Ļevs kadiķis
Arī tu, Brutin?
Kurš varētu ietekmēt varas maiņu Krievijā?
Privātās armijas “Vagner” vadoņa Jevgēņija Prigožina dumpis izgaismoja Vladimira Putina varas acīmredzamo vājumu. Ļoti iespējams, ka šis mēģinājums gāzt varu nebūs pēdējais – iespējams gan bruņotas sacelšanās, gan galma apvērsuma scenārijs, kurā valdnieku no troņa gāž ar viņa darbībām neapmierinātu sazvērnieku grupa. Šādi scenāriji Krievijas vēsturē jau ir pieredzēti.
“Delfi” apkopojis sarakstu, kurā iekļauti Krievijas politiskās elites, uzņēmēju, tiesībsargājošo iestāžu, specdienestu un armijas pārstāvji, kas tā vai citādi – ar savu darbību vai bezdarbību – var ietekmēt pašreizējā režīma nākotni Krievijā.
Krievijas prezidenta administrācija
Šiem trim vīriem ir tiešā piekļuve Putinam. Viņi un viņu padotie nosaka Krievijas Federācijas politiku, kā arī pašrocīgi vada propagandas mašīnu un reģionālo valsts aparātu.
  • Antons Vaino
    Krievijas prezidenta administrācijas vadītājs.
    Galvenais Putina režīma administrators, persona, kuras rokās ir visi Krievijas civilā valsts aparāta vadības groži.
  • Aleksejs Gromovs
    Prezidenta administrācijas vadītāja pirmais vietnieks.
    Vada Krievijas propagandas mašīnu, galvenokārt – televīziju un centrālos plašsaziņas līdzekļus.
  • Sergejs Kirijenko
    Prezidenta administrācijas vadītāja pirmais vietnieks.
    Uz viņa pleciem gulst atbildība par Krievijas reģionu pārvaldi.
Valdība
Krievijas valdības priekšsēdētājs vada Krievijas birokrātijas aparātu un Krievijas ekonomiku. Viņš ir arī tiešais Putina pēctecis, prezidentam izstājoties no spēles.
  • Mihails Mišustins
    Premjerministrs.
    Vada visas ministrijas, izņemot Aizsardzības, Iekšlietu, Ārlietu un FSB. Pirms stāšanās premjerministra amatā vadīja ieņēmumu dienestu.
  • Dmitrijs Grikorenko
    Premjerministra vietnieks.
    Kontrolē valdības aparāta darbu, koordinē ministriju un valsts dienestu darbu. Pirms darba valdībā bija Mišustina vietnieks ieņēmuma dienestā.
  • Aleksejs Overčuks
    Premjerministra vietnieks.
    Sergeja Lavrova "dublieris": atbildīgais par ārpolitiskajiem sakariem ar NVS, Eirāzijas ekonomiskās savienības, BRICS un G20 valstīm.
"Siloviki"
Jebkura apvērsuma, sazvērestības vai puča izdošanās vai neizdošanās Krievijā būs atkarīga no tā, kāda būs federālo un Maskavas tiesībsargājošo un bruņoto spēku vienību jeb "siloviku" pozīcija.
  • Dmitrijs Kočņevs
    Armijas ģenerālis.
    Federālā apsardzes dienesta – Vladimira Putina personiskās apsardzes – direktors.
  • Viktors Zolotovs
    Armijas ģenerālis.
    Komandē Krievijas Nacionālo gvardi – kādreizējos OMON bataljonus un KF iekšējo karaspēku. Viņa pakļautībā ir Dzeržinska vārdā nosauktā divīzija, kas gādā par Maskavas drošību.
  • Nikolajs Patruševs
    Drošības padomes sekretārs.
    Formālais visu Krievijas izlūkdienestu un tiesībsargājošo iestāžu koordinators.
  • Vladimirs Kolokoļcevs
    Iekšlietu ministrs.
    Vada visu Krievijas policiju (apmēram viens miljons personu).
  • Sergejs Šoigu
    Armijas ģenerālis, aizsardzības ministrs.
    Kopā ar Valēriju Gerasimovu komandē Krievijas armiju (ap 700 tūkstošiem personu).
  • Valērijs Gerasimovs
    Armijas ģenerālis, Ģenerālštāba priekšnieks.
    Komandē Krievijas karaspēku Ukrainā. Kopā ar Šoigu komandē visu Krievijas armiju.
  • Sergejs Karakajevs
    Ģenerālpulkvedis.
    KF stratēģisko raķešu spēku komandieris. Iespēja, ka Krievija pielietos kodolieroci, ir atkarīga no viņa nostājas.
  • Aleksandrs Bortņikovs
    FSB direktors.
    Var novērst vai piesegt iespējamo sazvērestību, zinot par tādas eksistenci.
  • Sergejs Nariškins
    Ārējās izlūkošanas dienesta direktors.
    Tāda pati ietekme kā Aleksandram Bortņikovam.
Maskavas un Piemaskavas reģiona "siloviki"
Šīs personas vada bruņotās vienības Maskavā un var veikt noteiktas darbības neatkarīgi no savas federālās vadības. Viņu darbības var izrādīties izšķirošas iespējama apvērsuma vai dumpja gadījumā.
