2023. gada pavasarī vērienīgākā “Rail Baltica” celtniecība Rīgā bija centrālā mūsdienīgā multimediālā satiksmes mezgla tapšana. Šo darbu daļu realizē būvkompānija “BeReRiX”. Celtniecības darbi notiek no Lāčplēša ielas līdz Dzelzceļa tiltam. Tieši te atrodas Centrālā dzelzceļa stacija, Centrāltirgus, “Stockmann”, autoosta un mūžīgā aizmirstībā nonākusī krastmala. Te ir visintensīvākā sabiedriskā transporta satiksmes kustība, cilvēkiem pilnākās pieturvietas. Mūs vēl gaida jauna dzelzceļa tilta būvniecība pāri Daugavai un satiksmes ierobežojumi tuvējā Pārdaugavā: Mūkusalas ielā ar intensīvo transporta plūsmu un Jelgavas ielā.

2023. gada aprīlī celtnieki nejauši sabojāja elektrības tīklu – un vilcienu satiksme pār Dzelzceļa tiltu apstājās. Pēc pāris nedēļām tika bojāts ūdensvads Maskavas ielā 2, tā bloķējot tramvaju kustību uz Pārdaugavu, bet krastmalu nācās slēgt satiksmei. Avāriju sekas tika ātri likvidētas, taču jautājumi, kā sokas ar “Rail Baltica” būvniecību, palika.

Portāls “Delfi” tos uzdeva “PSP BeReRiX” atbildīgajam menedžerim darbā ar ieinteresētajām pusēm Andim Lindem. Lasītāju ērtībai par būvniecības darbiem stāstīsim, “virzoties” pa pilsētas karti no Lāčplēša uz Jelgavas ielu.

Lāčplēša iela savieno Krišjāņa Valdemāra ielu un Salu tiltu. Un “panirst” zem dzelzceļa uzbēruma uzreiz aiz krustojuma ar Satekles ielu.

Labās ziņas: pēc Anda Lindes teiktā, šogad “Rail Baltica” celtniecības darbi Lāčplēša ielā tiks pabeigti pilnībā. Taču līdz tam nāksies paciest neērtības: sākot ar maija beigām, četras piecas nedēļas tur notiks darbu noslēdzošais posms. Ar 23. maiju Lāčplēša ielā būs tikai divas kustības joslas – pa vienai katrā virzienā. “Taču tas arī viss. Lāčplēša ielā mēs vairs neatgriezīsimies,” sola Linde. 2024. gadā ielā notiks tikai nelieli labiekārtošanas darbi.

Būvniecības laikā būs slēgts arī savienojums starp Kalupes un Lāčplēša ielu. Automašīnas brauks pa Krāslavas un Spīdolas ielu, bet gājēji Lāčplēša ielu varēs šķērsot pa jaunu gājēju pāreju Kalupes ielā.

Tādējādi Lāčplēša iela iegūs divas pilnvērtīgas braukšanas joslas katrā virzienā, kā arī velojoslu ar divpusēju kustību. No Lāčplēša ielas līdz Centrālajai stacijai ieklās taktilo celiņu cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

“Betonējot ceļa segumu Lāčplēša ielā, drošības apsvērumu dēļ uz laiku (naktīs un brīvdienās) slēdza satiksmi. Tur bija ļoti smagas, sarežģītas konstrukcijas. Tas, ka tika slēgta gājēju kustība, nav tik traki: tur tā nav tik intensīva un blakus ir Dzirnavu iela,” saka Linde.

Būvniecības darbus Dzirnavu ielas rajonā, kas ir vēl viena iela, “panirstoša” zem dzelzceļa klātnes, Andis Linde dēvē par “sarežģītu stāstu”.

2023. gada vasarā un rudenī celtnieki sāks darbus pie jauna ceļu pārvada: montēs sijas, betonēs balsta sienas. Dzirnavu ielā būs jāuzstāda 46 laiduma sijas (Lāčplēša ielā to bija tikai 13). Darbu apjoms ir liels, tāpēc notiek diskusijas: kā tos organizēt ar vismazāko diskomfortu rīdziniekiem. Viens variants ir Dzirnavu ielu slēgt tikai naktīs un brīvdienās. Otrs – vasarā uz divām nedēļām pilnībā slēgt Dzirnavu ielu, lai operatīvi izdarītu visus montāžas darbus.

