas vērtēšana
1
2019. gadā Saeima sāka vērtēt iedzīvotāju iniciatīvu par Uzvaras pieminekļa demontāžu. Līdz šim to ir parakstījuši gandrīz 20 000 cilvēku.
2
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lēma jautājumu par Uzvaras pieminekļa demontāžu nodot skatīšanai Saeimas komisijām — Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.
3
Ārlietu komisija, balstoties uz ĀM atzinumu, secināja, ka pieminekļa demontāža nav iespējama.
4
2022. gada 30. martā Ārlietu komisija atsāka skatīt iedzīvotāju iniciatīvu.

Te "saskrienas" 1. un 3. cēliens.
2. cēliens – Saeimas Ārlietu komisija vērtē starptautiskās saistības
1
2022. gada 20. aprīlī Saeimas Ārlietu komisija sāka izvērtēt Ārlietu ministrijas apkopoto informāciju par 58 Latvijas Republikas un Krieviju Federācijas divpusējiem līgumiem. Kols skaidro, ka tos sāka skatīt hronoloģiskā secībā, sākot ar jaunāko līgumu.
2
Ārlietu komisijas darba kārtībā nonāca arī slavenākais "scenogrāfijas elements" – 1994. gada vienošanās. Komisijas darba kārtībā tas nonāks 6. maijā. Kols pieļauj, ka viņa vadītā komisija atradīs veidu, kā šīs starptautiskās saistības tiesiski pārtraukt.
3
Scenārija attīstības turpmākie iespējamie soļi:
  • Saeimas Ārlietu komisija izstrādā likumprojektu saistību pārtraukšanai;
  • Saeima ar likumu pārtrauc starptautiskās saistības.
3. cēliens – Tieslietu ministrija piedāvā savus risinājumus
1
2022. gada februārī tieslietu ministrs Jānis Bordāns ("Konservatīvie") publiski paziņoja, ka "vienmēr pastāv iemesli, kas atrunas līgumā starp Latviju un Krieviju izbeidz, un šajā gadījumā tā varētu būt puses atkāpšanās no līguma saistībām".
2
Kols, sadzirdējis Bordāna publiski pausto, aicināja 30. marta komisijas sēdē, kad deputāti atsāka skatīt iedzīvotāju iniciatīvu, piedalīties TM un dalīties ar informāciju, kā tiesiski pārtraukt starptautiskās saistības.
3
Uz 30. marta Saeimas Ārlietu komisijas sēdi TM pārstāvji neieradās. Aicināts bija Bordāna padomnieks Andris Vītols (Konservatīvie). Viņš sēdē nepiedalījās, jo viņam bija jāpilda deputāta pienākumi Ķekavas novada domē.
4
Kola vadītā komisija 30. martā uzdeva TM sagatavot Ministru kabinetā saskaņotu informatīvo ziņojumu par Uzvaras pieminekļa demontāžas, pārvietošanas un pārveides iespējamiem juridiskajiem risinājumiem.
5
Bordāns 13. aprīlī sagatavoja un Saeimas Ārlietu komisijai nosūtīja informatīvo ziņojumu. Šo ziņojumu TM 13. aprīlī iesniedza saskaņošanai arī Ministru kabinetā.
6
14. aprīlī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ar rezolūciju Bordānam uzdeva informatīvo ziņojumu līdz 9. maijam saskaņot ar atbildīgajām ministrijām, Valsts drošības dienestu un Satversmes aizsardzības biroju, kā arī atbilstoši Saeimas Ārlietu komisijas uzdevumam iesniegt informatīvo ziņojumu un saņemtos atzinumus komisijai. Darba kārtībā premjers šo jautājumu neiekļāva.
Kola vadītā Saeimas komisija informatīvo ziņojumu grasās skatīt tikai tad, kad tas būs saskaņots valdībā. Vienlaikus premjers to nav iekļāvis darba kārtībā.

Kāpēc skatīs tikai valdībā saskaņotu ziņojumu? "Tādēļ, lai Ārlietu komisija varētu tiešām pieņemt kompetentus lēmumus, kas nebūtu tikai vienas nozares ministrijas redzējums un interpretācija par konkrēto jautājumu," atbild Kols.

4. cēliens – "Konservatīvo" lēmumprojekts
1
2022. gada 2. maijā partijas "Konservatīvie" Saeimas frakcija iesniedza lēmumprojektu, kas skar jautājumu par Uzvaras parkā izvietotā pieminekļa nojaukšanu.
2
5. maijā, kā stāsta "Konservatīvo" frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans, "Saskaņas" deputāti iebilduši pret šī lēmumprojekta skatīšanu.
3
Saeimā lēmumprojektu paredzēts skatīt 12. maijā.
Tikmēr 6. maija Saeimas Ārlietu komisijas sēdē turpināsies 2. cēliens.
Pēdējā aina
Iespējamā Uzvaras pieminekļa demontēšanā galvenā loma būs jāuzņemas Rīgas domei.

Kā domē noskaidroja portāls "Delfi", pagaidām skaidru plānu, kā pieminekli varētu demontēt, nav. Šobrīd vēl tiek gaidīts pēdējā cēliena gala "scenārijs", lai saprastu, vai to maz varēs.