  • Aleksejs Dorofejevs
    FSB Maskavas un apgabala pārvaldes priekšnieks.
  • Oļegs Baranovs
    Ģenerālleitnants.
    Maskavas policijas priekšnieks.
  • Aleksandrs Bondarenko
    KF FSB Speciālo uzdevumu centra priekšnieks.
  • Nikolajs Kuzņecovs
    Ģenerālmajors.
    Nacionālās gvardes Dzeržinska vārdā nosauktās divīzijas komandieris. Divīzija paredzēta masu nekārtību novēršanai un stratēģisko objektu apsardzei. Izmantota 1993. gadā, kad tika sturmēta Krievijas PSFR Augstākā padome. Iebrukumā Ukrainā visdrīzāk nav piedalījusies.
  • Jevgēņijs Žuravļovs
    Pulkvedis.
    Kantemirovskas tanku divīzijas komandieris. Divīzija paredzēta Maskavas aizsardzībai un iespējamo sacelšanos apspiešanai. Šim nolūkam izmantota divreiz – 1991. un 1993. gadā. Divīzijas rindas krietni cietušas karā Ukrainā – iespējams, atlikusi vien trešdaļa regulārā sastāva.
  • Sergejs Medvedevs
    Pulkvedis.
    Krievijas armijas Tamanas divīzijas komandieris. Viņa rīcībā ir tanki, pašgājējartilērija un reaktīvās zalvju uguns artilērijas sistēmas “Grad”. Divīzija piedalījusies 1991. un 1993. gada notikumos Maskavā. Aktīvi izmantota Krievijas iebrukumā Ukrainā. Kaujas spējas nav zināmas.
  • Valērijs Golota
    Ģenerālmajors.
    Ziemeļosetijas Krievijas nacionālās gvardes bataljona komandieris, kurš, pēc aculiecinieka teiktā, šobrīd uzturas Maskavā.
  • Sergejs Hairutdinovs
    Pulkvedis.
    Nacionālās gvardes speciālo spēku Sofrinskas brigādes komandieris. Brigāde aktīvi piedalās iebrukumā Ukrainā, nodrošina Krievijas propagandistu apsardzi.
  • Ramzans Kadirovs
    Čečenijas prezidents.
    Viņa rīcībā ir savs karaspēks, kas piedalās iebrukumā Ukrainā. Daļa čečenu vienību pastāvīgi uzturas “Prezidenta viesnīcā” Maskavā, netālu no Kremļa.
Oligarhi
Tiek uzskatīts, ka šīs personas ir Vladimira Putina tuvākajā lokā: biznesa partneri un “naudas maki”. Viņi visi Krievijas prezidentu pazīst kopš deviņdesmito gadu sākuma. Viņu bagātības apmērs nav zināms, tomēr var pieņemt, ka viņi kontrolē lielāko daļu Krievijas ekonomikas.
  • Jurijs Kovaļčuks
    Bankas “Rossija” prezidents.
    Banka tika uzskatīta par Vladimira Putina un viņam pietuvināto “krājkasīti”.
  • Arkādijs Rotenbergs
    Lielākais būvuzņēmējs Krievijā.
    Saskaņā ar “Forbes” datiem uzņēmēja īpašumu vērtība ir 3,2 miljardi eiro. Viņš kontrolē dzelzceļa nozari.
  • Boriss Rotenbergs
    Sava brāļa Arkādija partneris.
    Īpašumu vērtība – 1,28 miljardi eiro.
  • Sergejs Čemezovs
    Valsts korporācijas “Rosteh” ģenerāldirektors.
    “Rosteh” aptver gandrīz visu Krievijas militāro rūpniecību, kurai ir grūtības ar piegādēm Ukrainas frontei. Čemezova kapitāla apmērs nav zināms.
  • Igors Sečins
    Lielākās naftas ieguves kompānijas “Rosņeftj” prezidents.
    Pēc “Forbes” aplēsēm, viņa īpašumu kopējā vērtība ir 735 miljoni eiro. Pēc ieviestajām sankcijām “Rosņeftj” zaudēja visu eksportu uz ES un ASV un bija spiesta samazināt naftas ieguves apjomus.
  • Germans Grefs
    Krievijas lielākās bankas “Sberbank” valdes priekšsēdētājs.
    Krievijas izdevums “Projekt” lēš, ka viņa īpašuma vērtība ir 920 miljoni eiro.
  • Genādijs Timčenko
    Kontrolē naftas un gāzes kompānijas.
    Saskaņā ar Korupcijas apkarošanas fonda datiem uzņēmējs iesaistīts derīgo izrakteņu un dabasgāzes ieguvē Sīrijā. Viņa kapitāls – 16,87 miljardi eiro. Kontrolē privāto armiju “Redut”.
  • Aleksejs Millers
    Krievijā lielākā gāzes ražotāja “Gazprom” ģenerāldirektors.
    “Forbes” Millera kapitāla apjomu nepublisko kopš 2016. gada. Neoficiāla informācija vēsta, ka Millera veselības stāvoklis neļauj viņam piedalīties uzņēmuma pārvaldē. Krievija gandrīz pilnībā pārtraukusi gāzes eksportu uz Eiropu, tādējādi atņemot “Gazprom” valūtas ieņēmumus.