Turklāt apmēram 2025.–2026. gadā Dzirnavu ielu nāksies slēgt uz trim nedēļām, lai nojauktu infrastruktūras veco ziemeļu daļu. Pēc Lindes teiktā, Dzirnavu ielas slēgšanas pieredze uz trim nedēļām mums jau ir: infrastruktūras dienvidu daļa jau nojaukta. Darbu apjoms ziemeļu daļā gan būs nedaudz lielāks.

Vēl viena sarežģītā lieta – izmaiņas Dzirnavu, Abrenes un Turgeņeva ielas krustojumā. Šis krustojums, kas atrodas Daugavas virzienā jau aiz dzelzceļa uzbēruma, ir ļoti noslogots: tieši te iebrauc gandrīz visi “Rīgas satiksmes” autobusi, uzsākot maršrutu no sākuma stacijas Abrenes ielā. Te neizbēgami nepieciešama pārbūve un transporta satiksmes izmaiņas.

Pašā Centrālās stacijas ēkā, uz peroniem pasažieri šobrīd var nokļūt tikai no ziemeļu un rietumu puses. Visi tuneļi no skvēra pie Satiksmes ministrijas (dienvidu puse) ir slēgti, te notiek intensīvs darbs. Atvērta ieeja stacijā no “Stockmann” puses, kā arī centrālās ieejas no Stacijas laukuma.

Dienvidu pusē tiek būvēta “Rail Baltica” infrastruktūra – paaugstinājums, pa kuru kursēs arī jaunie ātrvilcieni. Ziemeļu daļā, tuvāk stacijas ēkai, pa atstātajām sliedēm kursēs “vecie” vilcieni un elektrovilcieni. Taču, lai pilnībā izbūvētu dzelzceļa infrastruktūru (lai būtu vieta gan vecajam, gan jaunajam sliežu platumam), būs jāpārbūvē arī ziemeļu daļa. Kad darbi nonāks līdz ziemeļu daļai, vecās sliedes uz laiku tiks pārliktas uz dienvidu daļu. Kad tiks rekonstruēta ziemeļu daļa, vecās sliedes pārvietos atpakaļ un dienvidu daļa tiks atstāta “Rail Baltica” vilcieniem. Pabeidzot būvniecību, te būs 14 dzelzceļa sliedes un 8 peroni.

Pēc tam sāksies pašas stacijas rekonstrukcija: 21 eskalators, 12 lifti, 25 jaunas kāpnes, uzgaidāmās telpas ar kopējo platību 6000–6500 kvadrātmetri (ar biļešu kasēm, informācijas tablo, dažādiem pakalpojumiem). Vilcienu pasažieriem, kas dosies uz Rīgas, Tallinas, Kauņas un Viļņas lidostām, būs pieejams bagāžas apstrādes un reģistrācijas pakalpojums.

Stacijā varēs iekļūt no visām pusēm. Gājēji un velosipēdisti ērti varēs nokļūt autoostā. Papildus tiks izveidota mikromobilitātes infrastruktūra: veloceļi, velonovietnes, velosipēdu nomas punkti.

Virs dzelzceļa sliedēm tiks uzstādītas nojumes, kas vizuāli atgādinās viļņus vai spārnus, papildinot atjaunotās stacijas tēlu.

Gogoļa iela, kas atdala Centrālo staciju un Centrāltirgu, ir ārkārtīgi svarīga sabiedriskajam transportam un gājējiem. Tagad staciju un tirgu savienojošais gājēju pazemes tunelis ir slēgts. Sabiedriskā transporta pieturvietas Gogoļa ielā ir saglabātas un aprīkotas, ievērojot drošības prasības, jo apkārt ir plašs būvlaukums.

“Šogad plānojam pilnībā pārbūvēt Gogoļa ielas pārvadu, darbus pabeigsim līdz gada beigām,” sola Andis Linde. “Tur ir daudz gājēju. Kad tikko sākām tur darbus, pamanījām, ka cilvēki pārvietojas pa ielu, pakļaujot sevi riskam. Gluži kā Indijā, kur valda savdabīga attieksme pret ceļu satiksmes noteikumiem. Cilvēkiem šķita, ka lieki 20 metri kaut ko mainīs viņu dzīvē, gāja pāri ielai, nedomājot ne par drošību, ne veselību.” Bīstamie darbi Gogoļa ielā, pēc Lindes teiktā, jau ir pabeigti. Gājējiem atstāta vieta zem dzelzceļa.

Gogoļa ielā, pēc Lindes teiktā, satiekas divi būvprojekti – “Rail Baltica” un pilsētas. “Mēs aptveram galvenokārt teritoriju pie Gogoļa ielas pārvada (tuvāk dzelzceļa sliedēm un stacijai), bet pilsēta iecerējusi, ja nekļūdos, rekonstruēt Gogoļa ielu no krustojuma ar Puškina ielu,” viņš stāsta. No ceļu būves viedokļa pilsētas projekta problēma ir tieši satiksmes organizācija šajā krustojumā. Savukārt portāls “Delfi” tuvākajā laikā iecerējis Rīgas domē noskaidrot visas Gogoļa ielas rekonstrukcijas projekta detaļas, kas tiks integrētas “Rail Baltica”.

Būvdarbiem universālveikala ”Stockmann” apkārtnē pilsētniekus nevajadzētu pārāk traucēt: “Rail Baltica” trase ies pa dienvidu pusi, pērn nojauktā tirdzniecības centra “Titāniks” vietā, stāsta Linde. Pilsētas vadībai un būvniekiem, tiesa, būs jāpalauza galva par to, kā organizēt satiksmi tā, lai nodrošinātu iebraukšanu “Stockmann” stāvlaukumā, – to lūdzis veikals. Zīmes aizliedz iebraukt stāvlaukumā no Marijas ielas un Raiņa bulvāra. Iespējams, tiks pārceltas arī sabiedriskā transporta pieturas – par to šobrīd notiek diskusijas.

“Rail Baltica” projekts ietver jauna dzelzceļa tilta būvniecību pār Prāgas ielu. Līdz ar to atkal mainīsies tramvaju kustības maršruti. “Agrā rudenī, ap septembri, pilsētai no savas puses ir jāveic darbi, lai mēs varētu betonēt tiltu pār Prāgas ielu,” saka Linde. “Ja nostāsieties autoostas pusē, varat redzēt, ka jau ir uzcelta 300 metru konstrukcija: iebetonēti seši laidumi un septiņi balsti. Pēdējais posms ir Prāgas iela. Neslēdzot satiksmi uz 5–6 nedēļām, tiltu uzbūvēt nav iespējams.”

Pirms satiksmes slēgšanas Prāgas ielā būs jānodrošina apvedceļš tramvajiem. Pilsētas tramvaju tīkls to ļauj izdarīt: 1., 2., 5., 7. un 10. maršruta tramvaji var apbraukt pa Maskavas ielu, krastmalu un pēc tam izbraukt uz 13. janvāra ielu, un pēc tam turpināt ceļu pa savu maršrutu (1., 5., 7. maršruta tramvaji) vai veikt loku pieturā “Stacijas laukums” Radio ielā. Lai tramvaji varētu apbraukt Prāgas ielu, autoostu un Centrāltirgus pieturu pie pilsētas kanāla, pilsēta šobrīd veic tramvaja sliežu rekonstrukciju krastmalas zonā. Te pilsētai un būvniekiem savas darbības vēl būs jāsaskaņo.

Līdz 2023. gada beigām “BeReRiIX” izbūvēs dzelzceļa infrastruktūras posmu paralēli autoostai. Tas var radīt nelielas organizatoriskas izmaiņas pašā autoostā. Līdz darbu pabeigšanai izeja un izbraukšana no autoostas uz Vecrīgu paliks tajā pašā vietā, kur ir šobrīd.

Viena no “Rail Baltica” projekta priekšrocībām ir dzelzceļa uzbēruma nojaukšana, kas atdala autoostas un tirgus teritoriju no Vecrīgas. Tiek pieļauts, ka uzbēruma demontāža un transporta plūsmas samazināšana 13. janvāra ielā padarīs tirgu un autoostu par daļu no pilsētas vēsturiskā centra un palīdzēs šīm teritorijām attīstīties.

“Bija plāns uzbērumu nojaukt lielos apjomos, taču vēl izpētes posmā 2014.–2016. gadā tika atzīts, ka tas ir diezgan dārgi,” stāsta Andis Linde. “Turklāt Elizabetes un Timoteja ielas posmā līdz Dzirnavu ielai un no Dzirnavu ielas līdz Lāčplēša ielai, kur tiek veidots multimodāls transporta mezgls, pārvadu platums šajā gadījumā būtu 50–100 metri. Tas būtu milzu tilts.”

“Tāpēc uz jautājumu, vai uzbērums tiks demontēts, varu atbildēt tā: zem sliežu ceļa būs plati atvērti posmi,” stāsta Linde. “Piemēram, posmā no Centrālās stacijas līdz Elizabetes ielai uzbērumu noņemsim. Nākamais posms, kur paredzētas atvērtas zonas, ir autoostas apkārtne. Jā, tur būs estakādes un cilvēki varēs brīvāk pārvietoties. Teiksim tā: ja cilvēks iebrauks autoostā no Daugavpils vai Valmieras, viņam būs vieglāk nokļūt Vecrīgā.”

Vai šis uzbērums būs “atvērts” līdz pat Dzelzceļa tiltam, ir cits jautājums, atzīst Linde. “Rail Baltica” būvniecības posmā ir jānodrošina vilcienu kustības nepārtrauktība. Kad būvnieki uzsāks darbus infrastruktūras ziemeļu daļā, vilcienu sliedes tiks pārliktas no ziemeļiem uz dienvidiem. Vilcieni kursēs pa dienvidu pusi, bet dienvidu pusē jaunais Dzelzceļa tilts vēl nebūs uzbūvēts. Tas nozīmē, ka autoostas rajonā vilcieniem būs jāveic manevrs – atkal jānogriežas uz ziemeļu pusi, lai brauktu uz veco Dzelzceļa tiltu. Lai veiktu šo manevru, smagajam vairāku vagonu vilcienam no fizikas likumu viedokļa ir nepieciešams rādiuss. “Te vajadzēs vietu un vajadzēs uzbērumu,” pārliecināts Linde.

Kā būs organizēta kustība pa 13. janvāra ielu, 11. novembra krastmalu, autoostas un Centrāltirgus apkārtnē – tas ir jautājums Rīgas domei. Plānu pilsētai bija daudz, tostarp ideja krasi samazināt transporta plūsmu šajā Rīgas daļā, priekšroku dodot sabiedriskajam transportam, velosipēdistiem un gājējiem.

“Pilnībā slēgt satiksmi krastmalā nevajadzēs. Tikai pa kārtai atsevišķas joslas,” sola Andis Linde. Šie apgrūtinājumi autobraucējus varētu sagaidīt rudenī un ziemā.

“Tagadējo Dzelzceļa tiltu vilcienu satiksmei nevienā būvniecības stadijā nav paredzēts slēgt! Tas, ka uz Jūrmalu un Jelgavu būs jābrauc no Torņakalna, nav nekas vairāk kā pļāpas!” Linde saka. “Šogad ceram sākt būvēt daļu tilta pār Daugavu. Būs divi balsti – viens Ģenerāļa Radziņa krastmalā, bet otrs jau pašā upē. Ja tam tiks piešķirts finansējums, būs arī atļauja šos darbus sākt gada otrajā pusē.”

Jauno tiltu būvēs no dienvidiem, no Spīķeru, nevis Vecrīgas puses. “Viens no uzdevumiem, kas tika izvirzīts projektēšanas stadijā: jaunajam tiltam nevajadzētu pasliktināt tagadējā tilta skatu, arkveida Dzelzceļa tilta panorāmu. Jaunais tilts būs dzelzsbetona konstrukcija, kuras nesošā daļa atradīsies zem vilcieniem. Vecā tilta nesošā konstrukcija ir arkas. Jaunais tilts būs nedaudz augstāks. Telpa, pa kuru kursēs vilcieni, būs atvērta, un apakšējās konstrukcijas būs biezākas nekā vecajam. Tiltiem vizuāli vajadzētu ļoti labi sadzīvot,” uzskata Andis Linde.

Pēc tam, kad būs uzbūvēti pirmie divi jaunā tilta balsti, šķērsojuma izbūve sāksies aptuveni 2024. gada beigās, no abām pusēm.

Būvdarbi kreisajā krastā joprojām ir diezgan tāla perspektīva. Naudu šiem darbiem vēl tikai paredzēts prasīt no Eiropas struktūrām.

“Teorētiski, ja viss notiks atbilstoši termiņiem, Mūkusalas un Jelgavas ielas rajonā mēs nonāksim 2025. gada beigās vai 2026. gada pirmajā pusē,” saka Linde. “Būs satiksmes ierobežojumi, bet princips būs tas pats – pilnībā neko neslēgsim.”

Tas, ka satiksme Rīgā vēl vairākus gadus būs pakārtota “Rail Baltica” būvniecībai, ir fakts. Taču tas, cik ātri “BeReRiX” izbūvēs dzelzceļa infrastruktūras posmu no Lāčplēša ielas līdz Jelgavas ielai, atkarīgs no finansējuma apjoma un piešķiršanas ātruma.

“Visa “Rail Baltica” projekta un mūsu projekta daļas īpatnība ir tāda, ka to realizē valsts šim nolūkam izveidoti uzņēmumi – “RB Rail” un EDZL. Katru gadu viņi pieprasa un saņem naudu no Eiropas projekta tālākai īstenošanai. Es nevaru runāt par konkrētiem skaitļiem, bet te viens piemērs – teiksim, Latvijas puse prasīja miljonu, bet iedeva 900 tūkstošus. Tas pagarina termiņus, maina uzdevumus,” atzīst Andis Linde. “Tā pagājušajā gadā, kad iedeva mazāk naudas, nekā tika pieprasīts, labiekārtošanu nācās atlikt uz 2024. un 2025. gadu.Tās ir nelielas pozīcijas, bet tomēr nācās veikt korekcijas. Viss atkarīgs no finansējuma, visu plānojam kopā ar EDZL. Kaut kas ir jāmaina plānos, un tas nav īpaši ērti mums un iedzīvotājiem.”

Pēc Lindes teiktā, zināma kavēšanās ar projekta realizāciju ir, taču tā esot “nosacīta”. Termiņus drīzāk ietekmēja Covid-19 pandēmija: daudzi dizaineri ir no ārzemēm un ne visas tehniskās, konstruktīvās problēmas varēja atrisināt tiešsaistē.



Konkrētus skaitļus nenosaucot, Linde pārliecināti saka: “Bez šaubām, projekts sadārdzināsies.” Līgumā ar “BeReRiX” ir iekļauts punkts par kompensāciju saistībā ar būvmateriālu sadārdzinājumu atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) koeficientam.

“Rail Baltica” trases posma pabeigšana Rīgas centrā, protams, vēl nenozīmē projekta pabeigšanu. Vienlaikus tiek būvēta vēl viena starptautiskā “Rail Baltica” stacija – lidostā “Rīga”. Taču pārējās infrastruktūras izbūve valstī ir priekšā – šie darbi vēl nav uzsākti. Tas, ka Latvija celtniecību sāka ar lieliem un dārgiem staciju projektiem, nevis ar sliežu ieklāšanu visā valstī, ir politisks valsts lēmums.